30.08.2019.

IKP tur vairs tikai viens valis – iekšzemes pieprasījums

Foto: Shutterstock

Biedinājumi par eksporta bremzēšanos sāk arvien skaidrāk iezīmēties, un iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi galvenokārt notur iekšzemes pieprasījums. Tomēr arī tas nav visu varošs bez eksporta atbalsta, un pakāpeniski vērojama pieauguma tempu bremzēšanās. Patlaban stabilākais no iekšzemes pieprasījuma komponentiem ir privātais patēriņš, ar nelielu izaugsmes palēninājumu, bet tomēr samērā noturīgs. Savukārt investīcijām vērojams nozīmīgāks kritums pieauguma tempā, kas vēl pērn bija mērāms divciparu skaitļos, bet nu vairs tikai nedaudz apsteidz patēriņa izaugsmi. 

Eksports 1. ceturksnī vēl ņipri turējās pretī ārējā pieprasījuma "ziemeļu vējiem", tomēr pakāpeniski tā izaugsme bremzējas. Tas atspoguļojas arī galvenās eksportējošās nozares - apstrādes rūpniecības - dinamikā: kokapstrādes izlaide sarūk, ko nosaka vairāki faktori, bet viens no galvenajiem ir ārējā pieprasījuma sarukums, jo īpaši Skandināvijas valstīs. Arī Lielbritānijas krājumu veidošanas kāre breksita gaidās ir sasniegusi piesātinājumu un sāk samazināties, kas arī negatīvi atsaucas uz kokrūpniecības produkcijas pieprasījumu. Ja iepriekš samērā labus pieauguma tempus vēl palīdzēja uzturēt metālapstrāde un augsto tehnoloģiju nozares, tad jūnijā arī augsto tehnoloģiju nozarēs (datori, elektroniskās iekārtas, elektriskās iekārtas un citi mehānismi) vērojams pieauguma tempu straujš kritums. Tomēr eksporta pasūtījumu novērtējumā pagaidām samazinājums augsto tehnoloģiju nozarēm nav novērojams, tāpēc bremzēšanās vairāk saistāma ar sasniegto augsto bāzi, nevis pieprasījuma mazināšanos. Savukārt otrajā rūpniecības apakšnozarē, kas 1. pusgadā uzturēja apstrādes izaugsmi, gatavo metālizstrādājumu ražošanā eksporta pasūtījumu novērtējums šogad ir spēcīgi audzis un optimistisks skats saglabājas arī uz turpmāko attīstību. Tas vismaz daļēji kompensēs kokrūpniecības ražošanas apjomu kritumu.

Savukārt pakalpojumu nozares (izņemot nerezidentu segmentā sarūkošo finanšu sektoru) kopumā 1. pusgadā saglabājušas izaugsmes noturību, kas sasaucas ar iekšzemes pieprasījuma salīdzinošo stabilitāti. Tajā skaitā arī tirdzniecība, kuras izaugsmi sekmēja gan iedzīvotāju ienākumu kāpums, gan jaunu tirdzniecības vietu piedāvājums, tostarp "Akropole", kas tika atklāta tieši 2. ceturksnī.

Kopumā tautsaimniecības izaugsme 2. ceturksnī uz sliktāku 1. ceturkšņa rezultātu fona izskatās pat iepriecinoša: IKP audzis par 0.7% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni un par 2.9% salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu (sezonāli un darba dienu izlīdzināti dati). Tomēr mēs nevaram runāt par kādu būtisku situācijas uzlabojumu, jo 1. ceturkšņa rezultātus pasliktināja īslaicīgi faktori, tostarp laikapstākļi, kas noteica prāvu kritumu enerģētikā. Šis faktors gan saglabāja nelielu negatīvu atblāzmu arī 2. ceturksnī, un 2. pusgadā varētu "pavērst vaigu uz saulaino pusi", enerģētikas kontekstā gan būtu jāsaka – lietaino un sniegoto. Tomēr šis uzlabojums maz spēs kompensēt ārējā pieprasījuma bremzēšanos un kopumā gaidāms IKP pieauguma tempu samazinājums salīdzinājumā ar pēdējo gadu samērā labo sniegumu (2.9% 2019. gadā iepretim 5.0% 2017. un 2018. gadā), turklāt šā gada prognozes riski ir vairāk lejupvērsti.

APA: Rutkovska, A. (2019, 20. sep.). IKP tur vairs tikai viens valis – iekšzemes pieprasījums. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4555
MLA: Rutkovska, Agnese. "IKP tur vairs tikai viens valis – iekšzemes pieprasījums" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 20.09.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/4555>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up