29.06.2021.

Trīs pandēmijas rētas eiro zonas ekonomikā

Eiro banknotes un koronavīrusa molekulas, ilustratīvs attēls
Foto: Shutterstock

Vakcīnu pieejamība jau ļauj mums raudzīties uz dzīvi pēc pandēmijas. Ekonomikas visā Eiropā pakāpeniski atveras, uzņēmumi atsāk darbību, un iedzīvotāji atgriežas savās ierastajās gaitās. Tomēr viss nebūs tik vienkārši. Pandēmija, kā jau visi lieli šoki, ir atstājusi virkni rētu, kas Eiropai, tāpat kā lielai daļai pasaules, būs jādziedē vēl kādu laiku.

Skatoties uz jaunākajām Eiropas Centrālās bankas (ECB) ekonomikas prognozēm, redzams (1. attēls), ka tuvāko trīs gadu laikā atkopšanās līdz pirmspandēmijas izaugsmes tendencēm netiek gaidīta. Tas nozīmē - daļa procesu nevarēs ātri un pilnvērtīgi atjaunoties.

Piedāvāju, manā skatījumā, šobrīd trīs būtiskākos iemeslus, kādēļ atkopšanās varētu nebūt tik gluda kā gribētos jeb virzieni, kuros valdībām būs jāskatās un jāveido politika sektoru un iedzīvotāju atbalstam.

1. attēls. IKP prognoze pirms pandēmijas un 2021. gada jūnijā, indekss 2019=100

 

Avots: ECB makroekonomikas prognozes

Globālo piegādes ķēžu problēmas

Pandēmijas sākumā dažādu ierobežojumu, robežu slēgšanas un straujā pieprasījuma krituma ietekmē apstājās ražotnes, būtiski mazinājās starptautisko preču pārvadāšanas apjomi. Tas, protams, ietekmēja ražotāju un pārvadātāju darbu. Pēkšņi apstājās ražošana dažādās pasaules malās un kuģi, kas pārvadāja preces un izejvielas no Āzijas uz Eiropu un ASV, stāvēja ostās neizmantoti.

2020. gada vidū, kad iedzīvotāji ASV un Eiropā atradās mājsēdē, tie sāka iegādāties preces internetā; pieprasījums pamazām atjaunojās, un ražotnes un kuģi pakāpeniski atgriezās darbā. Turklāt tagad, kad Eiropā un ASV vakcinēšanās līmeņi jau ļauj pamazām atvērt ekonomikas un ražošanas līmeņi strauji cenšas atgriezties pirms pandēmijas apjomos, pieprasījuma līmenis vairāk nekā kompensējis zemo krituma periodu pērnā gada vidū. Pieprasījums strauji audzis arī pēc transportēšanas pakalpojumiem. Tā ietekmē ar kuģiem transportējamo konteineru cenas ir pieaugušas vairākkārtīgi (2. attēls).

2. attēls. Konteineru fraktēšanas cenas (Freightos Baltic Index (dienu dati, USD))

 

Avots: freightos.com

Pieprasījums audzis tik strauji, ka ražotņu kapacitāte nespēj to apmierināt. Tā kā ražošanas procesi notiek ķēdēs, t.i., uzņēmums ražo tikai kādu daļu no kopējās produkcijas un lielākoties ar kuģiem to nosūta ražotājiem citā pasaules malā, kur detaļas tiek saliktas jau patēriņam paredzētajā precē, uzņēmumiem parādījušās jaunas problēmas – izejmateriālu un izejvielu trūkums. Ražotāji nespēj piegādāt tik daudz detaļu un izejmateriālu, cik tiek pieprasīts, un tā šis iztrūkums virzās tālāk pa piegādes ķēdēm. Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) veiktās aptaujas datiem, šogad 2. ceturksnī 23% no eiro zonas rūpnieciskajiem ražotājiem ziņoja, ka ražošanu traucē materiālu un iekārtu trūkums. Vācijā tie ir pat 42%, kur īpaši izejmateriāli trūkst datoru un elektronikas ražotājiem.  70% no tiem , kā arī 58% auto industrijas ražotāju norādīja izejvielu trūkumu kā ražošanu aizkavējošu faktoru [1].

Šī situācija šobrīd būtiski kavē pasaules ekonomikas straujāku atkopšanos, kā arī veido, lai arī pārejošu, tomēr būtisku spiedienu cenu kāpumam. Prognozējams, ka vēl ir jāpaiet laikam pirms ražošana varēs nostabilizēties, turklāt gaidāms, ka piegāžu kavēšanās sekmēs dažādu pasaules tirdzniecības piegādes ķēžu pārkārtošanos. Eiropas valstis un ASV jau apsver iespējas, kā mainīt ražošanas struktūru tādā veidā, lai izejmateriālu atkarība no, piemēram, Āzijas būtu mazāka un nebūtu jāsaskaras ar šādiem pārrāvumiem arī nākotnes krīžu ietekmē.

Nevienlīdzība

Pandēmija pastiprinājusi nevienlīdzības problēmu visur pasaulē, arī eiro zonā. Lai arī Eiropā plašie valstu atbalsta pasākumi nodrošināja to, ka liela daļa uzņēmumu varēja neatlaist darbiniekus, redzams, ka tie, kuri darbu tomēr pazaudēja, bija tieši vismazāk aizsargātie darbinieki – ar viszemāko izglītības līmeni un ienākumiem. Līdz pagājušā gada 4. ceturksnim 7% no darbiniekiem ar zemu izglītības līmeni bija zaudējuši darbu. Tajā pašā laikā to, kuriem ir augstākā izglītība, nodarbinātība bija pat par 3% pieaugusi (3. attēls). Arī Latvijā situācija ir līdzīga: salīdzinot 2020. un 2019. gada 4. ceturksni, iedzīvotāju, kas ieguvuši augstāko izglītību, nodarbinātība bija pieaugusi par 3%, bet iedzīvotājiem ar zemu ienākumu līmeni – samazinājusies par 8%.

No vienas puses, šo tendenci veidoja tas, ka pandēmija visbūtiskāk skāra ar tūrisma pakalpojumiem saistītās nozares - restorānu, viesnīcu un aprūpes pakalpojumus. No otras puses, vēl nozīmīgāka ietekme bija tam, kuras jomas varēja ātrāk pārslēgties un strādāt attālināti. Atsaucoties uz ASV aptaujas datiem [2], 70% no darbiniekiem ar augstāko izglītību, 30% ar vidusskolas izglītību un tikai 17% ar pamatizglītību varēja strādāt attālināti. Pieņemot, ka eiro zonā situācija varētu būt līdzīga, rezultāta daudz vairāk darbu zaudēja tieši iedzīvotāji ar zemāku izglītības (un bieži arī ienākumu) līmeni.

3. attēls. Eiro zonas nodarbinātība pa izglītības līmeņiem, indekss 2019Q4=100

 

Avots: Eurostat

Pandēmija pastiprinājusi nevienlīdzība arī skolēnu vidū. Piemēram, ASV dati rāda [3], ka periodos, kad ierobežojumi iekļāva arī skolu slēgšanu, skolēni no turīgākām ģimenēm daudz aktīvāk nekā bērni no ģimenēm ar zemāku ienākumu līmeni piedalījās digitāli organizētās matemātikas apmācībās. Kā zināms, eiro zonā, tai skaitā arī Latvijā, pandēmijas uzliesmojuma laikā skolu slēgšana bija plaši izplatīta.

Ārkārtas situācijas izsludināšanas sākumā skolēnu mācību aktivitāte augstāka ienākumu līmeņa ģimenēs samazinājās par 40% un mēneša laikā jau atgriezās pirmspandēmijas līmenī. Savukārt ģimenēs ar vidējiem un zemiem ienākumiem samazinājums bija par 50% un 60%, taču līdz pirmspandēmijas līmenim tā arī neatgriezās. Daļēji to noteica datoru pieejamība, tomēr arī vecāku spēja strādāt attālināti un atbalstīt bērnus mācību procesā varēja būtiski ietekmēt šo situāciju.

Nevienlīdzības līmeņi pirms pandēmijas jau bija uztraucoši augsti ne tikai ASV, bet arī Eiropā. Tai ilgstoši pieaugot, sabiedrības saliedētība mazinās, un no tā cieš ne tikai ekonomikas izaugsme, bet visa kopējās sabiedrības labklājība. Eiro zonas valstu valdībām, tai skaitā Latvijai, kurā nevienlīdzības līmeņi ir vieni no augstākajiem eiro zonā, pārvarot krīzi, būs nepieciešams to risināt, lai mazinātu spriedzi sabiedrībā un nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi nākotnē.

Parādu līmeņa kāpums

EK prognozes paredz, ka šogad eiro zonas valstu vidējais valdības parādu līmenis pārsniegs 100% no tā iekšzemes kopprodukta (IKP) (4. attēls). Tas ir būtisks pieaugums, salīdzinot ar 89% no IKP 2019. gadā. Šo kāpumu, protams, veido plašie valstu fiskālās politikas atbalsta pasākumi, kas tika īstenoti, lai aizsargātu Eiropas valstu ekonomikas no dziļas krīzes. Šie pasākumi bija veiksmīgi - nodarbinātība pandēmijas smagākajā brīdī 2020. gada 2. ceturksnī  saruka tikai par 3%. Salīdzinājumam ASV, kur atbalsta pasākumi nodarbinātajiem nebija tik plaši, nodarbinātība šajā perioda samazinājās par 15%. Šobrīd Eiropas ekonomika turpina atkopties: šogad eiro zonas ekonomikai tiek prognozēta 4.6% izaugsme.

Mazinoties pandēmijas ietekmei uz ekonomiku un iekšzemes ekonomiskajai aktivitātei sasniedzot pirmspandēmijas līmeni, kas eiro zonā saskaņā ar ECB prognozēm varētu notikt jau šī gada beigās, būs jāatsāk mēģinājumi valdības tēriņus ierobežot un atgriezties pie sabalansētas fiskālās politikas.

Šobrīd, kad centrālo banku monetārā politika uztur finansēšanas nosacījumus ļoti labvēlīgus, ir svarīgi, ka valdības pakāpeniski pāriet no plašā un ļoti dārgā atbalsta visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem uz jau daudz mērķētāku palīdzību uzņēmumiem un iedzīvotājiem, kuri saskaras ar pandēmijas ilgāka termiņa sekām, piemēram, ar tūrismu saistītās nozares.

Būtiski, lai mazinātu parāda ilgtspējas riskus, ir tiekties pēc spēcīgas izaugsmes visā eiro zonā. Lai šo panāktu, eiro zonas valstīm, tāpat kā visai Eiropas Savienībai ir iespēja izmantot Eiropas atveseļošanās plāna NextGenerationEU piešķirtos līdzekļus. Šos līdzekļus novirzot reformām, kas nākotnē valstu izaugsmi padarīs spēcīgāku un noturīgāku.

4. attēls. Eiro zonas valstu valdību parāds 2019. un parāda prognozes 2021. gadam, procentos no IKP

 

Avots: Eiropas Komisija

Nenoliedzami, ka pandēmija skāra visus eiro zonas iedzīvotājus, un Eiropas valdību politika ir ļāvusi būtiski ierobežot šīs krīzes smagumu. Tagad, kad krīzi pamazām atstājam aiz muguras, ir būtiski saprast, kādas sekas ilgākā termiņā tā ir atstājusi ekonomikai, lai varētu ierobežot potenciālus šokus sabiedrībai nākotnē.

Atsauces

APA: Kalnbērziņa, K. (2021, 24. sep.). Trīs pandēmijas rētas eiro zonas ekonomikā. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5252
MLA: Kalnbērziņa, Krista. "Trīs pandēmijas rētas eiro zonas ekonomikā" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 24.09.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/5252>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:
  • Login via Draugiem

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up