01.12.2021.

Inflācija grauž maliņu no spēcīgā algu pieauguma Latvijā

Vīrietis un sieviete ar datoru klēpī - ilustratīvs attēls
Foto: Shutterstock

Pirktspēja Latvijā aug nevienlīdzīgi un lēnāk nekā algas. Tomēr, lai arī cik ļoti sāpīgi patērētajiem var likties par kādām precēm vai pakalpojumiem maksāt vairāk, šī gada trešajā ceturksnī par 6.3% augot reālajai neto algai, strādājošo pirktspēja pieaugusi, tiesa gan ne tik straujos tempos kā vidējā alga (+10.4%).

Tomēr arvien krasāk iezīmējas atšķirības starp to, kā pandēmijas un inflācijas pieauguma ietekmi izjūt dažādas iedzīvotāju grupas. Ja nodarbinātajiem pirktspēja vidēji pieaug, ne tik patīkamā situācijā ir cilvēki, kuru ienākumi tik strauji nemainās, piemēram, pensionāri vai tie, kas saņem kādus pabalstus, kuru apmērs regulāri netiek pārskatīts un palielināts. Pašlaik gan tas tiek risināts ar dažādiem īslaicīgiem atbalsta mehānismiem no valsts, piemēram, atbalsts enerģijas rēķinu nomaksai, tomēr mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas tik un tā ir vairāk pakļautas pirktspējas samazinājuma riskam.

Arī nodarbināto vidū ir būtiskas atšķirības. Piemēram, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē strādājošajiem pandēmija ir bijis ļoti smags pārbaudījums, kam gals vēl nav redzams. Tas atspoguļojas gan nozarē strādājošo skaita samazinājumā, gan salīdzinoši lēnākos atalgojuma pieauguma tempos. Toties citas nozares, kur vairāk iespējams attālinātais darbs (informācijas un komunikācijas tehnoloģijas) vai kuras neizjūt būtisku pieprasījuma kritumu (būvniecība), ir spējušas nodrošināt strādājošajiem salīdzinošu lielāku algas pieaugumu. Atalgojums straujāk pieaudzis arī veselības aprūpē strādājošajiem, kas saistīts ar algu palielinājumu un piemaksām par papildu darbu pandēmijas apstākļos.

Skatoties algu pieauguma datus kontekstā ar atbilstošajā periodā zemo bezdarbu un pieaugošo nodarbinātību, 3. ceturkšņa rādītāji no iedzīvotāju labklājības viedokļa izskatās iepriecinoši. Tomēr mēs pašlaik dzīvojam notikumiem piesātinātā laikā, kad statistika par periodu, kas beidzies pirms diviem mēnešiem, vairs tik labi neatspoguļo aktuālos notikumus, kas mainās pa nedēļām un pat pa dienām. Sagaidāms, ka šī gada nogales kopbilde mums iezīmēs lielāku saspīlējumu darba tirgū, ko raisīja gan mājsēdes laikā, gan pēc tam stingrāki ierobežojumi atsevišķu preču pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem, kā arī noteikumi par obligāto vakcinēšanos sabiedriskajā sektorā un klātienē strādājošajiem. Tomēr šie faktori vairāk ietekmē nodarbināto skaitu un palielina bezdarba riskus, bet algu pieaugumu arī gada nogalē turpina balstīt joprojām augstais pieprasījums pēc darbaspēka.

APA: Opmane, I. (2022, 01. oct.). Inflācija grauž maliņu no spēcīgā algu pieauguma Latvijā . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5417
MLA: Opmane, Ieva. "Inflācija grauž maliņu no spēcīgā algu pieauguma Latvijā " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 01.10.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5417>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up