21.05.2018.

Jārunā par šķēršļiem uzņēmumu izaugsmē, ne kreditēšanā

Foto: Shutterstock
Šobrīd ekonomiskā situācija ir labvēlīga kreditēšanas attīstībai. Par to liecina tendences Eiropā un pašmāju tirgū.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums pērn bija 4,5%, un paredzams, ka šogad pārliecinoša izaugsme saglabāsies gan Latvijā, gan ārējos tirgos. Svarīgi, ka attīstība bija ne tikai spēcīga, bet arī plaša no nozaru viedokļa, ka tā nav koncentrēta vienā konkrētā sektorā.

Uzņēmumu un mājsaimniecību aizņemšanās nosacījumi eirozonā jau ilgāku laiku saglabājas labvēlīgi. Noskaņojuma rādītāji gan eirozonā, gan Latvijā ir sasnieguši pēdējās desmitgades augstāko punktu. Likumsakarīgi rodas jautājums – kāpēc kreditēšanas izaugsme ir ļoti mērena, ja visi apstākļi ir tik pozitīvi? Kas uzņēmumiem traucē izmantot labvēlīgo situāciju?

Nav šaubu, ka kreditēšana un valsts ekonomiskā izaugsme ir savstarpēji saistītas. No vienas puses, banku sistēma, īpaši kredīti, nodrošina ekonomikas asinsriti. No otras puses, labvēlīga ekonomiskā vide ir svarīgs priekšnosacījums līdzsvaram kreditēšanas pieprasījuma un piedāvājuma tirgū.

Latvijas tautsaimniecība attīstās, neskatoties uz vājo kreditēšanu. Pēdējo gadu laikā var novērot, ka no jauna izsniegtie kredīti pieaug, bet tie spēj tikai kompensēt norakstīto un atmaksāto kredītu apjomu. Tādējādi Latvija dzīvo ar to pašu izsniegto kredītu apjomu, kas bija pirms gada, diviem un trim. Jāsaprot, ka ilgtermiņā uzturēt labu ekonomisko izaugsmi, finansēt investīcijas un nodrošināt konkurētspēju bez veselīgas kreditēšanas izaugsmes būs grūti, it īpaši ņemot vērā, ka pēc diviem gadiem beigsies pašreizējais Eiropas Savienības fondu plānošanas periods, kas ir nozīmīgs investīciju avots.

Latvijas Banka ir padziļināti pētījusi aspektus, kas kavē kreditēšanu. Runājot par šķēršļiem uzņēmumu kreditēšanā, vēlos pieminēt mazo un vidējo uzņēmumu apsekojumu, kurā jautājām arī par šķēršļiem kredīta ņemšanai. Rezultāti bija pārsteidzoši, jo kā galveno šķērsli banku finansējuma piesaistē uzņēmēji minēja pieprasījuma trūkumu. Liela daļa uzņēmumu nemaz neapsver kredīta ņemšanas iespējas. Nozīmīgs uzņēmumu īpatsvars – aptuveni 40% – neplāno veikt nekāda veida investīcijas vai paplašināšanos. Trešdaļa uzņēmumu atbildēja, ka nevēlas uzņemties papildu riskus.

Starp iemesliem tika minēti arī – finanšu rādītāji nav tik spēcīgi, lai kredīts tiktu piešķirts, nespēja nodrošināt līdzdalību finansējumā, banku noteiktās kredītu procentu likmes nav izdevīgas u. c. Analīze apliecināja, ka banku prasības attiecībā uz aizdevuma prasītāju finansiālo stāvokli nav pārmērīgi stingras. Nedrīkstam aizmirst arī par lielo ēnu ekonomikas īpatsvaru, kas, pēc citu institūciju pētnieku novērtējuma, sasniedz pat 20%. Un ir pilnīgi saprotams, ka bankas nevar kreditēt uzņēmumu "ēnu" darbību.

Kopumā apsekojums parādīja, ka lielākā daļa uzņēmumu, kas ir gājuši pie bankas, kredītu ir saņēmuši.

Ko no iepriekšminētā varam secināt? Ir skaidrs – lai sekmētu veselīgu kreditēšanas izaugsmi, svarīga ir ne tikai labvēlīga ekonomiskā vide, bet arī ēnu ekonomikas samazināšanās, stabila likumdošanas un tiesiskā vide, progress strukturālo reformu veikšanā. Tas stiprinātu banku vēlmi izsniegt kredītus, kā arī palielinātu potenciālo aizņēmēju pārliecību par nākotni un attiecīgi vecinātu lielāku pieprasījumu pēc kredītiem.

APA: Lielkalne, O. (2018, 19. aug.). Jārunā par šķēršļiem uzņēmumu izaugsmē, ne kreditēšanā. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4134
MLA: Lielkalne, Olga. "Jārunā par šķēršļiem uzņēmumu izaugsmē, ne kreditēšanā" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 19.08.2018. <https://www.makroekonomika.lv/node/4134>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up