11.03.2013.

Latvija, Lietuva, Igaunija – kurš stiprākais pie ES fondiem?

Zviedrija Eiropas Savienības (ES) fondu apgūšanā ir tikpat stipra kā Pepija Garzeķe! Šādu tēlainu salīdzinājumu 2011. gadā izteica Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vadītājs. Gribētos kaut ko tādu dzirdēt par Latvijas ekonomiku un prasmi pagrābt no [ES] somas krietnu riekšavu naudas, ko iebāzt priekšauta kabatā uz vēdera. Pēdējos gados Latvija, protams, ir audzējusi muskuļus un sekmīgāk apguvusi ne tikai ES budžetā paredzētās investīcijas struktūrfondu, lauku un zivju fondu ietvaros, bet arī Eiropas Komisijas (EK) programmās pieejamos līdzekļus. Tomēr – vai Latvijai piemīt tāds raksturs, lai kļūtu stipra kā Pepija? Vai pjedestāls drīzāk pienākas Igaunijai vai Lietuvai?

Šodien ir mana laimes diena, tas skaidri redzams!

Latvijai, Lietuvai un Igaunijai kopš 2000. gada ir pieejami dažādi ES fondi - gan ieplānotie ES finansējuma veidi, gan ārpus šiem fondiem esošie ES budžeta līdzekļi, kurus iespējams piesaistīt, īstenojot Eiropas līmeņa projektus. 2000. gadā, iegūstot kandidātvalsts statusu, Baltijas valstīm iedalīja nelielus pirmsiestāšanās instrumentus - programmas PHARE un SAPARD līdzekļus. Šo finansējumu visas trīs valstis apguva samērā līdzīgi. Savukārt 2004. gadā Latvija, Lietuva un Igaunija kļuva par ES dalībvalstīm un tām tika atvērts plašais Kohēzijas un Dabas resursu budžets, kā arī katra atsevišķi varēja startēt EK izsludinātājos konkursos. Rezultātā visaugstākais ES fondu tiešais efekts no 2000. gada līdz 2011. gadam novērojams Lietuvas ekonomikā, kur ES investīcijas veidoja 1.8% no perioda iekšzemes kopprodukta (IKP). Turklāt IKP uz iedzīvotāju Lietuvā no 40% ES vidējā 2000. gadā pieauga līdz 66% 2011. gadā.

Lai arī EK joprojām diskutē par ES fondu ietekmes aprēķiniem, ir pamats uzskatīt, ka Baltijas valstu IKP izaugsmē zināmu artavu devuši tieši ES fondi. Pētījumi par struktūrfondu ietekmi (IZA pētījumu centrs; Chatham House) atklāj pozitīvu efektu uz ekonomisko izaugsmi reģionos ar IKP uz personu zem 75% no ES vidējā, kamēr attīstītos reģionos ES fondu investīcijas ir bijušas maznozīmīgas vai neitrālas. Igaunija no ES fondiem 11 gadu laikā piesaistījusi vismazāk: 1.5% no perioda IKP. Tomēr situāciju būtiski ietekmēja no EK saņemto struktūrfondu maksājumu apturēšana 2011. gada oktobrī, kas tika atjaunota tikai 2012. gada janvārī. Latvijas atbilstošais ieguvums ir bijis 1.6% no IKP, IKP dinamika uz iedzīvotāju līdzīga kā Igaunijā – pieaugums par 22 procentpunktiem (no 36% uz 58%; Igaunijā - no 45% 2000. gadā uz 67% no ES vidējā līmeņa 2011. gadā), bet apturēto maksājumu atjaunošanas procedūrā mums ir lielākā pieredze starp Baltijas valstīm. Tomēr bez ironijas - Latvijas iemesls priecāties ir zemais statistiskais kļūdas līmenis (pārkāpumi un krāpšana) struktūrfondu ietvaros, kas 2011. gadā bijis 1.76% no periodā izmaksātā finansējuma. Tas ir zem EK noteiktā būtiskuma līmeņa (<2%) un daudz zemāks par ES Revīzijas palātas aplēsto atbilstošo fondu iespējamās kļūdas īpatsvaru ES27 (5.1%). Arī Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finansējuma izlietošanā nav konstatēti būtiski pārkāpumi (atšķirībā no Lietuvas). Tātad Latvijai piemīt augsta atbildības sajūta un mērena riska izjūta.

Galvenais iemesls, kādēļ piesaistīto līdzekļu ziņā atpaliekam no Lietuvas (un pēc 2012. gada datiem - arī no Igaunijas), ir kaimiņu veiksmīgais struktūrfondu (ESF, ERAF, KF) apgūšanas sākums līdz ar šā plānošanas perioda pirmajiem gadiem, kamēr Latvija ES fondus 2007.-2013. gadam aktīvi sāka apgūt tikai 2009. gadā. Turklāt tiešmaksājumu un lauku attīstības programmas finansējums uz vienu iedzīvotājā šajā periodā Lietuvai ir par trešdaļu lielāks nekā uz iedzīvotāju Latvijā. Tātad Lietuvas pārākums sakņojas ātrumā un apjomā.  

1. attēls. No ES budžeta saņemtie finanšu līdzekļi no 2000. līdz 2011. gadam Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, milj. EUR un procentos no perioda IKP  

No ES budžeta saņemtie finanšu līdzekļi no 2000. līdz 2011. gadam Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, milj. EUR un procentos no perioda IKP

Avots: Eiropas Komisija

Nu es esmu bagāta kā trollis,- Pepija teica. – Bet vienmēr jau nevar līksmot!

Līdz 2012. gada beigām no ES budžeta Latvija bija saņēmusi 4.3 miljardus latu tautsaimniecības attīstībai, kamēr iemaksājusi ES budžetā – 1.1 miljardu latu. Tas nozīmē, ka katrs iemaksātais lats pie mums atgriezās četrkārtīgi. Salīdzinot Baltijas līmenī ES budžetā iemaksātās un no ES saņemtās summas periodā no 2000. līdz 2011. gadam, veiksmīgāk naudu apgrozījusi Lietuva, pat ja neskaita īpašo ES atbalstu Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanai. Lietuvieši uz katru ES budžetā iemaksāto eiro saņēmuši atpakaļ 4.4 eiro, kamēr Latvija – 3.7 eiro, bet Igaunija – 3.4 eiro. Tomēr ja salīdzina periodā kopējo saņemto ES atbalstu uz vienu iedzīvotāju, tad Baltijas valstu konkurencē stiprākā izrādās Igaunija (2.72 eiro/iedz.), tikai nedaudz apsteidzot Lietuvu (2.68 eiro/iedz.), bet par 20% apsteidzot Latviju (2.17 eiro/iedz.).

1. tabula. ES budžetā iemaksātie un no ES saņemtie finanšu līdzekļi, Baltijas valstis, 2000.-2011. gads, milj. eiro

ES budžetā iemaksātie un no ES saņemtie finanšu līdzekļi, Baltijas valstis, 2000.-2011. gads, milj. eiro 

* bez Ignalinas AES

Avots: Eiropas Komisija, Eurostat

- Vai dzirdat, kā planšķ, kad es eju? – Pepija smējās. – Plisku, plasku, žļūku, žļaku, saka kleita un kurpes. Man liekas, Tev arī vajadzētu pamēģināt. – Viņa pievērsās Annikai, kas tipināja tik smalka, ar gaišām, zīžainām cirtām, sārtu kleitiņu un mazām, baltām kurpītēm.
- Citreiz, - apdomīgā Annika noteica.

No kopējās finanšu aploksnes, ko Baltijas valstis līdz šim saņēmušas no ES, būtisku daļu veido struktūrfondi, lauku un zivsaimniecību atbalsta finansējums (piemēram, 2011. gadā tie vidēji bija 94% no gadā saņemtā finansējuma). Struktūrfondu 2007.-2013. periodam apguvē abas kaimiņvalstis starp 27 ES dalībvalstīm ir TOP3 pozīcijās, kamēr Latvija tikai 2013. gadā ir iekļāvusies TOP10. Tomēr šie fondi ir rezervēti dalībvalstīm un tikai neizdarība attālina no mērķa tos apgūt pilnībā. Savukārt dalība EK izsludinātājos konkursos liecina par dalībvalsts gatavību uzņemties ārpuskārtas iniciatīvas un spēju konkurēt Eiropas līmenī. No 2004. līdz 2011. gadam Igaunija un Lietuva ir būtiski veiksmīgāk startējusi Eiropas līmeņa projektos kā Latvija (Lietuva piesaistījusi 90% no Igaunijas rādītāja uz vienu iedzīvotāju, Latvija - 72%). EK programmas piedāvā finansējumu kultūrai un mediju attīstībai, jaunatnei un kolektīvu sadraudzībai, videi, transportam, uzņēmumiem un citām jomām. Lietuva labi piesaista finansējumu drošības un pilsonības projektos, kamēr Igaunijas pārākums redzams zinātnes programmās. Šī būtu bijusi laba alternatīva arī Latvijai, lai mīkstinātu nerimstošās diskusijas par investīciju trūkumu inovācijām.

ES atbalsta programmas Pētniecība un tehnoloģiju attīstība ietvaros Latvijas zinātnieki un inovāciju attīstītāji piesaistījuši 5.4 eiro uz vienu zinātnē nodarbināto, kamēr Igaunijas zinātnieki – 12.6 eiro, bet Lietuvā - 3.5 eiro uz vienu zinātnē nodarbināto. Turklāt budžeta samazinājums 2008. gadā nav stimulējis Latvijas zinātniekus izmantot ES papildus piedāvātās iespējas. Protams, EK programmas bieži ir dārgāka nauda nekā struktūrfondi, jo nepieciešams lielāks līdzfinansējums. Protams, izdevumi Igaunijas pētniecības un attīstības sektoram ir vismaz divas reizes augstāki nekā Latvijā. Patiesībā Latvijā 2010. gadā tie bija gandrīz vienādi ar 2005. gada izdevumiem. Tomēr Igaunijā šie izdevumi ir auguši uz privātā sektora būtiskas līdzdalības palielinājuma, kamēr valsts sektora izdevumu no 2005. līdz 2010. gadam ir mainījušies līdzīgi kā Latvijā.

2. attēls. IKP izdevumi P&A pēc sektoriem, 2005. un 2010. gads (% no IKP)

KP izdevumi P&A pēc sektoriem, 2005. un 2010. gads (% no IKP) 

Avots: Eurostat

Tomēr rezultātā Latvijas Citreiz! par labu kohēzijas fondiem un valsts līdzdalībai nav izvilcis Latvijas zinātnes nozari no kritiskās robežas (citējot Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Inu Druvieti). Varbūt biežāk vajag mēģināt ārpus Latvijas?

Pozitīvāka situācija vērojama ES programmas Life Long Learning (LLP) ietvaros, kas paredzēta cilvēku konkurētspējas stiprināšanai. Lai arī Igaunijas studenti, lektori un citi apmācībās iesaistītie spējuši piesaistīt 0.80 eiro uz vienu studējošo dažādos apmaiņas, mācību vizīšu un sadarbības projektos, kamēr Latvijā šis rādītājs ir 0.54 eiro uz vienu studentu, tomēr tieši Latvija krīzes gados ir visvairāk kāpinājusi LLP programmā piesaistīto līdzekļu apjomu. Tas nozīmē, ka nacionālo līdzekļu samazinājumu tā ir veiksmīgi kompensējusi ar ārējiem resursiem. Turklāt izglītības projektos ir stiprināta pieredze un konkurētspēju, kas noteikti palīdz veiksmīgi startēt jaunos ES līmeņa projektos.

3. attēls. Piesaistītais finansējums ES programmā "Pētniecība un tehnoloģiskā attīstība" uz vienu zinātnē nodarbināto, EUR gadā 4. attēls. Piesaistītais finansējums ES programmā "Life long learning" uz vienu studējošo, EUR gadā
Piesaistītais finansējums ES programmā "Pētniecība un tehnoloģiskā attīstība" uz vienu zinātnē nodarbināto Piesaistītais finansējums ES programmā "Life long learning" uz vienu studējošo
Avots: Eiropas Komisija, Eurostat Avots:Eiropas Komisija, Eurostat

- Varbūt es varu, ja kārtīgu mēģinu.

Tomēr viss nav tik melns kā izskatās. Piemēram, ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda apguves progress: līderi 27 ES valstu starpā 2013. gada janvārī bija Lietuva (saņemti 63% no pieejamā ES finansējuma) un Igaunija (61%), savukārt Latvija ir izrādījusi būtisku progresu, no 19. vietas 2012. gada aprīlī pakāpjoties uz 10. vietu 2013. gada janvārī (saņemti 52% no pieejamā ES finansējuma). Protams, mūsu apguves rādītājus ietekmējis novēlotais starts programmēšanas perioda sākumā. Latvijā salīdzinoši sekmīgi tiek īstenoti projekti nodarbinātības, pilsētvides un lauksaimniecības, zivsaimniecības sektorā. Tomēr no Lietuvas un Igaunijas atpaliekam tieši ERAF un Kohēzijas fonda līdzekļu apguvē. Finansiāli ietilpīgākā sektora – transports un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas -, kā arī zinātnes un enerģētikas progresam traucē problēmas ar iepirkumiem un normatīvajiem aktiem. Turklāt pēdējiem ir svarīga privātā sektora iesaiste, ļaujot redzēt ieguvumus no sadarbības. Papildus pēdējā gada laikā novērots neattiecināmo izmaksu pieaugums, kas liek domāt, ka projektu īstenošanas laikā tiek mainīti ieviešanas noteikumi, neņemot vērā paļāvību par izmaksu saglabāšanu. Jo vairāk neatbilstošas izmaksas, jo lielāks ir ieviesēja līdzfinansējums, tādējādi - jo mazākas iespējas paņemt vēl vienu projektu. Dažkārt tiek norādīts, ka projektu ieviešanu kavē arī darbinieku trūkums, īpaši būvniecības sektorā. Tomēr salīdzinot pēdējos piecos gados emigrējušo skaitu Latvijā un Lietuvā, to apjoms pret iedzīvotāju skaitu ir līdzīgs abās valstīs. Budžeta līdzekļu trūkums arī nebūs iemesls, jo konsolidācija bija smaga, tomēr ES fondu projektiem līdzekļi netika ierobežoti, vēl vairāk – tika plānoti ar būtisku izpildes rezervi, apzinoties, ka tas ir attīstības finansējums. Tātad problēmu sarakstā paliek, pirmkārt, privātā sektora iespēju, varbūt arī intereses trūkums. Otrkārt – normatīvo aktu regulējumu, ievērojot tiesiskās paļāvības principu.

5. attēls. Apgūtais ES fondu finansējums, % no pieejamā  

Apgūtais ES fondu finansējums, % no pieejamā

Avots: Finanšu ministrija, Valsts kase, Latvijas Bankas aprēķini

Fondu apguves problēmas ir visās trijās Baltijas valstīs. Piemēram, Lietuvā ir problēmas ar ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem daudzdzīvokļu mājās. Tos mūsu dienvidu kaimiņi bija iecerējuši īstenot caur finanšu instrumentiem, siltināšanai piedāvājot kredītu, nevis grantu programmas (Latvijā – granti nav jāatmaksā). Līdz 2012. gada pavasarim no 1000 plānotajām mājām bija nosiltinātas tikai 4 ēkas. Igaunijā ir problēmas ar mazāko pašvaldību administratīvās un finanšu kapacitātes trūkumu ES fondu īstenošanai, kas savukārt ir palielinājis reģionālās atšķirības.

Turklāt līdz 2012. gada 31. decembrim par projektu īstenošanu noslēgto līgumu apjoms Latvijā bija 94% no pieejamā ES finansējuma (3.0 miljardi latu). Lietuvā šis rādītājs bija 90%, Igaunijā – 91%. Tas nozīmē, ka Latvijā ir vismazākais risks priekšvēlēšanu gaisotnē raidīt solījumus, kuru īstenošanai varētu iedalīt vēl nesadalītos ES struktūrfondu līdzekļus.

Vērtējot valsts budžeta naudas plūsmu ES struktūrfondu ietekmē, Latvijai ir vismazākā starpība starp no budžeta veiktajiem maksājumiem un no EK saņemtajiem līdzekļiem (4 pp, Lietuvai – 6.7 pp, Igaunijai 7.2 pp). Tas nozīmē, ka ļoti operatīvi pēc izdevumu rašanās Latvijas budžetā tie tiek pieprasīti un arī saņemti no EK atpakaļ. Uzticēšanās no EK augusi tieši pēdējā gada laikā. Tātad Latvija var, ja kārtīgi mēģina.

- Ko niekus, to taču Tu nevari. Viņš ir visstiprākais vīrs pasaulē, - Annika iebilda.
- Jā, vīrs, - atteica Pepija. – Bet es esmu visstiprākā meitene pasaulē, atceries to!

Apkopojot rakstīto, secināms, ka starp Baltijas valstīm nav absolūtās līderes ES fondu apguvē. Igaunijai veicas labāk EK programmās, Lietuva bauda ES fondu investīciju pozitīvo efektu ekonomikā. Savukārt Latvija spītīgi un neatlaidīgi par sevi atgādina, uzrādot vislielāko progresu ES fondu apguvē. Šā gada 8. februārī noslēdzās ES valstu vadītāju sarunas par ES budžetu 2014.-2020. gadam. Rēķinot pieejamo atbalstu uz vienu iedzīvotāju, Latvija (provizoriskā vērtējumā) atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, ierindojoties 3. vietā starp ES dalībvalstīm. Tomēr Latvija bija starp trīs pēdējam valstīm kopā ar Maltu un Bulgāriju, kas cīnījās par labāku ES budžeta piedāvājumu, turklāt pēdējās sarunās to mainot sev par labu (papildu 67 miljoni eiro). Tādēļ ja brīžiem šķiet, ka kādam muskuļi ir lielāki, Latvijai ir visas iespējas parādīt savējos. Līdzšinējais fondu apguves progress jau ir laba zīme, bet izlīdzināšanai ar Igauniju vajadzētu vairāk piesaistīt līdzekļus no EK programmām, tai skaitā zinātnei, izglītībai un drošībai.


Izmantotie materiāli:

APA: Traidase, B. (2020, 05. jun.). Latvija, Lietuva, Igaunija – kurš stiprākais pie ES fondiem?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/343
MLA: Traidase, Baiba. "Latvija, Lietuva, Igaunija – kurš stiprākais pie ES fondiem?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 05.06.2020. <https://www.makroekonomika.lv/node/343>.

Līdzīgi raksti

Komentāri ( 1 )

  • smaka

    14.03.2013 22:28

    Ja Latvijā ir pilnīgi disfunkcionāla banku sistēma, tad nekāda fondu apgūšana nav iesējama

Up