17.09.2021.

Kas notiek ar inflāciju eiro zonā?

cenas zīmes, ilustratīvs attēls
Foto: Shutterstock

Eiro zonas inflācija jau vairākus mēnešus pārsniedz 2% līmeni, kas ir noteikts kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) mērķa līmenis vidējam termiņam. Turklāt gaidāms, ka tuvākajos mēnešos tā turpinās kāpt. Kas notiek - vai pieredzēsim nekontrolētu inflācijas kāpumu?

Īsumā - nē, to gaidīt šobrīd nav pamata. Turklāt straujāks cenu kāpums varētu būt labas ziņas. Pēc tam, kad pēdējā desmitgadē dzīvojam ar vidējo inflāciju 1.2%, kas ir būtiski zem ECB mērķa, nedaudz augstāka inflācija varētu veicināt arī izaugsmes tempus. Līdz ar augstāku cenu kāpumu pieaugtu arī spiediens paaugstināt algas, un līdz ar darba samaksu augtu arī pārējā ekonomiskā aktivitāte.

Inflācijas kāpumu veido pārejoša enerģijas cenu un nodokļu pārmaiņu ietekme

Pēdējo mēnešu straujais inflācijas kāpums atspoguļo pasaules naftas cenu dinamiku un pagājušā gada pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājumu Vācijā. Turklāt gaidāms, ka šo pašu faktoru ietekmē inflācija sākot no nākamā gada janvāra būtiski samazināsies.

Inflācijas cipars atspoguļo cenu līmeņa pieaugumu kopš pagājušā gada. Tātad situācija, kad šī gada cenas ir būtiski augstākas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, var rasties divos gadījumos - ja šogad cenu līmenis strauji kāpj vai arī  iepriekšējā gadā kādā periodā cenām bija iemesls strauji samazināties.

Pirmkārt, par pirmo gadījumu jeb par cenām, kas pieaug šobrīd un rada inflācijas kāpumu. Skatoties pēdējā pusgada inflāciju pa komponentēm (1. attēls), var redzēt, ka lielāko daļu no cenu kāpuma veido cenu kāpums enerģijas precēm. To veido naftas cenu svārstības visā pasaulē. Naftas  cena pēc ļoti zemiem līmeņiem, nedaudz virs 40 USD par barelu pagājušā gada jūlijā un augustā, pieauga līdz 70 USD par barelu šajā gadā. Pārējo komponenšu - pakalpojumu, pārtikas un citu preču- cenu kāpums ir mērens, pat zemāks nekā pirms pandēmijas periodā, izņemot augusta rādītāju, kad apģērbu un apavu cenu kāpums pēc sezonālās izpārdošanas būtiski kāpinājis pārējo preču cenas. 

Situācijā, kad naftas cenas pasaulē drīzumā stabilizēsies (kas ir gaidāms), enerģijas cenu ietekme uz inflāciju jau nākamajā gadā būtiski saruks, liekot arī inflācijas rādītājam samazināties.

1. attēls. Inflācija pa komponentēm (procentos un procentu punktos)

 

Avots: Eurostat, autora aprēķini

Otrkārt, par cenām, kuru gada kāpums ir lielāks, jo 2020. gadā tās samazinājās. Pagājušā gada jūlijā Vācijā pandēmijas atbalsta pasākumu ietvaros uz sešiem mēnešiem tika samazināts PVN likmes visām precēm un pakalpojumiem. Tas radīja būtisku cenu līmeņa samazināšanos Vācijā un, protams, būtiski ietekmēja arī kopējos eiro zonas rādītājus. Vācijas inflācija veido aptuveni trešo daļu kopējās eiro zonas inflācijas.

Beidzoties pandēmijas atbalsta pasākumiem, PVN likme Vācijā atgriezās savā iepriekšējā apjomā šī gada sākumā, tādējādi atkal "mākslīgi" paceļot cenas. Līdz ar to jūlijā un augustā, pārējo preču, izņemot enerģijas un pārtikas preču, cenas ir augstākas nekā pirms gada, lielākoties nevis šī gada notikumu, bet gan pagājušā gada PVN likmju samazinājuma ietekmē. Gaidāms, ka šī PVN paaugstinošā ietekme uz inflāciju zudīs, sākot ar nākamā gada janvāri.

Riski aizvien pieaug

Lai arī šī brīža inflācijas kāpums ir lielākoties vienreizēju faktoru ietekmēts, tas nenozīmē, ka inflācijas kāpums nākotnē nav iespējams.

Cenu kāpums teorētiski var veidoties no strauja pieauguma pieprasījumā vai izejmateriālu cenu kāpuma. Lai arī pieprasījums ir atgriezies pirmspanēmijas līmenī, tomēr šobrīd spiedienu uz cenu kāpumu vēl neveido. Darba tirgus vēl turpina atkopties pēc pandēmijas šoka, bezdarbs ir nedaudz virs pirmspandēmijas līmeņa, un šobrīd spiediens uz algu kāpumu ir neliels, tādējādi arī patēriņā straujš kāpums nav gaidāms.

Turpretim par izejmateriālu cenu kāpumu ir cits stāsts. Kopš pandēmija būtiski iedragājusi pasaules tirdzniecības kapacitāti, trūkst izejmateriālu un detaļu preču ražošanai, un šo materiālu cenas ir būtiski kāpušas. Eiropas uzņēmēji jau sagaida, ka šis straujais cenu kāpums pasaulē atspoguļosies arī viņu produktu ražošanas cenās. Elektroiekārtu, mēbeļu un mazākā mērā arī pārtikas un apģērbu ražotāji sagaida, ka tuvākajos mēnešos viņu izlaides cenas paaugstināsies (2. attēls).

2. attēls. Ražotāju gaidas par nākotnes pārdošanas cenām (aptauju dati)

 

Avots: Eiropas Komisija

Tas, cik lielā mērā šis ražotāju cenu kāpums tiks pārlikts uz patēriņa preču cenām, ir atkarīgs no tā, cik labvēlīgi ir uzņēmumu peļņas rādītāji un vai viņi varētu kompensēt daļu izejmateriālu cenu kāpuma uz savu peļņas rādītāju samazinājuma rēķina. Peļņas rādītāji eiro zonas uzņēmumiem šobrīd ir salīdzinoši labvēlīgi. Pandēmiju pārdzīvot palīdzēja dāsni valdības atbalstu pasākumi. Strauji atgriezies pieprasījums ļauj uzņēmumiem kāpināt peļņu.

Inflācijas līmenis šobrīd atkarīgs no globālās tirdzniecības atgūšanās

Lai arī cenu kāpumu šobrīd veido svārstīgo enerģijas cenu pieaugums un pagājušā gada notikumu ietekme, cenu kāpumu ietekmē arī globālo piegāžu problēmas. No tā, cik ātri uzņēmumiem pasaulē tās izdosies atrisināt, būs atkarīgs, cik spēcīgs cenu kāpums gaidāms tuvākajā nākotnē.

Tomēr gaidīt nekontrolētu inflācijas kāpumu šobrīd nav pamata. Līdz šim esam pavadījuši ilgu laiku ļoti zemas inflācijas apstākļos. Jāņem vērā, ka par spīti šī brīža cenu spiedienam strukturālie iemesli kāpēc cenu kāpums pēdējo desmit gadu laikā ir bijis lēns nav zuduši. Daudzi, tajā skaitā Eirosistēmas centrālās bankas, labprāt redzētu inflācijas līmeni vidējā termiņā atgriežoties divu procentu robežās.

APA: Kalnbērziņa, K. (2021, 24. oct.). Kas notiek ar inflāciju eiro zonā?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5328
MLA: Kalnbērziņa, Krista. "Kas notiek ar inflāciju eiro zonā?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 24.10.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/5328>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:
  • Login via Draugiem

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up