30.01.2019.

IKP stūmēja stafetes kociņš no eksporta pāriet iekšzemes patēriņam

Foto: Shutterstock

2018. gadā iekšzemes kopprodukta (IKP) galvenais virzītājspēks bijis iekšzemes patēriņš, bet eksporta izaugsme pakāpeniski palēninājusies.

Ātrais novērtējums par Latvijas tautsaimniecības attīstību 4. ceturksnī liecina, ka tā saglabājusi straujus izaugsmes tempus, turklāt šāda izaugsme vērojama pēc jau negaidīti labā snieguma iepriekšējā ceturksnī. IKP 2018. gada 4. ceturksnī audzis par 1.1% salīdzinājumā ar 3. ceturksni un par 5.5% salīdzinājumā ar 2017. gada atbilstošo periodu (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati).

Lai gan IKP izvērsums vēl nav pieejams, tomēr var jau prognozēt, ka 4. ceturksnī tāpat kā 3. ceturksnī galveno lomu IKP vezuma vilkšanā uzņēmies iekšzemes pieprasījums, bet eksporta sniegums vājinājies salīdzinājumā ar 1. pusgadu. Eksporta vājināšanos noteikusi gan finanšu sektora sašaurināšanās nerezidentus apkalpojošajā segmentā, gan sliktāka graudaugu raža sausās vasaras dēļ, gan - ārējā pieprasījuma bremzēšanās 2. pusgadā, pasliktinoties izaugsmes un importa rādītājiem eiro zonas partnervalstīs. Savukārt iekšzemes pieprasījums saglabājis stabilitāti, galvenokārt pateicoties straujai privātā patēriņa izaugsmei, ko nodrošina nodarbinātības un vidējās algas pieaugums, kā arī investīcijām. 

No iekšzemes pieprasījumu balstošajām nozarēm nozīmīgu devumu nodrošina būvniecības nozare, kas 4. ceturksnī atjaunojusi strauju kāpumu. Samērā labu izaugsmi saglabā arī mazumtirdzniecība, kur īpaši strauji aug nepārtikas preču pārdošana nespecializētajos veikalos (te parādās arī IKEA veikala atvēršanas Latvijā ietekme). Savukārt sliktāki rezultāti vērojami enerģētikā, kurā mazinājušies saražotie apjomi laikapstākļu dēļ, gan mazinoties ūdens pietecei hidroelektrostacijās, gan sarūkot patēriņam vidēji augstākas gaisa temperatūras dēļ.

Galvenajai uz eksportu orientētajai nozarei – apstrādes rūpniecībai – gada nogale bijusi samērā sekmīga, un īpašs prieks ir par joprojām labo augsto tehnoloģiju apakšnozaru sniegumu. Sliktāki rezultāti joprojām vērojami pārtikas ražošanā. Transporta izaugsme 4. ceturksnī bijusi laba, tomēr šāda situācija nebūs ilgstoši – prognozējams, ka līdz ar remontdarbu beigšanos tranzīta kravas tiks vairāk pārorientētas uz Krievijas ostām.

Pēc Eiropas Komisijas konfidences datiem Latvijas uzņēmēju un patērētāju noskaņojums kopumā saglabājas samērā optimistisks, tomēr ieilgušais valdības veidošanas process pēdējos mēnešos apgrūtinājis uzņēmēju iespējas izstrādāt skaidrus nākotnes plānus. Cerams, ka nesen apstiprinātā valdība spēs operatīvi sniegt vēstījumus par turpmākajiem valsts politikas plāniem un prioritātēm. Tomēr neziņu papildina ārējā pieprasījuma bremzēšanās, kas ir vēl būtiskāks faktors, jo iekšzemes pieprasījums mazas un atvērtas tautsaimniecības gadījumā ilgi viens vezumu nespēs vilkt. Šo iekšējo un ārējo faktoru dēļ 2019. gadā lēšama mērenāka IKP izaugsme.

APA: Rutkovska, A. (2019, 18. feb.). IKP stūmēja stafetes kociņš no eksporta pāriet iekšzemes patēriņam. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4393
MLA: Rutkovska, Agnese. "IKP stūmēja stafetes kociņš no eksporta pāriet iekšzemes patēriņam" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 18.02.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/4393>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up