09.09.2020.

Kriptovalūtas ir kā dolārs, tikai labākas

Iedomājies sevi, maksājam par dzērieniem Parīzē, izmantojot bitkoinu. Tad nākamajā dienā tev ir grūti izlemt, ko darīt Ņujorkā, jo tur ir vairāk nekā 200 izklaides un pakalpojumu saņemšanas vietu, kuras pieņem norēķiniem to pašu bitkoinu.

Autors: Liza Aizupiete
SIA "Fintelum" valdes locekle

Vai arī iedomājies, ka atrodies politiski nestabilā valstī, bet ar salīdzinoši stabilu internetu, kas ļauj tev piekļūt savam kriptovalūtu maciņam vai kripto biržas kontam, no kurienes vari brīvi tirgoties vai investēt uzņēmumos stabilākās valstīs. Šobrīd saskaņā ar coinmap.org aplēsēm pasaulē ir ap 20,000 tirgotāju, kuri pieņem kriptovalūtas kā samaksu par precēm vai pakalpojumiem. Vai arī – kā tas ir Fintelum.com gadījumā – ļauj iepazīties ar ieguldījumu iespējām dažādos uzņēmumos. Šis raksts ir par iespējām, kuras paver kriptovalūtu iekrājumi, un kāpēc kriptovalūtas ir labākais apolitiskais un universāli pieejamais apmaiņas līdzeklis, kas izgudrots cilvēces vēsturē.

Nauda ir sociāls fenomens gluži kā valoda. Neviens cits radījums uz mūsu planētas nelieto naudai  līdzīgu apmaiņas līdzekli. Pēc būtības cilvēki nav pašpietiekami, un bartera sistēma nespēj pilnībā nodrošināt pilnvērtīgu apmaiņu ar cilvēkam nepieciešamām precēm un pakalpojumiem, īpaši starp ģeogrāfiski attālām vietām. Līdz ar to nauda kalpo kā universāls apmaiņas līdzeklis par precēm un pakalpojumiem, kas ir nepieciešami cilvēka normālai eksistencei.

Cilvēce ir pieredzējusi dažādas naudas formas. Gadu tūkstošiem dārgmetāli – zelts un sudrabs – bija vispārpieņemts apmaiņas līdzeklis. Šos ģeoloģiski reti atrodamos metālus var samērā viegli izkalt dažādās formās, tos var sadalīt mazākās vienībās un viegli transportēt. Šīs īpašības nodrošināja tirdzniecību starp dažādām valstīm un civilizācijām. 

Taču mūsdienās, kā zināms, nauda vairs nav spīdīgi metāla gabali – tā ir kļuvusi par papīra banknotēm un digitālām vienībām datoru tīklos. Svarīgi ir arī tas, ka līdz ar pāreju no dārgmetālu monetārās sistēmas uz mūsdienu frakcionālo rezervju monetāro sistēmu jeb papīra naudu ir vērojama arvien lielāka ekonomiku nodalīšanās. Ekonomiskie procesi dažādās valstīs tiek ietekmēti, balstoties uz nacionālajiem principiem, kur centralizēta institūcija – nacionālā vai pārnacionālā centrālā banka – ir atbildīga par monetāro politiku un valūtu attiecīgajā valstī. 

Valūtas nacionalizācija padara ekonomisko aktivitāti cieši sasaistītu ar konkrētās valsts teritoriju, ja vien attiecīgā valūta nav atzīta un netiek paralēli lietota šajā citā valstī, kā, piemēram, ASV dolārs Kambodžā. Piemēram, Šveices franku nav iespējams izmantot, lai iegādātos preces citā valstī. Tāpat Lielbritānijas mārciņa nedos iespēju iegādāties kafiju Parīzē, kur oficiālā valūta ir eiro. Vai arī pavisam ekstrēmam piemēram var iztēloties– iekšzemes norēķinus Ziemeļkorejā. Turklāt katram ceļotājam valūtas maiņa sagādā neērtības un dažreiz arī apjukumu valūtas vērtībā pirms un ceļojuma laikā.

Šobrīd Covid-19 pandēmijas pārņemtajā pasaulē ceļošana vairs nav tik aktuāla, un līdz ar to arī fiziska valūtas apmaiņa. Taču ieguldījumi un valūtu tirdzniecība tiešsaistē kļūst aizvien aktuālāki. Vairāk laika pavadot mājās, ietaupām laiku uz ceļošanu, un tas mums ļauj atdzīvināt ilgi atlikto interesi par ieguldījumiem un iesaistīties globālajos kapitāla tirgos. Ievērojami ir pieaugusi tirdzniecības lietotņu (trading apps) lejupielāde mobilajās ierīcēs. Ir pieaugusi aktivitāte brokeru kontos, un biržās aktīvāk kā jebkad agrāk tiek tirgoti dažādi finanšu instrumenti, tai skaitā forex un akciju indeksi. Arī alternatīvā finansējuma (peer-to-peer) platformu popularitāte šajā laikā ir tikai augusi.

Skatoties uz šo paaugstināto interesi dažādās ieguldījumu platformās, rodas jautājums: vai visiem ir pieejamas līdzvērtīgas iespējas investēt dažādos uzņēmumos vai finanšu instrumentos? Drīzāk nē. Dzīvojot ASV vai Eiropā, turīgiem un/vai profesionāliem investoriem ir pieejamas investīciju iespējas, izmantojot bankas un brokerus. Tāpat arī pastāv iespēja investēt kopfinansējuma kampaņās, izmantojot savu nacionālo valūtu. Taču kas atliek cilvēkiem, kas dzīvo vairāk vai mazāk saulainās, bet ne tik stabilās valstīs?

Kriptovalūtas ir publiskas un pieejamas cilvēkiem jebkurā pasaules malā. Līdzīgi kā forex valūtu tirgū, arī kriptovalūtas ir iespējams iegādāties, izmantojot nacionālo valūtu, vai arī tās saņemt, pārdodot preces vai pakalpojumus. Cilvēkam, kas tur kriptovalūtu savā īpašumā, paveras iespējas ietekmēt ne tikai vietējos, bet arī globālos ekonomiskos procesus jebkurā jurisdikcijā, kur kriptovalūtas ir pieejamas.

Bitkoins (bitcoin) un ēteris (ether) ir kā dolārs jeb ārvalstu valūta, taču tās neuzrauga kāda nacionāla iestāde, kurai cilvēki bieži vien tāpat neuzticas. Un vienlaikus tās arī nav dolārs tieši šī paša iemesla dēļ. Kriptovalūtas ir lokāli pieejamas teju visur. Tās ir nopērkamas vai iegūstamas uzņēmējdarbības vai “maininga” ceļā. Tās “dzīvo” atvērtā un publiski pieejamā interneta tīklā un balstās uz globāla konsensus mehānisma. Kriptovalūtas dod finansiālu neatkarību, nediskriminējot tās lietotāju pēc atrašanās vietas pasaulē. Tās darbojas kā Kambodžā un Kolumbijā, tā arī Eiropas valstīs, ASV un Ķīnā. Lietot kriptovalūtu ir kā runāt vienā valodā visā pasaulē; tas ir kā balsot sistēmā, kurai nav jāuzticas, tā vienkārši funkcionē globāli un bez robežām. 

Pie mums, Fintelum uzņēmumā mēs redzam nākotni, kurā cilvēkiem no visas pasaules ir iespēja piedalīties mazkapitāla investīciju projektos, izmantojot pūļa finansējumu kriptovalūtās un “tokenizāciju”. Runa ir par uzņēmumiem, kas ir stipri mazāki nekā tipisks biržas emisijas (IPO) uzņēmums. Tomēr bieži vien tieši šādos projektos ir pieejams lielāks ienesīgums, un biznesa modelis ir vienkāršāk saprotams. Tās ir ieguldījumu iespējas, kas ir piemērotas arī neprofesionāliem investoriem visā pasaulē. Tādējādi mēs redzam pasauli, kas ir atvērtāka un demokrātiskāka. Pasaule, kurā pāri nacionālajām robežām cilvēki var ar kriptovalūtu palīdzību balsot par projektiem, kas tiem ir interesanti. Tādu pasauli, kurā mēs visi varam piedalīties inovatīvos projektos neatkarīgi no savas atrašanās vietas. Pasaule kopumā kļūs labāka, ja labas idejas varēs savstarpēji mijiedarboties un konkurēt, dodot iespēju pārstāvjiem no visas pasaules līdzdarboties to attīstībā un īstenošanā. 
 

APA: (2020, 22. oct.). Kriptovalūtas ir kā dolārs, tikai labākas. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4902
MLA: "Kriptovalūtas ir kā dolārs, tikai labākas" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 22.10.2020. <https://www.makroekonomika.lv/node/4902>.
Up