29.06.2017.

Kāpēc Latvijas Banka pacēla inflācijas prognozi martā un jūnijā?

Foto: Shutterstock
2017. gada 1. pusgadā Latvijas Bankas padome paaugstināja inflācijas prognozes divas reizes – 23. martā un 9. jūnijā.

Pirmā inflācijas prognozes pārskatīšana bija ievērojama, un to noteica globālo pārtikas un enerģijas resursu cenu kāpums, bet otrā bija neliela un atspoguļoja nedaudz dinamiskāku iekšzemes ekonomisko aktivitāti, nekā gaidīts. Pašreizējā Latvijas Banka prognoze 2017. gada inflācijai ir 2.9%.  

Pēc ļoti zemas (tuvu nullei) inflācijas iepriekšējo četru gadu garumā, patēriņa cenas 2016. gada beigās sāka paaugstināties. Sākotnēji inflācijas kāpumu noteica tikai ārējie faktori. Globālās naftas un pārtikas cenas 2016. gada janvārī sasniedza attiecīgi 12 un 7 gadu zemāko līmeni un līdz 2017. gada pavasarim nozīmīgi pieauga.

Pirmā inflācijas prognozes paaugstināšana (no 1.6% līdz 2.7%) notika 23. martā un to pilnībā noteica globālo pārtikas un enerģijas resursu cenu kāpums. Runājot par pārtiku, lielākais devums inflācijas pieaugumam bija no piena produktu sadārdzinājuma. Pasaules cena piena produktiem dažu mēnešu laikā palielinājās vairāk nekā par 50%. Tas sakrita ar svaigpiena pieprasījuma palielināšanos reģionā, ko daļēji noteica jauna piena pārstrādes ražotne Bauskā. Tāpēc no Latvijas zemniekiem iepirktā svaigpiena cenas kāpums bija lielākais 15 gadu laikā, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2014. gada Eiropas Savienības un Krievijas tirdzniecības embargo. Turklāt 2017. gada sākumā paaugstinājās arī zivju un dārzeņu cenas.

Savā 9. jūnija sanāksmē Latvijas Bankas padome atzina, ka globālie tirgi ir stabilizējušies un tuvākajos mēnešos pārtikas un naftas cenu straujš kāpums nav gaidāms. Runājot par naftas cenām, OPEC 25. maijā nolēma pagarināt ierobežotas naftas izlaides periodu vēl par 9 mēnešiem. Tam bija negatīva ietekme uz naftas cenām, jo vairāki investori no karteļa bija gaidījuši enerģiskāku rīcību. Pašlaik tirgus dalībnieki sagaida, ka 2. pusgadā naftas cena būs zemāka par 50 ASV dolāriem par barelu.

Tomēr 2017. gada sākumā ekonomiskā aktivitāte un tādējādi arī atalgojuma kāpums privātajā sektorā bija nedaudz straujāka nekā gaidīts. Tādēļ inflācijas prognoze šim gadam tika nedaudz paaugstināta (līdz 2.9%). Jau 2017. gada pavasarī (no administratīvi neregulēto pakalpojumu cenu pieauguma) varēja novērot mazliet spēcīgāku iekšzemes pieprasījuma ietekmi uz inflāciju.

Tomēr skaidrs, ka šīs inflācijas lēciens ir aiz muguras – maijā gada inflācija saruka pirmo reizi deviņu mēnešu laikā, un jūnijā naftas cenu kritums turpinājās.  

 

Attēls. Gada inflācija komponentu dalījumā (devums; procentu punkti)

Gada inflācija komponentu dalījumā (devums; procentu punkti) 
Avots: Centrālās statistikas pārvaldes dati un Latvijas Bankas aprēķini. 

 

APA: Krasnopjorovs, O. (2019, 12. nov.). Kāpēc Latvijas Banka pacēla inflācijas prognozi martā un jūnijā? . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/3823
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Kāpēc Latvijas Banka pacēla inflācijas prognozi martā un jūnijā? " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 12.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/3823>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up