Kreditēšana. Vai joprojām vājais posms?

Pēc smagas 2008. gada krīzes kreditēšana Latvijā ilgstoši saglabājās vāja. To noteica aizņēmēju un banku piesardzība, kā arī citi pieprasījuma un piedāvājuma faktori un strukturālās problēmas ekonomikā (piemēram, augsts ēnu ekonomikas īpatsvars, kreditēšanas tirgus segmentācija, nepilnības tiesiskajā vidē, privātajā un publiskajā pārvaldībā, neprognozējams uzņēmējdarbības regulējums).

Kopš 2009. gada iekšzemes kredītu un IKP attiecība sarukusi teju trīs reizes, 2022. gada septembrī veidojot 36%. Pašlaik šis rādītājs ir otrais zemākais starp visām eiro zonas valstīm, un Latvijai šajā ziņā noteikti ir izaugsmes potenciāls.

2022. gadā no janvāra līdz novembrim iekšzemes kredītu atlikums ir pieaudzis t.sk. jāatzīmē būtisks kredītu atlikuma pieaugums NFS sektorā. Iekšzemes kredītu gada pieauguma temps novembrī sasniedza 8.0% [1]. Tik nozīmīgs kredītu pieaugums nebija vērojams kopš 2008. gada krīzes. Kreditēšanas izaugsme vērojama  visām lielākajām bankām.

Iepriekšējo 13 gadu laikā uzņēmumu kreditēšanas dinamika dažos periodos piedzīvojusi īslaicīgu izaugsmi, ko ietekmēja atsevišķi ļoti lieli darījumi, tomēr līdz 2022. gada vidum tā kopumā saglabājās izteikti negatīva (vēl jūnijā atlikuma gada pārmaiņu temps bija -1.1%). Savukārt gada otrajā pusē uzņēmumu kreditēšana bijusi visai aktīva, un 2022. gada novembrī uzņēmumu kredītu gada pieaugums sasniedza jau 10.4% (sk. 1. att.).

Strauju uzņēmuma kredītportfeļa kāpumu lielā mērā nosaka lielāks pieprasījums pēc īstermiņa finansējuma apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai, pieaugot pārsnieguma kredītiem un kredītlīnijām (sk. 2. att.). Būtisks cenu kāpums, īpaši energoresursiem, palielina uzņēmumu izmaksas un rada nepieciešamību aizņemties. Nozīmīgāks pārsnieguma kredītu un kredītlīniju atlikuma pieaugums ir enerģētikā, mazākā mērā – apstrādes rūpniecībā. Šo īstermiņa kredītu pieaugums lielā mērā  varētu būt skaidrojams ar dabasgāzes iegādi pirms apkures sezonas.

Tomēr 2022. gada 2. pusgadā arī uzņēmumu ilgtermiņa aizdevumos bija vērojama diezgan nozīmīga izaugsme, šajā periodā nebija izteiktu pazīmju par  nepietiekamu pieejamību kredītiem. Nozaru dalījumā ievērojams pieaugums galvenokārt bija operācijās ar NĪ un dinamiski augošajā lauksaimniecības nozarē, bet neliela izaugsme bija arī citās nozarēs. NĪ uzņēmumiem tika piešķirti vairāki jauni vidēja un liela apjoma kredīti. Daļēji to ietekmēja arī inerce, jo nereti kredīts vai tā daļa faktiski tiek izsniegta vairākus mēnešus pēc aizdevuma līguma noslēgšanas. 

Īslaicīgas recesijas, augsto izmaksu un nenoteiktības apstākļos turpmākajos aukstajos ziemas un pavasara mēnešos uzņēmumu kreditēšana, visticamāk, varētu vājināties.

Mājsaimniecību sektorā kreditēšana vairākus gadus pēc 2008. gada krīzes ir bijusi ļoti vāja. Tā aktivizējās pavisam nesen (2021. gadā), un kopumā pēdējos divos gados kredītportfelis mēreni palielinājās (sk. 1. att.), ko turpināja veicināt valsts atbalsta programma mājokļa iegādei. Tomēr jau 2022. gada nogalē līdz ar nozīmīgu procentu likmju kāpumu vērojamas izteiktas bremzēšanās pazīmes mājsaimniecību kreditēšanā. Pagaidām kredītu gada pārmaiņu temps ir pozitīvs (novembrī 4.3%), bet mēneša pārmaiņas novembrī jau bija tuvu nullei.

Rodas neviennozīmīga situācija: no vienas puses augstas energoresursu cenas motivē iegādāties energoefektīvus mājokļus jaunajos projektos, no otras puses - augstākas procentu likmes ievērojami mazina iespējas iegādāties dārgākus īpašumus, izmantojot aizdevumus ar gariem atmaksas termiņiem.

Visticamāk, īstermiņā mājsaimniecību kreditēšana turpinās bremzēties, ko ietekmēs augstākas procentu likmes, ekonomiskās aktivitātes sarukums un nenoteiktība.

[1] Šeit un tālāk rakstā (tajā skaitā attēlos) – salīdzināšanas nolūkos izslēdzot vienreizējus efektus saistībā ar strukturālajām pārmaiņām banku sektorā un sektoru pārklasifikāciju.