Klimata pārmaiņas Latvijā. Ko mums rāda globālais pielāgošanās indekss ND-GAIN

Nedaudz par globālo pielāgošanās indeksu ND-GAIN 

ND-GAIN (University of Notre Dame Global Adaptation Index)  indekss tiek izstrādāts Notrdamas universitātē, ASV. Novērtējums aptver 192 ANO valstis (182 valstu ievainojamību un 184 valstu gatavību datu pieejamības dēļ), tai skaitā Latviju un 39 Latvijas eksportā un importā svarīgas valstis [1]. Šobrīd pēdējais novērtējums pieejams par 2019. gadu.

ND-GAIN ir indekss, kas parāda valstu ievainojamību (vulnerability) klimata izraisītu traucējumu dēļ (neietverot dabas katastrofas). Tas novērtē arī valstu gatavību (readiness) novirzīt privātās un sabiedriskās investīcijas pielāgošanās pasākumu īstenošanai. ND-GAIN aprēķina pamatā ir 45 indikatoru analīze, kas aprēķināti no 74 rādītāju bāzes.

Veidojot kopējo ND-GAIN indeksu, no gatavības vērtējuma tiek atņemts ievainojamības vērtējums, bet rezultāts kalibrēts, lai tas svārstītos robežās no 0 līdz 100 (jo augstāka vērtība, jo labāks vērtējums).

Latvijas pozīcijas ND-GAIN vērtējumā

Latvija ND-GAIN vērtējumā ir to valstu vidū, kam ir zema ievainojamība un augsta gatavība. Līdzīgi arī lielākā daļa Latvijas eksporta un importa partnervalstu ir šajā kvadrantā (sk. 1.att.), attiecīgi riski un iespējas ir līdzīgi kā Latvijā. Vienīgais izņēmums ir Indija, kam ir augsta ievainojamība un salīdzinoši zema gatavība. Atskatoties pagātnē, līdz 2008. gadam, Indijai bija salīdzinoši augsta gatavība, kam sekoja kritums un pēc tam situācija pakāpeniski uzlabojās.

1. attēls. Pētījuma izlasē iekļauto valstu 2019. gada vērtējumi ND-GAIN matricā

Piezīme: Ar tumši sarkano atzīmēts Latvijas (LVA) vērtējums

Atbilstoši 2019. gada datiem, Latvija ir 59. vietā ievainojamības reitingā un 30. vietā gatavības reitingā. Savukārt, kopējā ND-GAIN reitingā Latvija ieņem 36. vietu. Zemākā pozīcija tai bija 1997. gadā (42. vieta), bet augstākā – 2017. gadā (32. vieta). Kopumā vērojama tendence Latvijas pozīcijai uzlaboties.

Ar ko saistīti lielākie riski Latvijā?

Ja kopējā bilde Latvijai izskatās samērā pozitīva, tad skatoties detalizētāk, var noteikt jomas, kurām pievērst lielāku uzmanību, lemjot par pasākumiem, lai pielāgotos klimata pārmaiņām (adaptation to climate change) vai mazinātu tās (climate change mitigation).

Atbilstoši prognozēm uz šī gadsimta beigām, klimata iedarbībai visvairāk būs pakļauts sauszemes bioms un tā daudzveidība, kā tas redzams 2. attēlā. Piepildoties šīm klimata pārmaiņu prognozēm, Latvijā līdz pat 90% no teritorijas apdzīvos gluži citi dzīvnieki un augs citi augi, kā to novērojam pašlaik. Būtiskas izmaiņas sagaidāmas arī jūras bioloģiskajā daudzveidībā.

2. attēls. Latvijas pakļautība klimata iedarbībai ND-GAIN vērtējumā

Tiek prognozēts, ka būtiski pieaugs arī plūdu risks. Te ir runa par maksimālo piecu dienu nokrišņu daudzumu. Precīzāk, par prognozēto nokrišņu daudzumu 2040. - 2070. gadā, salīdzinot ar 1960. - 1990. gada vidējo atbilstoši mērenam klimata pārmaiņu scenārijam (RCP 4.5 [2]). Tātad, ja piepildīsies kāds no straujāku klimata pārmaiņu scenārijiem, tad līdzīgus un lielākus plūdus kā šajā pavasarī varēsim piedzīvot arvien biežāk.

Varētu domāt, ka līdz ar lielākām lietavām varēsim vismaz baudīt zemākas elektrības izmaksas pateicoties lielākām ūdens plūsmām caur hidroelektrostacijām. Tomēr nekā. Samazinājums gan nav gluži 40% kā varētu domāt pēc 2. attēlā redzamā vērtējuma, bet aptuveni 15% no 2005. līdz 2050. gadam.

Vēl viens būtisks risks, ar ko jārēķinās, ir vektoru pārnēsātās slimības. Tās ir cilvēku un dzīvnieku saslimšanas, kuras izraisa kukaiņu un ērču pārnēsātie parazīti, vīrusi, baktērijas un citi patogēni. Pašlaik tās ir plaši izplatītas tropu un subtropu klimata joslās. Zināmākās no tām ir encefalīts un malārija.

Ko vēl mums vajadzētu ņemt vērā?

ND-GAIN dati rāda, ka Latvijas jūtīgumu klimata pārmaiņām būtiski ietekmē iedzīvotāju daļa, kas pašlaik dzīvo augstumā līdz 5 metriem virs jūras līmeņa (ap 20%). Svarīgs aspekts ir arī atkarība no importētajiem energoresursiem. Tāpat arvien pieaug neaizsargātāko iedzīvotāju (vecumā līdz 14 gadiem un virs 65 gadiem) īpatsvars.

Savukārt, lai spētu adaptēties klimata pārmaiņām, daudz darba jāveic lauksaimniecībā, jāturpina pilnveidot transporta infrastruktūra un jāuzlabo aizsardzība pret plūdiem. Te plašas iespējas paveras ne tikai valstiskā mērogā, turpinot attīstīt dambjus, notekūdeņu sistēmas un citas hidrotehniskās būves, bet arī individuālā mērogā.

Varbūt ne katrs uz sava jumta līdzās saules baterijām var iedomāties augam zālāju, bet akmeņiem piepildīta tranšeja zem glītā piemājas zālāja vai acis priecējošs lietus dārzs būtu vērā ņemamas alternatīvas. Tāpat, ja labi pameklē, var atrast modernākas alternatīvas ar smiltīm piepildāmajiem maisiem, ko izmantot savas ēkas norobežošanai, lai neļautu ūdenim smelties istabā. Pirms šāda pirkuma veikšanas gan ir vērts ieskatīties LVĢMC plūdu riska kartē un novērtēt plūdu draudu varbūtību tieši savam īpašumam.

Neaizmirsīsim arī par klimata pārmaiņas mazinošiem pasākumiem kā energoefektivitātes paaugstināšana, atjaunojamo energoresursu izmantošana, sabiedriskā vai videi draudzīga transporta lietošana un citiem. Ja izdosies klimata pārmaiņas piebremzēt, tad arī pielāgoties nevajadzēs tik lielos apmēros.

[1] Norādot alfabētiskā secībā pēc valstu kodiem: Apvienotie Arābu Emirāti (ARE), Austrija (AUT), Beļģija (BEL), Baltkrievija (BLR), Kanāda (CAN), Šveice (CHE), Ķīna (CHN), Kipra (CYP), Čehija (CZE), Vācija (DEU), Dānija (DNK), Spānija (ESP), Igaunija (EST), Somija (FIN), Francija (FRA), Apvienotā Karaliste (GBR), Gruzija (GEO), Grieķija (GRC), Ungārija (HUN), Indija (IND), Īrija (IRL), Īslande (ISL), Itālija (ITA), Kazahstāna (KAZ), Lietuva (LTU), Luksemburga (LUX), Latvija (LVA), Malta (MLT), Nīderlande (NLD), Norvēgija (NOR), Polija (POL), Rumānija (ROU), Krievija (RUS), Singapūra (SGP), Slovākija (SVK), Slovēnija (SVN), Zviedrija (SWE), Turcija (TUR), Ukraina (UKR), ASV (USA).

[2] Šis ir arī viens no scenārijiem, ko savā Klimata pārmaiņu analīzes rīkā izmanto LVĢMC (skat. https://www4.meteo.lv/klimatariks/). Detalizētu informāciju par klimata pārmaiņu scenārijiem var uzzināt IPCC mājas lapā un publikācijās (https://www.ipcc.ch/)