20.06.2011.

Kā Latvija gaida investorus?

Ārvalstu investoru interese par iespējām ieguldīt līdzekļus Latvijā pakāpeniski atjaunojas, un kopš 2010. gada otrā pusgada ārvalstu tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pašu kapitālā vairs neatspoguļo galvenokārt mātes banku ieguldījumus milzīgos zaudējumus cietušajās Latvijas komercbankās (1.att.). Nevar noliegt, ka pievilcīgais cenu līmenis uztur interesei par nekustamā īpašuma, tostarp lauksaimniecības zemes un mežu iegādi un apsaimniekošanu, tomēr 2010. gadā un 2011. gada sākumā ārvalstu tiešās investīcijas ieplūda arī enerģētikā, tirdzniecībā, apstrādes rūpniecībā.

 

1.att. Ārvalstu tiešo investīciju neto ieplūdes Latvijā, % no IKP

Ārvalstu tiešo investīciju neto ieplūdes Latvijā, % no IKP

Avots: Latvijas Banka un CSP

Ārvalstu investors nav bezpeļņas organizācija, ziedotājs vai kāds cits labdaris. Lai gan ārvalstu investori Latvijā ir gaidīti un tie mēdz ieguldīt līdzekļus, radot papildu darba vietas un maksājot nodokļus budžetā, apsaimniekojot ēkas un zemes, investora dziļākais nolūks nav celt svešas valsts labklājību. Motivācija, kādēļ kāds uzņēmums izvēlas investēt ārpus savas valsts, ir diezgan vienkārša: tie ir papildu ieguvumi, ko sniedz darbības paplašināšana. Piemēram, iespēja atrasties tuvāk patērētājam, izmantojamajiem resursiem, pieejamība lielākam tirgum, vai arī – esošās darbības pārcelšana (bez īpašas paplašināšanās) uz citu valsti izmaksu taupīšanas nolūkā. Šādiem mērķiem noder gan zemu darbaspēka izmaksu valstis, gan zemu nodokļu valstis, gan strauji augošas tautsaimniecības, kur aug cenu līmenis, un tas ļauj pelnīt no jauna apgūtajā tirgū (līdzīgi apsvērumi sekmēja ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) koncentrēšanos Latvijas banku sektorā un NĪ sektorā pirmskrīzes gados). Citiem vārdiem, primāri investors iegulda līdzekļus, lai gūtu izdevīgumu sev.

Kas palīdz pievērst un uzturēt ārvalstu investoru uzmanību Latvijai un neaiziet no Latvijas, ja ieguldījumi veikti agrākos gados? Uzņēmēju pašu atbildēs parasti dzirdams, ka ilgtermiņa interesi, pirmkārt, nodrošina saprotama un prognozējama ekonomiskā politika. Par investoru uzticībai pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi liecina vairāki starptautiski vērtējumi. To, ka Latvijā īstenotā iekšējās sakārtošanas politika izrādījusies atbilstoša un veiksmīga un nepadraud tālāko tautsaimniecības attīstību, starptautiskās reitingu aģentūras sāka pamanīt jau 2010. gada rudenī – vispirms, uzlabojot savu reitingu prognozes, bet pēcāk arī paaugstinot pašu reitingu. Pašlaik daži no reitingiem jau sasnieguši zemāko investīciju līmeni vai tiem vismaz piemīt augšupejoša tendence (2.att.). Ir nozīmīgi, ka uzticība Latvijas tautsaimniecībai atjaunojusies tiktāl, ka Latvijas valdība nupat ir spējusi aizņemties starptautiskajā finanšu tirgū pirmoreiz kopš 2008. gada 1. ceturkšņa, un tas paver iespējas arī citiem tautsaimniecības dalībniekiem aizņemties starptautiskajā finanšu tirgū.

 

2.att. Starptautisko kredītreitinga aģentūru vērtējums Latvijai

Starptautisko kredītreitinga aģentūru vērtējums Latvijai

Avots: Latvijas Banka

Arī Pasaules Banka Doing Business aktuālajā vērtējumā Latviju ierindo labākā pozīcijā nekā pirms gada. Ko īsti rāda Doing Business un par ko liecina Latvijas pozīcijas uzlabošanās gada laikā no 27. vietas uz 24. vietu (1.tabula)? Kam ir kļuvis vieglāk veikt uzņēmējdarbību Latvijā un ar ko Latvija var būt interesanta pelnīt gribošam ārvalstu investoram?

 

1.tabula ES valstu pozīcijas Doing Business 2011 vērtējumā

ES valstu pozīcijas Doing Business 2011 vērtējumā

Avots: Doing Business interneta vietne

Fakts, ka Latvija ierindojas vienā no augstākajām pozīcijām Doing Business vērtējumā starp ES valstīm, viennozīmīgi neliecina, ka uzturēt uzņēmējdarbību Latvijā patiešām ir vienkārši un kļūst arvien vienkāršāk. Paraudzīsimies uz indeksa saturu: savā jaunākajā, 2010. gada novembra publikācijā Doing Business 2011 Latviju ierindo 6. vietā pēc kredīta iegūšanas viegluma, 14. vietu līgumu izpildes nodrošināšanā un 16. vietu starpvalstu tirdzniecībā. Tikmēr visi pārējie aspekti (biznesa uzsākšana, būvatļauju iegūšana, nodokļu maksāšana, investoru aizsardzība u.c.) vērtēti ar 53.-80. pozīciju.

Jāsaka gan, ka ciešu sakarību starp Doing business un tiešo investīciju neto ieplūdēm vai neto aizplūdēm neredzam (3.att.). Iemesli ir vairāki. Vispirms jāatzīmē, ka šis indekss tiešā veidā neatspoguļo ne rezidentu, ne ārvalstu investoru priekšrocības, jo dati pētījumam tiek apkopoti par procesiem, aspektiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbības veikšanu ilgā laikā vispār. Ar valstī esošo likumdošanu, darījumu veikšanai nepieciešamo laiku, gadā veicamo nodokļu apjomu, cenu līmeni, būvatļauju saņemšanai nepieciešamo dokumentu skaitu un to noformēšanas veikšanas ilgumu saskaras kā vietējie, tā potenciālie ārvalstu investori.

 

3.att. Neto ārvalstu tiešo investīciju ieplūde ES un atsevišķās citās valstīs, % no IKP

Neto ārvalstu tiešo investīciju ieplūde ES un atsevišķās citās valstīs, % no IKP

Avots: Eurostat; Doing Business interneta vietne

Vēl vājāku saikni var ievērot starp tādiem Doing Business vērtētajiem aspektiem kā, piemēram, kopējo nodokļu slogu vai investoru aizsardzību un neto ĀTI ieplūdēm vai aizplūdēm. Tas liecina, ka citi faktori, piemēram, tautsaimniecības atvērtība, starptautisko darījumu veikšanas vienkāršība un relatīvi zemas izmaksas ir būtiskas, tāpat kā tirgus lielums, valstu vēsturiskā saikne u.c. Valstis ar zemu ienākumu līmeni, kā arī valstis, kuru teritorijas ir nelielas un nav dabas resursiem bagātas; valstis, kurās ir izteikti neliels iedzīvotāju skaits, zema inovāciju kapacitāte vai mazs rūpniecības sektors, bieži īsteno ārvalstu investoriem īpaši pievilcīgu ekonomikas politiku minētajos aspektos, jo citādi ir grūti paaugstināt uzkrātā kapitāla lielumu un pašu spēkiem attīstīt tautsaimniecību. Tikmēr valstis ar augstāku ienākumu līmeni parasti ir kapitāla "neto eksportētājas" (t.i. investīciju neto ieplūdes tajās ir negatīvas, skat. 3.att.), un tās var būt arī relatīvi maz atvērtas (mazāk viesmīlīgas) tiešo investīciju ienākošajām plūsmām.

Kas šobrīd neveicina ārvalstu ieguldījumu piesaisti lieliem investīciju projektiem Latvijā? Kopš privatizācijas procesa un banku sektora uzbūves sākuma ārvalstu investoru piesaistes priekšrocība, ko varētu apzīmēt kā "neskartās zemes", ir krietni vājinājusies. Ir skaidrs, ka tālākā investīciju vide zināmā mērā radāma mākslīgi, izvērtējot konkrētu īstenoto pasākumu zaudējumus un ieguvumus. Nerezidentu ieguldījumi nekustamajā īpašumā Latvijā pašlaik vairāk saistīti ar tālākiem nākotnes nodomiem, piemēram, izdevīgāku cenu gaidīšanu šo īpašumu pārdošanai; uzturēšanās atļauju saņemšanu vai atļauju sagaidīšanu atsevišķu lauksaimniecības vai meža apsaimniekošanas projektu uzsākšanai. Šāda "gaidīšana" ne ikreiz ir saistīta ar būtiska papildu darba vietu skaita radīšanu un nozīmīgām papildu nodokļu iemaksām valsts budžetā. Uz Latvijas ekonomikas politikas tālāko virzību, tāpat kā uz gaidāmajiem politiskajiem notikumiem, bet dažos gadījumos tiesu lēmumiem u.c. "sagaidījumiem" pašlaik jau nogaida atsevišķi ārvalstu investori. Tostarp tādi ar liela apjoma ārvalstu investīciju ienākšanu saistīti projekti kā, piemēram, koksa rūpnīca Liepājā un Coca-Cola centrālā ražotne Baltijas valstīs, kas varētu atrasties Ropažu novadā. Ārvalstu investoru piesaistīšana par katru cenu nav pašmērķis.Mērķis ir investīciju devums Latvijas tautsaimniecībai. Tomēr liela mēroga inovatīvu projektu attīstīšanai (saistībā ar preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu), kuros tikai daļēji tiktu piesaistīts ārvalstu investoru ieguldījums, būtiski trūkst spēcīgas zinātniski pētnieciskās bāzes, ieskaitot motivētus un zinošus topošos pētniekus. Lai sagaidītu ārvalstu investoru interesi, atsevišķos gadījumos patiešām pietiek ar kārdināšanas paņēmieniem, ko īsumā varētu dēvēt par "burkānu", "bezmaksas pusdienām" vai citādām "dāvanām", taču, lai šī interese būtu ilgtermiņā noturīga un palīdzētu nodrošināt Latvijas tautsaimniecības izaugsmes ilgtspēju, tā ir jāatbalsta no "iekšpuses". Savulaik Āzijas jauno tīģeru īstenotā stratēģija – vispirms pārņemt un pielietot labākās un veiksmīgākās citur jau izgudrotās tehnoloģijas, un prasmes, bet pēc tam uz šo tehnoloģiju un zināšanu pamata attīstīt savas inovācijas, – var būt izmantojama kā starptautiskā zināšanu apmaiņā studiju procesā, tā arī pavisam tiešākā veidā pakalpojumu sniegšanā un rūpniecībā.

Vairāk par situāciju ārvalstu ieguldījumu jomā uzzināsiet, noskatoties pētnieciskā seriāla Naudas Zīmes šīs sezonas 22. sēriju 21. jūnijā LTV-1 plkst. 22.45.


Raksts publicēts portālā Delfi 2011. gada 20. jūnijā

APA: Paula, D. (2019, 16. nov.). Kā Latvija gaida investorus?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/413
MLA: Paula, Daina. "Kā Latvija gaida investorus?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 16.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/413>.

Līdzīgi raksti

Up