11.02.2015.

Janvārī naftas cenu dinamika aizēno elektroenerģijas tirgus atvēršanas ietekmi

2015. gada janvārī gada inflācija turpināja sarukt un saskaņā ar Centrālās statistiskas pārvaldes (CSP) datiem sasniedza -0.4%. Dati rāda, ka globālo naftas un pārtikas cenu kritums lielā mērā aizēnoja iekšzemes faktora – elektroenerģijas tirgus liberalizācijas ietekmi, tikmēr vairāku pakalpojumu cenu kāpums joprojām liecina par pieprasījuma puses noturīgumu.

Lai gan elektroenerģijas tirgus liberalizācijas ietekmē elektroenerģijas cenu ietekme uz kopējo inflāciju sasniedza gandrīz 0.9pp, kopējā inflācija citu faktoru ietekmē saglabājās ļoti zema. Galvenokārt tās ir zemās naftas cenas un pasaules pārtikas cenu kritums. Degvielas, gāzes un siltumenerģijas cenu sarukuma kopējā ietekme uz gada inflāciju sasniedza -1.3pp.

Naftas un ar to saistīto energoresursu cenu kritums janvārī patēriņa cenās bija vērojams degvielas, gāzes, siltumenerģijas, kā arī transporta pakalpojumu cenu kritumā. Naftas produktu cenu ietekmi uz inflāciju nedaudz mazināja gan ASV dolāra vērtības kāpums, gan arī relatīvo izdevumu enerģijai sarukums patēriņa grozā. Izdevumu īpatsvara sarukumu galvenokārt noteica iepriekšējo gadu cenu kritums.

Siltumenerģijas cenas šogad vēl varētu sarukt. Daļēji tas saistīts ar naftas faktoru (kas gan ir samērā nestabils no prognozēšanas viedokļa). AS "Latvijas Gāze" februārī publicēja dabasgāzes tarifu prognozes rūpnieciskajiem patērētājiem. Lai gan naftas cenas sākušas nedaudz augt, šīs prognozes, kas atkarīgas no deviņu mēnešu vidējās mazuta kotācijas, arvien iezīmē siltumenerģijas cenu samazināšanās tendenci līdz pat martam. Atsevišķās pilsētās, piemēram, Liepājā, siltumenerģijas cena varētu sarukt ražošanas procesa pārmaiņu ietekmes dēļ.

Otrs lielais globālo cenu bloks, kas ietekmē inflāciju Latvijā, ir pārtikas un lauksaimniecības preču cenas. Arī tās janvārī turpināja sarukt, līdz ar enerģijas cenām ierobežojot gan ražotāju, gan patēriņa cenu kāpumu kā Latvijā, tā arī daudzās tās nozīmīgās tirdzniecības partnervalstīs. Tādējādi daudzās nozarēs arī Latvijas tirdzniecības partnervalstīs nav izejvielu izmaksu spiediena, un tas mazina importa cenu ietekmi uz patēriņa cenu līmeni Latvijā. Pārtikas cenas janvārī saruka daudzās nozīmīgās grupās (labības produkti, maize, piena produkti, gaļa, kartupeļi), kas janvārī nav raksturīgi, t.i., parasti janvārī ir vērojams pārtikas cenu pieaugums.

Aktualizētie Patēriņa cenu indeksa (PCI) svari apstiprina pieņēmumu, ka viens no iemesliem noturīgam pakalpojumu cenu kāpumam ir to noturīgais pieprasījums. To sekmē preču cenu stabilitāte vai kritums atsevišķās grupās un vienlaikus pakāpenisks vidējo ienākumu kāpums. 2015. gadā lietotajos PCI svaros pakalpojumu daļa ir nedaudz augusi. Lai gan atsevišķu pakalpojumu cenas (piemēram, medicīnas, transporta, tūrisma) cenas janvārī saruka, tās saistāmas drīzāk ar degvielas izmaksām vai cenu regulēšanu. Citās pakalpojumu grupās, piemēram, ēdināšanas, viesnīcu, personīgās aprūpes pakalpojumiem cenas auga. Tādējādi nebūtu pamata runāt par pieprasījuma izraisītu cenu kritumu. Iespējams, noturīga pieprasījuma sajūta pārliecinājusi arī "Rīgas Satiksmi" pretēji enerģijas cenu ietekmei februārī paaugstināt maksu par sabiedrisko transportu Rīgā, ievērojami palielinot transporta pakalpojumu cenu ietekmi uz inflāciju.

Zemā gada inflācija janvārī galvenokārt izriet no piedāvājuma puses faktoriem, visbūtiskāk – enerģijas cenām, kurām pasaules tirgū raksturīgs liels svārstīgums. Piedāvājuma puses ietekme uz cenām var veicināt pieprasījumu, saglabājot noturīgas rūpniecības preču un pakalpojumu cenas.

APA: Paula, D. (2019, 21. nov.). Janvārī naftas cenu dinamika aizēno elektroenerģijas tirgus atvēršanas ietekmi. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/937
MLA: Paula, Daina. "Janvārī naftas cenu dinamika aizēno elektroenerģijas tirgus atvēršanas ietekmi" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/937>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up