30.09.2022.

Risinājumi stindzinoši augstiem siltuma tarifiem – šoziem dalīs zivis, bet turpmāk steidzami jālabo makšķeres

Ilustratīvs attēls ēkas siltināšana
Foto: Attēls no projekta "More-Connect EUR" video: https://www.youtube.com/watch?v=1uYkCafYh-0&t=97s

Karadarbības ietekmē aug energoresursu cenas un šī apkures sezona vairumam iedzīvotāju sākas ar ļoti augstiem tarifiem. Diemžēl nevar izslēgt, ka nepatīkama varētu būt arī nākamā ziema – raugoties, piemēram, uz pašreizējām dabasgāzes nākotnes darījumu cenām, tās 2023./2024. gadā aizvien ir augstākas nekā periodā pirms karadarbības sākuma [1]. Apņemšanās samazināt ES dalībvalstu kopējās CO2 emisijas par 55% līdz 2030. gadam [2] nozīmē, ka augšupvērsts spiediens uz emisijas radošām energoresursu cenām saglabāsies arī vidējā termiņā.

Īsumā

  • Risinājumi augstiem siltuma tarifiem nepieciešami ne vien šai, bet arī nākamajām ziemām - tāpēc par valsts atbalstu tarifu kompensēšanai ilgstpējīgāks risinājums ir kompleksa ēku atjaunošanas tempa veicināšana.

  • Lai īstenotu vienmērīgu ēku atjaunošanu līdz 2050. gadam, jau tuvākajā laikā būvniecības nozares apjomi jāpalielina par teju 1 miljardu eiro; un te iezīmējas divi nopietni izaicinājumi – finansējuma pieejamība un būvniecības nozares kapacitātes kāpināšana.

  • Tiešie ieguvumi un energoefektivitātes potenciāls no ēku atjaunošanas ir milzīgi. Ja jau šobrīd esošās ēkas būtu atjaunotas līdz B vai C ēku energoefektivitātes klasei un tādā apjomā, kā to plānots darīt Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģijā līdz 2050. gadam – katru gadu Latvija kopumā ietaupītu vidēji 3.6 – 5.4 TWh siltumenerģijas.

  • Ar stindzinošajiem tarifiem – kas augstāki par 100 EUR par MWh, vidēji viens dzīvoklis daudzīvokļu ēkā pēc tās atjaunošanas ietaupa vairāk nekā 600 eiro gadā tikai siltumenerģijai.

  • Finansējuma ēku atjaunošanai pieejamības veicināšanai ļoti svarīgi mazināt valsts atbalsta viļņveidīgumu un palielināt privātā sektora iesaisti.

  • Pašreizējā būvniecības nozares kapacitāte nozīmīgi straujākam atjaunošanas tempam nav gatava; kapacitāti stiprinātu gan pārdomāta ārvalstu darba spēka piesaiste, gan arī pakalpojuma attīstīšana līdz pilnvērtīgai ēku atjaunošanas industrijai.

Risinājumi nepieciešami ne vien īstermiņā, bet ilgākam laika posmam. Šoziem iekavēto neatgūt, un ir ļoti svarīgi sniegt atbalstu tarifu kāpuma ietekmes mazināšanai. Raugoties tālāk, jāapzinās - par valsts atbalstu siltumenerģijas tarifu kompensēšanai ilgtspējīgāks risinājums ir kompleksa ēku atjaunošanas tempa veicināšana. Šajā rakstā par ēku atjaunošanas mērķiem, šķēršļiem, ieguvumiem, un nepieciešamajiem uzlabojumiem, lai ieguvumu būtu vairāk.

Cik ēku platības un kādā laika posmā jāatjauno, cik tas maksās un vai būvniecības nozarei ir atbilstoša kapacitāte?

Latvijā esošo ēku atjaunošanas plāni ir definēti Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģijā. Līdz 2050. plānots atjaunot daudzīvokļu ēkas ar kopējo platību [3] 37.8 miljoni m2 (27 000 ēkas), privātmājas ar kopējo platību 19.3 miljoni m2 (163 441 ēkas), kā arī nedzīvojamās ēkas (izņemot ražošanas ēkas [4]) ar kopējo platību 24.5 miljoni m2 (67 500 ēkas).Svarīgi norādīt, ka stratēģija pieņem, ka uz 2050. gadu 30 % no esošajām dzīvojamajām ēkām (privātmājas un daudzdzīvokļu ēkas) un 10% no nedzīvojamām ēkām vairs nebūs lietderīgi atjaunot.

Savukārt priekštatu par pašreizējām ēku atjaunošanas izmaksām sniedz jaunākie Altum dati par ēku atjaunošanas projektiem, kas īstenoti līdz šim. Daudzīvokļu ēku kopējās ēku atjaunošanas izmaksas par kvadrātmetru šā gada pirmajos sešos mēnešos [5] bija 275 EUR/m2. Ēku atjaunošanas izmaksas nedzīvojamajām ēkām vēsturiski ir līdzīgas, bet privātmājām - divreiz augstākas. Būvniecības izmaksas ir cikliskas, tāpēc lai vienkāršoti novērtētu to pieaugumu nākamajos gados, var izmantot vēsturisko vidējo pieauguma tempu ilgākā periodā. Laika posmā no 2011. līdz 2021. gadam būvniecības izmaksas pieauga vidēji par 3.0% gadā. Papildu, tiek pieņemts, ka esoša krīzes radītais šoks un tā radītās ietekmes normalizēsies, tuvākajos gados tautsaimniecībā atkal iestājoties jaunam līdzsvaram.

Ņemot vērā vienmērīgi atjaunojamās platības un attiecīgās būvniecības izmaksas līdz 2050. gadam, var modelēt ēku atjaunošanai nepieciešamo kopējo finansējumu. Lai novērtētu papildu sloga apmēru būvniecības nozarei, šīs izmaksas var mērogot ar līdzšinējiem būvniecības apjomiem (sk. attēlu 1).

1. attēls. Būvniecības produkcija (izņemot ceļu un dzelzceļu būvniecību). Faktiskajās cenās, miljardi eiro

 

Grafikā atspoguļota būvniecības (izņemot ceļu un dzelzceļu būvniecību) produkcija faktiskajās cenās līdz 2050. gadam. Tumšā nepārtrauktā līnija atspoguļo būvniecības produkciju līdz šim. Tumšā pārtrauktā līnija ilustrē scenāriju, kurā produkcija turpina pieaugt par 3.0% gadā – ar tempu, kas analogs vidējam būvniecības izmaksu pieauguma tempam periodā no 2011. līdz 2021. gadam. Gaišā pārtrauktā līnija ilustrē scenāriju, kurā papildus esošajai būvniecībai vienmērīgi līdz 2050. gadam atbilstoši Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģijai tiek atjaunotas daudzīvokļu ēkas, privātmājas un nedzīvojamās ēkas (izņemot ražošanas ēkas).

Lai īstenotu vienmērīgu ēku atjaunošanu līdz 2050. gadam, jau tuvākajā laikā būvniecības nozares apjomi jāpalielina par teju 1 miljardu eiro jeb aptuveni 50% no līdzšinēja kopējā apjoma, un šādi papildu ieguldījumi jāturpina ik gadu. Te iezīmējas divi nopietni izaicinājumi – finansējuma pieejamība un būvniecības nozares kapacitātes kāpināšana (skatīt sadaļu Ko var darīt labāk).

Kādi ir ēku atjaunošanas ieguvumi jeb cik mēs šobrīd pārmaksājam par siltumu?

Datu pieejamības problēmu dēļ nav iespējams noteikt precīzi, cik katrā ēku segmentā būtu iespējams ietaupīt ēku atjaunošanas rezultātā. Tomēr aptuvenu novērtējumu var sniegt izmantojot:

  • informāciju par līdzšinējo vidējo enerģijas patēriņu apkurei ēkām, par kurām pieejami energosertifikāti Būvniecības informācijas sistēmā[6]
  • Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumos definētās minimālās pieļaujamās apkurei izmantojamās enerģijas patēriņa vērtības [7], pieņemot, ka ēku atjaunošanas rezultātā ēku energoefektivitātes klase ir vismaz B vai C līmenī [8].

Šie dati apkopoti 1. tabulā. Tiešie ieguvumi no ēku atjaunošanas ir milzīgi. Ja uz šo brīdi būtu atjaunotas visas ēkas, ko paredz atjaunot līdz 2050. gadam, atbilstoši Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģijas mērķiem, katru gadu Latvija kopumā ietaupītu  3.6 – 5.4 TWh gadā. Tas ir siltumenerģijas apjoms, kas šobrīd katru gadu praktiski tiek zaudēts caur ēku ārējām norobežojošajām konstrukcijām un elementiem. Salīdzinājumam, AS “Rīgas Siltums” 2020./2021. finanšu gadā (no 2020. gada 1. oktobra līdz 2021. gada 30. septembrim) patērētājiem nodeva [9]. Tā ir gala enerģija, kas ir nodota siltumenerģijas gala lietotājiem, t.i. tā neatspoguļo primāro energoresursu patēriņu, t.i. neietver siltuma zudumus no siltuma avotiem un siltumtīkliem. 

1. tabula. Ēku apkurei izmantojamās enerģijas ietaupījums

 

Tabulā novērtēts, cik lielu enerģijas ietaupījumu var sasniegt atjaunojot dzīvojamās un nedzīvojamās ēkas (izņemot ražošanas ēkas) Latvijā. Divās vidējās kolonnas atspoguļots enerģijas ietaupījums ēkas atjaunojot līdz B energoefektivitātes klasei, bet kolonās pa labi attēlots ietaupījums ēkas atjaunojot līdz C energoefektivitātes klasei. Ēku enerģijas patēriņa apkurei pirms atjaunošanas aplēses balstītas uz Būvniecības informācijas sistēmā pieejamo energosertifikātu datiem par patēriņu 2019. gadā vidēji (nedzīvojamajām ēkām izmantojot aritmētisko vidējo starp dažādiem nedzīvojamo ēku veidiem). Ēku enerģijas patēriņa pēc atjaunošanas aplēses balstītas uz Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumos definētājām minimālajām pieļaujamām apkurei izmantojamām enerģijas patēriņa vērtībām (privātmājām un nedzīvojamajām mājām izmantots aritmētiskais vidējais starp references vērtībām ēkām ar apkurināmo platību no 50 līdz 120 m2 un 120 līdz 250m2).

Labu ieskatu par to, ko ēku atjaunošanas rezultātā iegūtais siltumenerģijas ietaupījums nozīmē eiro izteiksmē daudzīvokļu mājokļos [10] - sniedz Altum dati par līdzšinējo ēku atjaunošanas sasniegtajiem rezultātiem. Kopš 2016. gada atjaunoti un siltināto daudzīvokļu mājokļu kopējais siltumenerģijas patēriņš samazinājies par vidēji 40-50%, atsevišķos projektos ietaupījums pārsniedzis pat 70% [11]. Tas nozīmē būtisku rēķinu samazinājumu dzīvokļu īpašniekiem – turklāt jo augstāki siltumenerģijas tarifi, jo lielāks faktiskais ietaupījums par patērēto siltumenerģiju salīdzinot ar neatjaunotu ēku (2. attēls).

2. attēls. Izmaksu ietaupījums par kopējo patērēto siltumenerģiju vidēji vienā dzīvoklī populārākajās dzīvokļu sērijās (EUR gadā)

 

Attēlā aplūkots izmaksu ietaupījums eiro uz vienu dzīvokli vidēji noteiktās sērijas ēkā par kopējo siltumenerģiju gadā populārākajos no sērijveida dzīvokļu ēkām. Siltumenerģijas ietaupījuma apmērs atspoguļo kopš 2016. gada veikto Altum daudzīvokļu ēku atjaunošanas programmas rezultātā vidēji ietaupīto kopējo siltumenerģijas patēriņu attiecīgajā ēku sērijā. Līmeņu atšķirības starp dzīvokļu sērijām atspoguļo ne vien ēkas tehnisko stāvokli, bet arī vidējās dzīvokļu un dzīvojamo kopējo platību atšķirības. Jo lielāks siltumenerģijas tarifs, jo attiecīgi lielāks ietaupījums – siltumenerģijas cenai esot 100 EUR/MWh, ietaupījums vienam 103. sērijas dzīvoklim vidēji ir vairāk nekā 600 eiro gadā.

Sērijveida daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes palielināšana sniegtu būtisku ieguvumu ļoti plašam iedzīvotāju lokam. Taču līdzšinējie ēku atjaunošanas tempi diemžēl ir bijuši ļoti gausi – kopš 2009. gada ar Eiropas fondu atbalstu atjaunotas vien nedaudz vairāk par 5% [12]no visiem daudzīvokļu mājokļiem, ko plānots atjaunot atbilstoši Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģijas mērķim. Ar līdzšinējo ēku atjaunošanas tempu, daudzīvokļu ēku atjaunošanas mērķi mēs sasniegtu vien pēc 2300. gada [13].

Ko var darīt labāk?

Risinājumi nepieciešami gan finansējuma pieejamības veicināšanā, gan būvniecības nozares kapacitātes kāpināšanai. Ēku atjaunošanas tempi kļūtu straujāki, ja valsts finansējuma ēku atjaunošanai plānošana kļūtu paredzamāka un vienmērīgāka, bet komunikācija par finansējumu pieejamību – savlaicīgāka. Nepieciešama arī aktīvāka privātā sektora iesaiste ēku finansēšanā un īstenošanā, kā arī aktīva iedzīvotāju informēšana par ēku ieguvumiem. Lai stiprinātu būvniecības nozares kapacitāti, pārdomāti jāveicina darba spēka piesaiste nozarei, kā arī pēc iespējas jāievieš jauni, modulāri risinājumi un jāsamazina būvdarbu (ēkas atjaunošanas) veikšanas sezonālais raksturs [14].

Finansējuma pieejamības veicināšana

Valsts un ES fondu atbalsts mājokļu atjaunošanā ir izteikti viļņveidīgs, apgrūtinot aktīvu un nepārtrauktu ēku atjaunošanas procesa īstenošanu. Valsts atbalsta programmas mājokļu atjaunošanai ar ES fondu līdzfinansējumu pieejamas neregulāri [15]un tiešā veidā atkarīgas no ES fondu plānošanas periodiem.

Attiecīgi, plānošanas periodu starplaikos ēku atjaunošanas process, kas tā jau nav vienkāršs un ātrs, praktiski vispār apstājās, jo iepriekšējā atbalsta programma ir noslēgusies, bet jaunā atbalsta programma vēl nav sākusies. Šādi procesa pārrāvumi ir īpaši būtiski apstākļos, kad arī būvmateriālu piegāžu ķēžu problēmas ir saasinājušās.

Turklāt, līdzīgi kā citur Eiropā, ar valsts finansējumu mājokļu fonda atjaunošanai vien nepietiek, nepieciešama arī aktīvāka privātā sektora iesaiste. Atveseļošanas fonda un regulārā ES daudzgadu budžeta 2021-2027 atvēlēto līdzekļu ar primāro un tiešo mērķi veicināt ēku energoefektivitāti summa nodrošinās ne tuvu nenodrošinās ēku atjaunošanas mērķu sasniegšanu [16]. Ēku atjaunošanas tempa palielināšanai nepieciešama arī energoefektivitātes pakalpojumu sniedzēju (ESKO uzņēmumu) [17]iesaiste. Aktīvāku to iesaisti līdz šim kavējis gan iepriekšminētais finansējuma viļņveidīgums, gan arī piesardzība no valsts institūcijām un iedzīvotājiem, ko pastiprināja informētības un izpratnes trūkums par šo uzņēmumu darbības modeli.

Būvniecības nozares kapacitātes stiprināšana

Arī Latvijas Bankas un nozares ekspertu sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka papildu finanšu ieplūde viena miljarda eiro apmērā būvniecības nozarei ir nozīmīgs izaicinājums – pašreizējā kapacitāte šāda ātruma ēku atjaunošanas apjomam nav gatava.
Lai kapacitāti kāpinātu, pirmkārt, nepieciešams papildu darba spēks. Turklāt ar darba spēka migrāciju no citām nozarēm – piemēram, sarūkošās transporta nozares – visticamāk, nepietiks. Tādēļ valsts un nozares līmenī nepieciešama pārdomāta ārvalstu darba spēka piesaiste, t.sk., arī lai kompensētu potenciālo nodarbināto būvniecībā kritumu no Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas. Iespējams, īpaši būtu veicināma “brigadieru” (kvalificētu nodarbināto ar 5 un vairāk gadu darba pieredzi) piesaiste – nozares pieredze liecina, ka kvalificētu darbu īstenošanai uz katriem 5-8 darbiniekiem nepieciešams “brigadieris”. Šādi darbinieki arī varētu veicināt jaunu speciālistu piesaisti nozarei.

Otrkārt, ja ir stabils un pārskatāms pieprasījums pēc ēku atjaunošanas pakalpojumiem, šo procesu var attīstīt līdz pilnvērtīgai ēku atjaunošanas industrijai, t. sk. veicot pētniecību un radot inovācijas. Piemēram, sērijveida ēku atjaunošanā iespēju robežās izmantot vietējos resursus un materiālus, kā arī standartizētus un rūpnieciski ražotus ēku elementus, mezglus un fasādes. Šāda pieeja ilgtermiņā noteikti pozitīvi ietekmētu ēku atjaunošanas kopējo tempu, ilgumu un izmaksas, turklāt ļautu attīstīt vairākas saistītās nozares [18], [19], [20], [21], [22], [23], [24], [25], [26], [27]. Šeit piemērs no Igaunijas pilotprojekta: News + events — MORE-CONNECT.

Iedzīvotāju iesaiste un informētība

Ēku atjaunošanas tempu paaugstināšanai ļoti svarīgi ir veicināt iedzīvotāju informētību par ēku atjaunošanas procesu un tā ieguvumiem. Ēku atjaunošanas īstenošanai daudzīvokļu ēkā nepieciešams mājas iedzīvotāju vairākuma atbalsts, un nereti ēku atjaunošanas uzsākšanu kavē tā trūkums, jo nozīmīgai daļai iedzīvotāju tas nešķiet saprotams risinājums [28].

[1] Izmantoti dati par gāzes nākotnes darījumu cenām TTF Nīderlandes biržā 14.septembrī – 194.3 EUR/MWh 2023. gadam, un 117.4 EUR /MWh 2024. gadam. Jāņem vērā, ka siltumenerģijas tarifu galalietotājiem katrā pašvaldībā nosaka virkne faktoru, t.sk., izmantotais kurināmais (piemēram, dabasgāzes vietā var tikt izmantota šķelda u.c.) un tā iepirkuma laiks. Turklāt jāatzīmē, ka nākotnes darījumu cenas ir mainīgas.

[2] Detalizētāks tiesību aktu un priekšlikumu paketes “Gatavi mērķrādītājam 55%” pārskats, kas citu starpā arī iekļauj apņemšanos mazināt fosilo energoresursu patēriņu ēkās

[3] Tās ir 70% no visām daudzīvokļu ēkām. Stratēģijā pieņemts, ka 30% ēku līdz 2050. gadam atjaunot nebūs lietderīgi.

[4] Dati par kopējām atjaunojamām ražošanas ēku platībām Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģijā nav pieejami.

[5] Dati par daudzīvokļu māju energoefektivitātes programmas apguvi. Būvniecības izmaksām aizvien ir augoša tendence, līdz ar to 2022. gadā kopumā tās varētu būt vēl augstākas par 275 EUR/m2.

[6] Skatīt Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģijas 7. tabulu

[7] Skatīt Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumu 1.tabulu

[8] Lai esošajās ekās sasniegtu A klases energoefektivitātes līmenī, papildus vispārīgiem energoefektivitātes pasākumiem nepieciešami t.sk. arī mehāniskās ventilēšanas un siltuma atgūšanas risinājumi.

[9] https://www.rs.lv/sites/default/files/page_file/rs_gada_parskats_2021.pdf

[10] Sērijveida daudzīvokļu ēku apdzīvojamā platība veido lielāko daļu no visu mājokļu platības - Saskaņā ar VZD datiem triju un vairāku dzīvokļu ēku kopējā dzīvojamā platība 2019. gada nogalē veidoja 57% no visas dzīvojamo ēku kopējās platības- Saskaņā ar CSP mājokļu apsekojuma datiem vairāk nekā 80% sērijveida daudzīvokļu ēku 2021. gadā Latvijā bija apdzīvotas. Apdzīvotība vecākās un arī jaunākās ēkās bija zemāka.

[11] Skatīt 5. piezīmi par Altum daudzīvokļu ēku ēku atjaunošanasēku atjaunošanas projektu apguves datiem.

[12] Līdz 2022. gada vidum atjaunoti 1445 ēkas un vēl 122 ēkas bija atjaunošanas procesā.

[13] Līdzšinējais daudzīvokļu mājokļu ēku atjaunošanas temps ir aptuveni 90 ēku gadā, bet kopā vēl atjaunojami ir vairāk nekā 25 tūkstoši daudzīvokļu ēku.

[14] Tradicionālā ēku siltināšana ar mitrā apmetuma tehnoloģiju ir atkarīga no āra temperatūras un gaisa mitruma un var nebūt iespējama atsevišķus ziemas mēnešus.

[15] Piemēram, iepriekšējā Altum daudzīvokļu māju energoefektivitātes veicināšanas pamatprogramma noslēdzās 18.12.2020. bet tās jaunais periods izziņots un kļuva pieejams vien šā gada rudenī.

[16] Atveseļošanas fonda programmās Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu, Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti, Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās, kā arī ES daudzgadu budžeta 2021-2027 programmās Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās, t.sk. attīstot ESKO tirgu (daudzīvokļu, privātās un neliela dzīvokļu skaita ēku kompleksos), Energoefektivitātes paaugstināšana valsts ēkās), Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana kopā pieejami 416.5 miljoni eiro. Datu pieejamības dēļ nav apkopota informācija par atsevišķu pašvaldību iniciatīvām, kā arī precīzi nav iespējams noteikt, kāda daļa no uzņēmumu energoefektivitātes veicināšanas atbalsta programmām tiks novirzīta ēku energoefektivitātei (bet kādu uzņēmumi investēs, piemēram, iekārtās). Secināms, ka 416.5 miljonu līdzfinansējums nākamajos 5-7 gados nenodrošinās ikgadējo finansējuma vajadzību 1 miljarda apmērā.

[17] Tie veic īpašuma sākotnējo novērtējumu, lai rastu racionālāko energoefektivitātes paaugstināšanas risinājumu. Pēc tam tie kompleksi atjauno ēku un to uztur noteiktu laiku (piemēram, 20 gadus), lai šajā periodā atgūtu ieguldītos līdzekļus. Lai nodrošinātu izdevīgu savstarpēju sadarbību, ESKO parasti slēdz terminētu līgumu ar pakalpojuma saņēmēju, piemēram, DzĪK vai apsaimniekotāju. Šā līguma darbības laikā energoservisa kompānija uzņemas visas saistības par ēkas energoefektivitātes pasākumu sagatavošanu, finansēšanu, projekta īstenošanu un uzturēšanu, garantējot paredzēto energoefektivitātes rezultātu. Līgumam beidzoties, namu pilnībā pārņem tā īpašnieks.

[28] Arī Rīgas Tehniskās universitātes un pētījumu centra SKDS veiktā daudzīvokļu ēku dzīvokļu īpašnieku aptauja liecina, ka viens no nozīmīgākajiem gatavību ēku atjaunot/siltināt ietekmējošiem faktoriem ir izpratne par pašu ēku atjaunošanas procesu.

APA: Semjonovs, A., Jaunzems, D. (2022, 05. dec.). Risinājumi stindzinoši augstiem siltuma tarifiem – šoziem dalīs zivis, bet turpmāk steidzami jālabo makšķeres. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5697
MLA: Semjonovs, Andrejs. Jaunzems, Dzintars. "Risinājumi stindzinoši augstiem siltuma tarifiem – šoziem dalīs zivis, bet turpmāk steidzami jālabo makšķeres" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 05.12.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5697>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up