01.03.2011.

Kas notiek ar cenām Baltijā?

Latvijā un pārējās Baltijas valstīs mediju virsrakstos ir atgriezies satraukums par pieaugošo inflāciju. Lai gan gada vidējā inflācija Latvijā joprojām ir negatīva, proti, vidēji patēriņa cenas 2010. gadā bija zemākas nekā 2009. gadā, 12 mēnešu inflācija – mēnesis pret iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi – visās Baltijas valstīs ir pieaugusi. Janvārī tā sasniedza 2.9% Lietuvā, 3.7% Latvijā un pat 5.3% Igaunijā. Neraugoties uz to, ka situācija darba tirgū joprojām ir sarežģīta – bezdarba līmenis ir augsts, kas atspoguļojas arī vājā mazumtirdzniecības apjomu kāpumā – cenas veikalos ir pieaugušas. Kāpēc – atbildes meklēsim tālāk rakstā.

Vispirms par galveno, apkopojošo iemeslu – tas ir daudz pieminētais pasaules cenu kāpums, kam Latvijā pieplusojas nodokļu celšanas ietekme. Pēdējā gada laikā gan laika apstākļi, gan pasaules ekonomiku atveseļošanās un pieaugošais pieprasījums, gan augošā nestabilitāte Ziemeļāfrikā likusi strauji kāpt kā energoresursu, tā pārtikas cenām pasaulē, kas izraisījis inflācijas pieaugumu it visur.

Pasaules pārtikas un energoresursu cenu kāpuma ietekme uz inflāciju Baltijas valstīs ir skaidri redzama 1. attēlā, kur atspoguļotas inflācijas līknes, tajās neietverot pārtikas un energoresursu cenas. Tikai Igaunijā pārējo preču un pakalpojumu cenu līmenis ir pārsniedzis iepriekšējā gada līmeni – par mazliet vairāk nekā 1%. Igaunijas centrālā banka norāda, ka, ekonomikai atveseļojoties, paralēli pasaules cenu ietekmei šī valsts sākt izjust arī augošās pirktspējas un iekšzemes pieprasījuma spiedienu uz cenām (atcerēsimies, ka Igaunijas IKP izaugsme pagājušā gada 4. ceturksnī sasniegusi jau 6.6%). Tomēr Lietuvā un jo īpaši Latvijā, kur jau tā vājo iekšzemes pieprasījumu turpina mazināt nepieciešamā fiskālā konsolidācija, pārējo cenu līmenis ir turpinājis mazināties.

Pamatinflācija Baltijā

Igaunija: eiro ieviešana cenu līmeni nav ietekmējusi 

Izskatās, ka no cenu kāpuma vaininieku saraksta var izsvītrot arī Igaunijas pievienošanos eiro zonai šī gada janvārī. Patēriņa cenu indekss Igaunijā salīdzinājumā ar decembri janvārī nemainījās. Skatoties pa atsevišķām preču un pakalpojumu grupām, protams, cenu līmenis ir gan kāpis, gan mazinājies. Tomēr kopumā gan Igaunijas centrālās bankas, gan statistikas biroja aprēķini liecina, ka informācijas kampaņa un kontrole, kas tika veikta, lai pārbaudītu uzņēmumu godīgumu cenu pārrēķina procesā, ir izrādījusies ļoti veiksmīga un Igaunijā eiro ieviešana ir atstājusi pavisam nelielu iespaidu uz cenu līmeni. Statistikas birojs to ļoti piesardzīgi ievietojis intervālā no -0.2 līdz 0.2 procentu punktiem. 

Baltijā cenas daudz svārstīgākas nekā "vecajā"Eiropā 

Tomēr, lai arī skaidrs, ka šī brīža cenu kāpumu ietekmē pasaules cenas, paliek jautājums, kāpēc, par spīti globalizācijai, pasaules cenu kāpums inflāciju pie mums ir ietekmējis spēcīgāk nekā, piemēram, eiro zonā, kur inflācija decembrī sasniedza 2.2%.

Pirmais skaidrojums varētu būt aritmētisks. Baltijā, ņemot vērā zemāku ienākumu līmeni, salīdzinoši lielāka daļa no tiem tiek iztērēta pirmās nepieciešamības precēm: pārtikai un energoresursiem (sk. 2. attēlā), kas pašlaik arī ir tie, kam cenas kāpj. Tā kā inflācija tiek rēķināta, lielāku svaru dodot to produktu cenām, kuri tiek relatīvi vairāk patērēti, tad arī pārtikas un energoresursu cenu svārstības tīri aritmētiski kopējo inflāciju šeit ietekmēs vairāk.

Patēriņa groza svari Baltijā 2011 gadā

* Bez Igaunijas 

Tomēr svaru atšķirība pilnībā neizskaidro atšķirību starp "vecās" Eiropas un mūsu inflācijas dinamiku. Pārtikas cenu kāpums, kas veido gandrīz ceturto daļu no kopējiem iedzīvotāju tēriņiem, trijās Baltijas valstīs jau ilgāku laiku jūtami pārsniedz ātrumu, ar kādu šīs cenas ceļas eiro zonā. Pirms krīzes, ekonomikas izaugsmes laikā, straujāku kāpumu šeit varējām skaidrot ar cenu pakāpenisku izlīdzināšanos ar Eiropas cenām un it īpaši ar ekonomikas pārkaršanu. Tomēr tagad, kad iekšzemes pieprasījums ir vājāks nekā pārējā Eiropā, pārtikas cenu kāpums būtu izskaidrojams galvenokārt ar pasaules cenu ietekmi. Tad kāpēc Baltijā kāpums atgriezies straujāk? Piedāvāju dažus iemeslus.

  • Cenu veidošanās mehānisms. Jau pagājušajā gadā Latvijas Bankas veiktais pētījums par cenu mainības biežumu1 rādīja, ka Latvijā uzņēmumiem ir ierasts un iespējams cenas mainīt daudz biežāk nekā vidēji Eiropā gan tad, ja cenas kāpj, gan tad, ja samazinās. Vidēji Latvijā vienas cenas ilgums ir 3.5 mēneši, turklāt pārtikas cenas ir vienas no visregulārāk mainītajām, tās tiek mainītas katrus 3 mēnešus. Tas nozīmē, ka ne ražotāji, ne tirgotāji, sadārdzinoties izejvielām, ilgi nekavējas – un tiem arī nav īpašu šķēršļu – mainīt cenas. Tas pats attiecas arī uz cenu mazināšanu, ja krītas izmaksas un pieprasījums. Par pārējām Baltijas valstīm šādu pētījumu nav, tomēr ir pamats pieņēmumam, ka rezultāti varētu būt līdzīgi.
  • Nozīmīgais importa īpatsvars. Mazo un ļoti atvērto Baltijas valstu patēriņā un ražošanā nozīmīga daļa ir importa precēm, un to cenas tiešā veidā ietekmē pasaulē notiekošais. Tādējādi ārējās cenas daudz ātrāk pārvēršas iekšējās cenās. Šo pastiprina arī ražojumu salīdzinoši zemā pievienotā vērtība, kas nozīmē, ka Baltijā izejmateriāliem ir daudz lielāks īpatsvars gala produkcijas cenās nekā "vecajā" Eiropā.
  • Pieprasījums pēc pirmās nepieciešamības precēm parasti ir neelastīgs: to patēriņš strauji nemainās atkarībā no šo preču cenu pārmaiņām. Patērētāju pirktspēja, kas Baltijā ir zemāka nekā "vecajā" Eiropā, padara šo pieprasījumu vēl neelastīgāku, un šajā gadījumā diemžēl mūsu patērētājam nav daudz izvēles iespēju. Pēc tam, kad, ienākumiem samazinoties, dārgākās pārtikas preces jau vairs netika patērētas un iecienītās ikdienas pārtikas preces jau aizvietotas ar ikmēneša akcijas precēm, turpināt samazināt pārtikas preču patēriņu – jo nu kāpj cenas – ir grūti; tieši tāpat ir ar siltuma un citu energoresursu patēriņu.
  • Vēsturiskais/psiholoģiskais faktors. Mūsu pircējs – atšķirībā no patērētāja lielākajā daļā Eiropas – ļoti strauji reaģē uz paziņojumiem par cenu pieaugumu, kas rada labu augsni dažādām spekulācijām un, iespējams, ļauj atsevišķos gadījumos tirgotājam un/vai ražotājam paaugstināt cenas vairāk, nekā to noteiktu izmaksu faktori. Atcerēsimies kaut vai relatīvi neseno ažiotāžu, kas kā Latvijā, tā Igaunijā tika sacelta ap griķiem. 

Apstājoties pasaules cenu rallijam, inflācijai jāmazinās

Pašlaik pasaules cenas Baltijas valstu inflāciju ietekmē lielākā mērā nekā "vecajā" Eiropā. Protams, nākotnē, kāpjot ienākumu līmenim un attīstoties ražošanai, cenu svārstīgums šeit aizvien mazināsies, bet, kamēr tas vēl nav noticis, jāatceras, ka cenas Baltijā reaģē daudz asāk ne tikai uz pasaules cenu kāpumu, bet arī uz samazināšanos. Tāpēc gaidāms, ka tiklīdz pasaules cenas pēc straujā kāpuma mazināsies, kā tas parasti ir ticis novērots pagātnē, kritums atspoguļosies arī patēriņa cenās Latvijā. Turpretim citur Eiropā inflācija ir inertāka: izejvielu kāpums daudz ilgāk iet līdz cenām veikalu plauktos, bet daudz ilgāku laiku tam arī prasa no tiem pazust.

 

Igaunijā ieviests eiro, bet vai tam līdzi nācis cenu kāpums? Kādi ir iedzīvotāju novērojumi, reakcija uz cenu izmaiņām? Kāda ir situācija par produktu grupām? Kāpēc cenas celtas, kā tās veidojušās? Vai tiešām eiro ir grēkāzis pie augstākām cenām, vai tomēr tie ir citi faktori, kas liek plašāk atvērt maciņus - atbildes uz šiem un citiem jautājumiem uzzināsiet, noskatoties pētnieciskā seriāla Naudas Zīmes sēriju "Patiesība par cenu kāpumu Igaunijā"

 

1 K. Beņkovskis, L. Fadejeva, K. Kalnbērziņa, 2010, Cenu veidošanas mehānisms Latvijā: ko var uzzināt, analizējot PCI mikrodatus; K. Beņkovskis, L.Fadejeva, K. Kalnbērziņa, 2011, Cenu veidošanās mehānisms Latvijā: PCI mikrodatu analīzes ekonometriskie rezultāti 

 


Raksts publicēts portālā Delfi 2011. gada 1. martā.

APA: Kalnbērziņa, K. (2019, 20. sep.). Kas notiek ar cenām Baltijā?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/430
MLA: Kalnbērziņa, Krista. "Kas notiek ar cenām Baltijā?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 20.09.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/430>.

Līdzīgi raksti

Up