16.01.2023.

Ko ekonomisti sagaida 2023. gadā?

Ilustratīvs attēls gada skaitļi, cilvēku figūriņas
Foto: Shutterstock

Par pagājušā gada tendencēm

2022. gads ir bijis notikumiem bagāts, tā sākumā ekonomisti iezīmēja tendences, ar kurām mums var nākties saskarties tuvākajā nākotnē un vairākas prognozes jau ir piepildījušās. Covid-19 pandēmija atkāpās, atstājot aiz sevis inflāciju, uz kuru reaģējot centrālās bankas ir būtiski palielinājušas procentu likmes. Savukārt ģeopolitiskie riski ir kļuvuši par skarbu realitāti – Krievijas karš Ukrainā ir satricinājis visu pasauli.

Karš Ukrainā noteiks pasaules norises arī 2023. gadā

Kara atgriešanās Eiropā ir satricinājusi visu pasauli. Reti kurš ticēja, ka kaut kas tik ļoti barbarisks varētu notikt Eiropā 21. gadsimtā. Karš ilgst teju gadu un pašreizējās norises liecina, ka tas šogad nebeigsies. Sabiedroto nostāja ir skaidra – Ukrainai ir jāuzvar. Tomēr uzvara noteikti prasīs upurus – tai skaitā ekonomiskus, pasaulei nāksies pielāgoties tā sekām. Kādas sekas sajutīsim 2023. gadā?

Nouriels Roubini (Nouriel Roubini) (Ņujorkas Universitātes emeritus profesors) uzskata, ka pasaule izies cauri “ģeopolitiskai depresijai” - arvien biežāk redzēsim sadursmi starp rietumiem vienā pusē un revizionistiem otrā pusē (Ķīna, Krievija, Irāna, Ziemeļkoreja). Valstis steigs apbruņoties, budžetu izdevumiem aizsardzībai pieaugot. Lai kā izpaudīsies budžeta izdevumu pieaugums – palielinot nodokļus vai audzējot budžeta deficītus – tas apdraudēs parādu ilgtspēju, mazinās ekonomisko aktivitāti un veicinās inflācijas pieaugumu. Starptautiskā valūtas fonda direktore Kristalina Georgieva apstiprina, ka trešdaļa pasaules šogad būs recesijā. Uzņēmumi saskarsies ar toksisku augstu izmaksu un zema pieprasījuma kombināciju, teic The Economist. Uzņēmumi reaģēs dažādi – spēlētāji ar spēcīgu pozīciju noieta tirgos spēs pārnest izmaksas uz cenām, citiem vajadzēs bremzēt algu pieaugumu vai ķerties pie shrinkflation metodēm (samazināt preces apjomu, paliekot nemainīgai cenai).

Nobela miera prēmijas laureāts ekonomikā Jozefs Stiglitzs (Joseph Stiglitz) bažīgs [1], ka, apkarojot inflāciju, ASV federālo rezervju sistēma (FRS) varētu palielināt procentu likmes par daudz un pārāk ātri. Šāda rīcība mazinātu investīcijas jomās, kurās tās ir tik ļoti nepieciešamas, lai lejupvērstu piedāvājuma puses negatīvo ietekmi uz ekonomiku.

Uz mazliet pozitīvākas nots, izdevums The Economist spriež, ka karš neviļus atbalsta inovācijas un vairākas esošās tehnoloģijas ir veidojušās, pateicoties militāriem tēriņiem pētniecībā. Karš Ukrainā jau ir licis pārskatīt aizsardzības tēriņus vairākās Eiropas valstīs. Sagaidāms, ka šī tendence saglabāsies 2023. gadā.

Krievijas iebrukuma Ukrainā rezultātā pasaule redzēs arī starptautiskās tirdzniecības pārkārtošanos 2023. gadā. ASV valsts kases sekretāre un bijusī FRS prezidente Dženeta Jellena (Janet Yellen) norāda [2], ka pēdējo trīs gadu satricinājumi ir parādījuši, ka starptautiskajā tirdzniecībā ir nepieciešami uzticami sabiedrotie. Proti, svarīgi nodrošināt tādu globālo ekonomisko integrāciju, kura pasargās valstu tirdzniecības saites un nodrošinās uzticamas preču piegādes, no kurām mēs esam tik ļoti atkarīgi. Valstu ekonomiskām politikām jāņem vērā globālo satricinājumu ietekmi uz piegāžu ķēdēm, tai skaitā to, kuru raisa atsevišķu valstu ģeopolitiskā nostāja. Acīmredzams piemērs ir Krievija, kas izmanto izejvielu eksportu kā ekonomiskā kara ieroci pret rietumu pasauli. Mums ir jāaizsargājas pret ģeopolitiskiem un drošības riskiem. Piegāžu ķēdes ASV un Eiropā, visticamāk, piedzīvos izmaiņas. Starptautiskās tirdzniecības – friend-shoring – jauna pieeja piegāžu ķēžu nodrošināšanā, visticamāk, dominēs nākotnē.

Valdībām būs grūti izvairīties no īstermiņa risinājumiem par labu ilgtermiņa domāšanai

Ārkārtas laikā politiķi ievieš ārkārtas risinājumus. Vai tā būtu Covid-19 pandēmija vai energoresursu krīze, politiķi steidz atbalstīt mājsaimniecības, lai pasargātu tās no kosmiskiem rēķiniem un pirktspējas krituma. Taču bieži īstermiņa risinājumi ņem virsroku par ilgtermiņa domāšanu, saka EBRD galvenā ekonomiste Beāta Javoricka (Beata Javorcik) [3]. Vairākas attīstītās valstis mazinājušas energoresursu nodokļus. Šāda veida subsidēšana mazina stimulu sabiedrībā taupīt enerģiju un ieguldīt ilgtermiņa risinājumos.

Enerģija būs dārga

Naftas cenas ir atgriezušās teju pirmskara līmenī un mājsaimniecības var nedaudz ietaupīt uz braucieniem. Taču, gaidot pasaules ekonomikas sabremzēšanos, naftas cenas tomēr ir netipiski augstā līmenī. Financial Times žurnālisti Dereks Brovers (Derek Brower) and Mails Makkormiks (Myles McCormick) ir bažīgi, ka, neskatoties uz Ķīnas ekonomikas sabremzēšanos un Eiropas enerģijas krīzi, globālais naftas patēriņš ir sagaidāms rekordaugstā līmenī (saskaņā ar Starptautisko Enerģētikas aģentūru). Turklāt naftas piedāvājums varētu netikt līdzi nepietiekošo investīciju dēļ. Tādējādi, 2023. gadā naftas cenu tendences apvij augsta nenoteiktība.

Pagājušogad valstis steigšus uzpildīja dabasgāzes krātuves un atbalstīja mājsaimniecības pārvārēt pirmo enerģijas cenu kāpuma vilni. Līdz ar to šo ziemu mēs pārlaidīsim samērā mierīgi, bet galvenie izaicinājumi ir priekšā – nākamajā ziemā. Eurointelligence brīdina [4], ka jūtams gāzes un elektrības cenu samazinājums gada sākumā ir tikai labvēlīga sakritība – netipiski silta ziema, piepildītas gāzes krātuves, laba vēja turbīnu izstrāde un palielināta franču kodolreaktoru kapacitāte. Taču nākamajā ziemā nāksies atkārtoti uzpildīt gāzes krātuves, kas Eiropas valstīm radīs lielas galvassāpes, domājot par risinājumiem, kā aizstāt Krievijas gāzi ilgtermiņā. 

Inflācija mazināsies 

Pirmais enerģijas cenu šoks ir pagājis, attiecīgi ietekme uz kopējo inflāciju piebremzēsies. Sagaidāms, ka šogad inflācija būtiski mazināsies gan Eiropā, gan Baltijas valstīs. Bet šis samazinājums nāks komplektā ar riskiem. Iepriekšējā rakstā mēs apsvērām trīs faktorus, kam jāseko līdzi – (i) energoresursu cenām, (ii) ražošanas izmaksu pārnesei un (iii) inflācijas iesakņošanās pazīmēm.  Pirmais energoresursu cenu vilnis ir aiz muguras, bet tā dinamiku 2023. gadā apvij liela neskaidrība. Otrais faktors, šķiet, līdz šim ir spējis būtiski ietekmēt inflāciju. Vismaz pēdējie dati par Latviju liecina, ka uzņēmumi ir spējuši celt cenas un būtiski kāpināt peļņas maržas. Šogad tam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība. Trešo faktoru novērš centrālās bankas, ceļot procentu likmes.

Pērn mēs daudz analizējām enerģijas cenu attīstību un to ietekmi uz inflāciju (rakstā "Cik maksāsim par dabasgāzi" un "Cik maksāsim par elektrību"). Šogad visa uzmanība gan ASV, gan Eiropā tiks pievērsta pamatinflācijai un tam, cik lielā mērā monetārā politika, t.i. procentu likmju kāpums, spēs apturēt pamatinflācijas kāpumu.

Nobeigumā

Sagaidāms, ka 2023. gads būs ļoti dinamisks un izaicinājumu netrūks. Centrālām bankām ir darbu pilnas rokas – savaldīt inflāciju un nepieļaut tās iesakņošanos. Valdības turpinās rakstīt spēles noteikumus gāzes un elektrības tirgos. Uzņēmēji saskarsies ar augstu izmaksu un zema pieprasījuma kombināciju, bet augošā dzīves dārdzība liks mājsaimniecībām ciešāk savilkt jostas. Taču jāatceras, ka jebkura krīze rada jaunas iespējas un 2023. gads būs pagrieziena punkts uz labo pusi.

[1] Project Syndicate Quarterly, The year ahead 2023, Joseph Stiglitz, “The Road to Fascism”.

[2] Project Syndicate Quarterly, The year ahead 2023, Janet Yellen, “Resilient Trade”.

[3] Project Syndicate Quarterly, The year ahead 2023, Beat Javorcik, “The Fog of Waronomics”.

[4] Eurointelligence Professional Daily Morning Newsbriefing, 2023. gada 3. janvārī

APA: Bessonovs, A. (2023, 08. feb.). Ko ekonomisti sagaida 2023. gadā?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5808
MLA: Bessonovs, Andrejs. "Ko ekonomisti sagaida 2023. gadā?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 08.02.2023. <https://www.makroekonomika.lv/node/5808>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up