08.07.2020.

Kā vidusskolas absolventam izvēlēties, kur un ko studēt tālāk?

Foto: Shutterstock

Ikvienam vidusskolas absolventam novēlu, lai darbs būtu hobijs un hobijs būtu darbs. Tieši par to domāja Tomass Edisons, kad teica: “Es savā mūžā neesmu strādājis nevienu dienu. Viss, ko es darīju, bija tīra izklaide.” Lai to panāktu, attiecībā uz izvēlēto profesiju vienlaicīgi jāizpildās trīs nosacījumiem: (1) Tev tas patīk; (2) Tev tas labi padodas; (3) Esi apmierināts ar darba samaksu un darba vidi. Kā to praktiski realizēt savā dzīvē? Dzīves laikā Tev būs daži pavērsiena punkti, un viens no svarīgākiem ir studiju jomas un augstskolas izvēle.

Kā izvēlēties studiju jomu?

Realizē savus sapņus!

1. Izvēlies studiju jomu pēc paša interesēm un dotībām.

Tiešām nav jēgas studēt IT un fiziku tikai tāpēc, ka kāds teica, ka tur it kā pēc n-tajiem gadiem būšot pieprasījums, bet patiesībā šīs disciplīnas Tev nemaz nepatīk. Līdzšinējā pieredze rāda, ka darba tirgus ilgtermiņa prognozes ir visai neprecīzas un var ātri mainīties (tas tā notika gan 2009. gada krīzē, gan Covid-19 krīzē; tā tas notiks arī turpmāk – vairākas reizes Tavas dzīves laikā). Atceries, ka izcili speciālisti būs pieprasīti jebkurā jomā (dabas vai sociālajās zinātnēs, valodās, mākslā, ēdināšanā utt.).

2. Nemeklē vieglus ceļus – tādu nav.

No malas Tev var šķist, ka kāds labi pelna, “neko nedarot”, vai viņam vienkārši paveicies būt īstajā vietā īstajā laikā. Tomēr neļaujies kārdinājumam mēģināt izvilkt laimīgo “loterijas biļeti” – apkārtējo “veiksminieka” tēls var izrādīties maldīgs un karjeras izaugsme var piedzīvot nepatīkamus līkločus. Tā vietā izaudzini sevi pats uz ilgtspējīga fundamenta – kvalitatīvas izglītības, godīguma un paša pūlēm. Tas nodrošinās Tev drošības sajūtu un neatkarību no “ietekmīgāku cilvēku” labvēlības.

3. Neizvēlies profesiju, kuru ir viegli automatizēt.

Mūsdienās izklausīsies neticami, bet vēl tikai pirms 150 gadiem bija populāras tādas profesijas kā žurku tvērējs, modinātājs un boulinga ķegļu salicējs. Pašlaik šādas profesijas nepastāv – tos aizvietojuši peļu slazdi un modinātājpulkstenis, automatizēta kļuva arī boulinga spēļu zāle un ķegļus savās vietās novieto speciāla iekārta. Paredzēt tehniskā progresa ātrumu un virzienu ir grūti. Tomēr, manuprāt, pirmie tiks (un jau tiek) automatizēti rutīnas un standarta darbi, piemēram, biļešu pārdošana, lielveikalu kasiera, datu ievades operatora, zivju pārstrādātāja darbs. Tā vietā arvien vairāk būs pieprasīts radošums, kritiskā domāšana ārpus rāmjiem, ātras mācīšanās un komunikācijas spējas, kā arī tehniskas iemaņas darbā ar jaunām iekārtām, mehānismiem un datorprogrammām.

Kā izvēlēties augstskolu?

Ja uzskati sevi par gudrāko cilvēku istabā, tas nozīmē, ka atrodies nepareizajā istabā.

1. Vispirms mēģini iestāties tur, kur ir liels konkurss un studiju programma izskatās sarežģītāka.

Ja izdosies, dažus gadus pavadīsi spējīgu un motivētu studentu vidē (kas palīdzēs augt arī Tev), ar kuriem uzturēsi draudzīgas un profesionālās saites arī pēc augstskolas absolvēšanas. Piemēram, divi draugi, ar kuriem mēs trijatā bakalaura studiju laikos LU bibliotēkā pildījām mājas darbus, tagad arī ir zinātņu doktori, un mēs turpinām cieši sadarboties.

2. Izvērtē studiju programmu akreditācijas ziņojumus un absolventu monitoringa datus.

Ja redzi, ka Tavas izvēlētās augstskolas absolventiem ir būtiski augstāks bezdarbs un zemāki ienākumi nekā pārējo mācību iestāžu līdzīgo studiju programmu absolventiem, tas var liecināt vai nu par studiju sliktu kvalitāti, vai arī par reflektantu vāju sagatavotību (vai arī par abiem šiem faktoriem kopā). Es neiesaku iestāties arī tajās mācību iestādēs, kas knapi izgājušas akreditācijas procesu. Īstermiņā tas var nozīmēt “vieglākas” studijas, bet ilgtermiņā – zemākus ienākumus un lielāku bezdarba risku).

3. Izvēlies izglītību centrālajā fakultātē (nevis filiālē), programmā ar pietiekami lielu cilvēku skaitu.

Vairumā gadījumu filiāle nav spējīga nodrošināt vismaz tikpat labu izglītības kvalitāti kā centrālā fakultāte (tas skaidri redzams gan akreditāciju ziņojumos, gan absolventu atalgojuma datos). Jo mazāk studentu, jo mazāk resursu studiju nodrošināšanai. Tāpēc, ja ir divas standarta programmas, kas divās augstskolās pēc papīriem izskatās identiski, nav iemesla izvēlēties programmu ar mazāku studentu skaitu (ar retiem izņēmumiem).

4. Ja tomēr paliek šaubas – iestājies un mācies vairākās augstskolās vienlaicīgi.

Tiešām ir vērts nokārtot iestājpārbaudījumus vairākās augstskolās, lai sajustu to vidi un izvēlēties sev piemērotāko. Novēro un sarunājies ar studentiem un pasniedzējiem. Ja turpini šaubīties – vari taču kādu mēnesi (par simbolisku samaksu) pamācīties divās augstskolās, gala izvēli atliekot uz vēlāku laiku (es arī tā darīju). Ja netrāpīji no pirmās reizes – nekad nav par vēlu mainīt savu izvēli (tāda bija vairāku manu studentu pieredze).

Pabeigt vēlos ar Roberta Ķīļa viedajiem vārdiem:

"Ja jums ir nepiepildīts sapnis, ko gribat īstenot, ejiet uz to. Ja jums ir profesija, kurā jūs redzat sevi piepildītus un laimīgus, apgūstiet to. Ja ir lieta, ko vēlaties izzināt, mācieties to. Nevis algas statistika un nākotnes prognozes nosaka jūsu tālāko dzīvi, bet jūs ar savām brīvām un personiskām izvēlēm radāt nākotnes statistiku."

Komentārs sniegts 08.07.2020. žurnālam “Ieva”.

APA: Krasnopjorovs, O. (2020, 03. aug.). Kā vidusskolas absolventam izvēlēties, kur un ko studēt tālāk? . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4857
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Kā vidusskolas absolventam izvēlēties, kur un ko studēt tālāk? " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 03.08.2020. <https://www.makroekonomika.lv/node/4857>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up