27.09.2017.

Latvijas Bankas tautsaimniecības konference 2017 "Izglītība: no viduvējības uz izcilību"

Latvijas Banka 2017. gada 27. septembrī rīkoja tautsaimniecības konferenci "Izglītība: no viduvējības uz izcilību", kura šoreiz tika veltīta sabiedrībā ļoti gaidītajām reformām izglītības nozarē. Aicinām iepazīties ar šeit publicētajiem konferences materiāliem - prezentācijām, video, fotogrāfijām un kopsavilkumiem.

Viens no Latvijas Bankas uzdevumiem ir rūpēties par ilgtermiņa stabilitāti, veidojot pamatus turīgai valsts nākotnei. Tas nav iespējams bez labi izglītotas, globāli konkurētspējīgas jaunās paaudzes. Tādēļ Latvijas Banka savu ikgadējo tautsaimniecības konferenci šoreiz velta izglītības tematikai.

Vairāk foto: flickr.com

  • Par konferenci

    Kā panākt izcilību vidusskolās, ņemot vērā mūsu ierobežotās finanses? Kas šobrīd kavē augstskolu attīstību? Kā gudri izmantot pieejamos līdzekļus, lai pedagogi varētu saņemt cienīgu atalgojumu?

    Latvijas Bankas konference pulcēs nozares līderus, ekspertus un iedvesmojošus piemērus, lai kopīgi domātu - kā mums aizvest Latvijas izglītību no pašreizējās viduvējības uz izcilību nākotnē.

    Latvija vienmēr ir vēlējusies būt pasaules bagātāko valstu vidū, bet to nav iespējams panākt, ja ar domām un darbiem sevi rādām tikai kā lētā darbaspēka valsti. Mūsu bagātības receptes atslēgvārds ir inovācijas, bet to radīšanā atrodamies Eiropas valstu lejas daļā. Un tas nav nekāds pārsteigums, jo izcilas inovācijas nevar radīt cilvēki, kas pārsvarā gadījumu pie pārslogota un slikti atalgota skolotāja ieguvuši viduvēji vērtējamu izglītību.

    Izglītībai atvēlētā nauda Latvijā nav maza, bet tā varētu tikt izlietota daudz efektīvāk, tā, lai skolēnu mācību sasniegumu reitingos Latvijas vārds atrastos daudz augstākās pozīcijās, nekā pašlaik. Tas nozīmē, ka ir nozīmīgi jāpārskata Latvijas izglītības sistēma, lai tā radītu, ne tikai zinošu, bet arī domājošu jaunieti, ko ir izglītojis pieklājīgi atalgots un par savu profesiju lepns skolotājs.

    Konferenci "Izglītība: no viduvējības uz izcilību" atklās Valsts prezidents Raimonds Vējonis, ar ievadreferātu uzstāsies Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Tālāk darbs notiks divās paneļdiskusijās, kurās tiks diskutēts par vispārējo un par augstāko izglītību.

    Abu paneļdiskusiju moderators būs Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds, un tās ievadīs Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieka Mārtiņa Bitāna prezentācijas.

    Vispārējās izglītības paneļdiskusijas laikā tiks meklētas atbildes uz šādiem jautājumiem: kā panākt izcilību vidusskolu absolventu zināšanās vienlaikus ar lietderīgu naudas izlietojumu skolu sistēmā; kas jādara, lai skolās strādātu labākie speciālisti, augtu skolotāju konkurence un atalgojums; kam par ko jāatbild, kam jārod risinājums, kāda loma ir Izglītības un zinātnes ministrijai, kāda – pašvaldībām?

    Diskusijā piedalīsies Izglītības un zinātnes ministrijas vadības pārstāvis; skolu tīkla pētījuma autors, ekonomģeogrāfs, SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta" galvenais redaktors Jānis Turlajs, Valsts izglītības satura centra projekta "Kompetenču pieeja mācību saturā" ieviešanas struktūrvienības vadītāja Zane Oliņa, Ogres 1. vidusskolas direktors Igors Grigorjevs, Smiltenes domes priekšsēdētājs Gints Kukainis un Minhenes Tehniskās universitātes students Valters Strods.

    Augstākās izglītības paneļdiskusijā tiks spriests, kā augstākās izglītības kvantitāti pārvērst kvalitātē; kā nodrošināt pietiekamu augstas kvalifikācijas mācībspēku skaitu; kurām mācību programmām veltāma īpaša uzmanība; kas kavē spēcīgu augstskolu veidošanos; kā no procesa vērotājiem kļūt par tā virzītājiem un mainīt spēles noteikumus, aizstājot moskviču ar mersedesu?

    Paneļdiskusijā piedalīsies Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Līga Lejiņa; Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš; Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis; AS "HansaMatrix" vadītājs Ilmārs Osmanis, Accenture Latvijas filiāles vadītājs Maksims Jegorovs.

    Konference notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē, Mūkusalas ielā 3, Rīgā; atklāšana 27. septembrī plkst. 9.00.

    Dalība ar ielūgumiem.

    Konference tiešsaistē būs vērojama arī interneta vietnē www.makroekonomika.lv.

  • Konferences referenti, diskusiju dalībnieki, moderators

    Ievadreferāts

    Ilmārs Rimšēvičs Ilmārs Rimšēvičs ir Latvijas Bankas prezidents kopš 2001. gada; pirms tam viņš bija Latvijas Bankas prezidenta vietnieks. Kā Latvijas Bankas prezidents viņš kopš 2014. gada ir Eiropas Centrālās bankas Padomes loceklis, bet kopš 2004. gada – Eiropas Centrālās bankas Ģenerālpadomes loceklis. 20. gs. 90. gados viņš bija Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs. I. Rimšēvičs ir Latvijas pilnvarotais Starptautiskajā Valūtas fondā; pirms tam viņš bija pilnvarotā vietnieks.

    I. Rimšēvičs ieguvis bakalaura grādu ekonomikā un starptautiskajās tirdzniecības attiecībās Rīgas Tehniskajā universitātē un maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Klārksona Universitātē (ASV).

     

    Mārtiņš Bitāns Mārtiņš Bitāns, konferences prezentāciju autors, ir Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks. Viņš ieguvis ekonomikas bakalaura grādu Latvijas Universitātē, pēc tam – starptautiskās ekonomikas maģistra grādu Dienviddānijas Universitātē Odensē.

    1998. gadā M. Bitāns sāka darbu Latvijas Bankā, bija ekonomists Monetārās politikas pārvaldē, Monetārās izpētes un prognozēšanas daļas vadītājs, Monetārās politikas pārvaldes padomnieks un Latvijas Bankas prezidenta vietnieka padomnieks monetārajos un finanšu jautājumos. 2007.–2009. gadā M. Bitāns bija Latvijas pārstāvis SVF, pildot Ziemeļvalstu un Baltijas valstu grupas izpilddirektora padomnieka pienākumus. Darba pieredze Latvijas Bankā galvenokārt saistīta ar starptautiskās konkurētspējas un ilgtspējīgas izaugsmes problēmjautājumu pētniecību. Vairāku publikāciju un daudzu komentāru autors.

     

    Andris Strazds Moderators Andris Strazds kopš 2014. gada ir Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks. Pirms darba Latvijas Bankā viņš bijis Nordea Bank Finland Plc. Latvijas filiāles vecākais un galvenais ekonomists (2009–2013), "PriceWaterhouseCoopers" SIA vecākais konsultants un menedžeris (2005–2009), SIA "Lattelekom" attīstības stratēģijas vadītājs (2003–2005), AS "Nord/LB Latvija" finanšu analītiķis un AS "Parex banka" analītiķis.

    A. Strazds absolvējis Rīgas Ekonomikas augstskolu (bakalaura grāds ekonomikā un uzņēmējdarbībā), Stokholmas Ekonomikas augstskolu (maģistra grāds starptautiskajā ekonomikā un uzņēmējdarbībā) un ar izcilību apguvis Rīgas Ekonomikas augstskolas un Hārvarda Biznesa skolas kursu "Konkurētspējas mikroekonomika". Viņš ir Euro Team biedrs un lektors Rīgas Ekonomikas augstskolā kopš 2003. gada; bijis Latvijas Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas biedrs (2008–2011).

     

    I paneļdiskusija. Diskusija par vispārējo izglītību

    Kārlis Šadurskis Kārlis Šadurskis kopš 2016. gada ir Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrs. Viņš ar izcilību absolvējis Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) lietišķās matemātikas specialitātē. K. Šadurskis 1986. gadā ieguvis tehnisko zinātņu kandidāta grādu un 1992. gadā – matemātikas doktora (Dr. Math.) grādu. 1982.–2006. gadā viņš strādājis RTU par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku, vecāko pasniedzēju, docentu, asociēto profesoru, katedras vadītāju, 2002.–2004. gadā bijis izglītības un zinātnes ministrs, 2006.–2011. gadā – Latvijas Republikas 8., 9. un 10. Saeimas deputāts, 2009.–2010. gadā – Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs, 2011.–2014. gadā – Eiropas Parlamenta deputāts, kopš 2006. gada – RTU profesors, 2014.–2016. gadā – Latvijas Republikas 12. Saeimas deputāts.

    K. Šadurska zinātnisko pētījumu virziens ir stohastisku funkcionāldiferenciālvienādojumu kvalitatīvā teorija, asimptotiskās metodes, to lietojums mikroekonomikas matemātisko modeļu stohastiskās dinamikas analīzei. K. Šadurskis ir Eiropas Inženierizglītības asociācijas Matemātikas darba grupas biedrs, Latvijas Matemātikas biedrības biedrs, Latvijas Zinātnieku savienības biedrs, Latvijas Statistiķu asociācijas loceklis.

     

    Jānis Turlajs Jānis Turlajs ir ekonomģeogrāfs. Viņš 1990. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultāti, 1990.–1992. gadā bijis neatkarību atguvušās Latvijas pirmā ceļu atlanta galvenais redaktors. J. Turlajs ir karšu izdevniecības "Jāņa sēta" dibinātājs un galvenais redaktors (kopš 1992. gada). Nozīmīgākās publikācijas: "Lielais pasaules atlants", "Pasaules uzziņu atlants", "Jaunais pasaules ģeogrāfijas atlants", "Lielais Latvijas atlants", "Latvijas vēstures atlants", "Latvijas apdzīvotās vietas". J. Turlajs jau 30 gadu veic pētījumus par iedzīvotājiem, Latvijas un pasaules tautsaimniecību un reģionālo attīstību.

     

    Zane Oliņa Zane Oliņa ir Valsts izglītības satura centra projekta "Kompetenču pieeja mācību saturā" mācību satura ieviešanas struktūrvienības vadītāja. Z. Oliņa Arizonas Universitātē (ASV) ieguvusi izglītības zinātņu maģistra (MEd) un doktora (PhD) grādu mācīšanās un mācību tehnoloģiju specialitātē. Ieguvusi Fulbraita stipendiju mācībām ASV. Viņa izveidojusi un vadījusi sabiedrisko organizāciju "Bērnu Vides skola", bijusi viena no Sorosa fonda programmas "Pārmaiņas izglītībā" veidotājiem. Z. Oliņa strādājusi par docētāju un pētnieci Floridas Universitātē ASV. Viņa ir programmas "Iespējamā misija" veidotājdirektore un valdes locekle, izstrādājusi mācību un metodiskos materiālus, veidojusi un vadījusi profesionālās kompetences pilnveides programmas dažādām auditorijām. Profesionālās intereses: ar mācībām un mācīšanos saistītās jomas.

     

    Igors Grigorjevs Igors Grigorjevs ir Ogres 1. vidusskolas direktors. Viņš absolvējis Rīgas Ekonomikas augstskolu. I. Grigorjevs vadījis Zaķumuižas pamatskolu, mācījis matemātiku un ekonomiku dažādās Latvijas skolās. Viņš ir programmas "Iespējamā misija" absolvents, darbojies novadu izglītības stratēģiju izstrādē un bijis Latvijas Republikas izglītības ministres Mārītes Seiles ārštata padomnieks vispārējās izglītības jautājumos.

     

    Gints Kukainis Gints Kukainis ir Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža vietnieks un Smiltenes novada domes priekšsēdētājs (kopš 2014. gada; pirms tam bijis priekšsēdētāja vietnieks un deputāts no 2009. gada). Viņš absolvējis Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Ekonomikas fakultāti, iegūstot reģionālās attīstības speciālista kvalifikāciju. G. Kukainis bijis LLU senators un Studentu pašpārvaldes vadītājs, ieguvis Latvijas Studentu apvienības apbalvojumu "Gada students 2006". Viņš vadījis ISIC/ITIC maksājumu karšu projektu AS "Parex banka", pēc tam strādājis privātajā uzņēmējdarbībā, īstenojot ūdenssaimniecības projektus Latvijas pilsētās, tad atgriezies dzimtajā novadā un darbojas arī vairākās sabiedriskajās organizācijās.

     

    Valters Strods Valters Strods ir Minhenes Tehniskās universitātes datorzinātņu students. Viņš ar izcilību absolvējis Rīgas Valsts 1. ģimnāziju. V. Strods piedalījās 6. Jauniešu Saeimā, kur prezentēja savu ideju par izglītības reformām, saņemot titulu "Nākotnes politiķis".

    V. Strods piedalījies skolēnu apmaiņas programmās Hannoverē (Vācijā), apmeklējis vietējās ģimnāzijas un pētījis mācību darbu. Viņš ieguvis vairākus Gētes institūta (Goethe-Institut) diplomus Latvijā un Vācijā un saņēmis DSD II sertifikātu.

     

    II paneļdiskusija. diskusija par augstāko izglītību

    Līga Lejiņa Līga Lejiņa ir Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre. Pirms tam viņa bija Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece – Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore.

    Darbu valsts pārvaldē L. Lejiņa sākusi 1995. gadā Valsts izglītības attīstības aģentūrā. No 2004. gada viņa vadījusi Valsts izglītības attīstības aģentūras Eiropas Sociālā fonda ieviešanas daļu un no 2007. gada – Struktūrfondu koordinācijas departamentu. No 2010. gada L. Lejiņa bijusi Valsts izglītības attīstības aģentūras direktora vietniece, bet no 2011. gada strādājusi Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijā par Struktūrfondu ieguldījumu departamenta vadītāja vietnieci. Viņa absolvējusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju.

     

    Leonīds Ribickis Profesors, Dr. habil. sc. ing. Leonīds Ribickis ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors (kopš 2011. gada), izcils zinātnieks un izgudrotājs. Līdz 2011. gadam L. Ribickis 11 gadu bija Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors. Viņš ir arī RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes profesors un Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta direktors.

    L. Ribickis ieguvis inženiera grādu Rīgas Politehniskā institūta Elektrotehnikas fakultātē, 1980. gadā kļuvis par tehnisko zinātņu kandidātu un 1994. gadā ieguvis inženierzinātņu habilitētā doktora diplomu. L. Ribickis ir vairāk nekā 440 zinātnisko publikāciju, t.sk. 20 zinātnisko monogrāfiju un 18 mācību grāmatu, autors. Viņam pieder 77 patenti, t.sk. divi ASV patenti. L. Ribickis ir Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta loceklis, Latvijas Universitāšu asociācijas priekšsēdētājs, Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis, Pasaules Enerģētikas padomes Latvijas Nacionālās komitejas valdes loceklis, Eiropas Spēka elektronikas asociācijas valdes loceklis.

     

    Gatis Krūmiņš Docents, Dr. hist. Gatis Krūmiņš kopš 2013. gada ir Vidzemes Augstskolas rektors. G. Krūmiņš Latvijas Universitātē 2000. gadā ieguvis humanitāro zinātņu maģistra grādu vēsturē un 2007. gadā – doktora grādu vēsturē. Līdz darbam Vidzemes Augstskolā viņš vadījis Latvijas Jauno zinātnieku apvienību, aktīvi iesaistoties Latvijas zinātnes un augstākās izglītības politikā. G. Krūmiņš 2010.–2016. gadā bijis Latvijas Zinātnes padomes loceklis kā Latvijas Jauno zinātnieku apvienības un kā Latvijas Rektoru padomes deleģēts pārstāvis.

    G. Krūmiņš veicis pētniecisko darbu Komisijā PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai, kā arī Latvijas Vēsturnieku komisijā. G. Krūmiņš ir daudzu zinātnisku un populārzinātnisku publikāciju autors un grāmatu "Deviņu vīru spēks" (2016) un "Latvijas tautsaimniecības vēsture" (2017) sastādītājs un zinātniskais redaktors. G. Krūmiņam piešķirtas Latvijas Zinātnes padomes eksperta tiesības vēsturē un ekonomikā.

     

    Maksims Jegorovs Maksims Jegorovs ir informācijas tehnoloģiju (IT) nozares profesionālis, entuziasts un eksperts ar nozīmīgu pieredzi starptautiskajos IT projektos. Absolvējis Latvijas Universitātes Datorzinību fakultāti. Nozarē darbojas kopš 1997. gada un kopš 2007. gada ir vadošā IT uzņēmuma Accenture Latvijas filiāles vadītājs (uzņēmums ir lielākais IT programmatūras un pakalpojumu eksportētājs). M. Jegorovs devis lielu ieguldījumu IT izglītībā Latvijā. Viņš licis pamatus nozīmīgajam Start (IT) projektam (bezmaksas programmēšanas apguves programma vispārizglītojošās skolās). Viņš ir pasniedzējs RTU un Rīgas Biznesa skolā.

     

    Ilmārs Osmanis Ilmārs Osmanis kopš 2015. gada ir AS "HansaMatrix" valdes priekšsēdētājs. Viņš ir arī SIA LEO Pētījumu centrs padomes loceklis, SIA "LEITC" padomes loceklis, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas valdes loceklis, Campus Pārogre SIA valdes priekšsēdētājs, SIA Zinātnes parks valdes loceklis, "HansaMatrix Ventspils SIA" valdes loceklis, SIA "Macro Rīga" valdes loceklis, HansaMatrix Innovation SIA valdes loceklis un SIA Lightspace Technologies valdes loceklis.

    I. Osmanis ir ieguvis augstāko izglītību Rīgas Tehniskajā universitātē radioelektronikas inženierzinātnē un uzsācis MBA studijas. Viņa uzņēmējdarbības pieredze ietver veiksmīgu elektronisko komponentu izplatīšanas uzņēmuma SIA "MACRO RĪGA" radīšanu Baltijas valstīs. Pēdējos 15 gadus viņš veltījis AS "HansaMatrix" un, būdams šā uzņēmuma vadītājs, izveidojis to par vienu no modernākajām augsto tehnoloģiju ražošanas grupām Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. AS "HansaMatrix" sastāv no trim ražošanas rūpnīcām un nodarbina aptuveni 240 darbinieku. 2014. gadā I. Osmanis veicis menedžmenta izpirkumu un 2016. gadā – kapitāla piesaisti un uzņēmuma kotēšanu Nasdaq Baltic Baltijas Oficiālajā sarakstā. 

  • Rakstu sērija par izglītību: no viduvējības uz izcilību

    Viens no Latvijas Bankas uzdevumiem ir rūpēties par ilgtermiņa stabilitāti, veidojot pamatus turīgai valsts nākotnei. Tas nav iespējams bez labi izglītotas, globāli konkurētspējīgas jaunās paaudzes. 

    Tādēļ Latvijas Banka savu ikgadējo Tautsaimniecības konferenci šī gada 27. septembrī velta izglītības tematikai. 

    Gatavojoties konferencei, Latvijas Bankas eksperti pēta un analizē izglītības tēmas problemātiku, sekmīgo valstu pieredzi un iespējamos risinājumus, raksti ir publicēti www.makroekonomika.lv

  • Pētījums: Kāpēc mācību sasniegumi dažādās Latvijas skolās ir tik atšķirīgi?

    Kopsavilkums

    Pētījuma mērķis ir noteikt, kādi skolu raksturlielumi ļauj to skolēniem iegūt labākas sekmes valsts eksāmenos. Pirmkārt, izdarīts secinājums, ka eksāmenu rezultātiem ir pozitīva sakarība ar skolas lielumu (skolēnu skaitu attiecīgajā skolā) un skolotāju algām, bet negatīva – ar skolotāju vecumu. Savukārt kvantitatīvie rādītāji (piemēram, skolotāju un datoru skaits uz skolēnu) nav robusti mācību sasniegumu ietekmējoši faktori. Otrkārt, pierādīts, ka skolēnu sekmes pilsētu un lauku skolās būtu līdzīgas, ja neatšķirtos šo skolu raksturlielumi. Oksakas–Rensoma (Oaxaca–Ransom) dekom¬pozīcija pilnībā izskaidro eksāmenu rezultātu starpību starp pilsētu un lauku skolām ar lielāku skolēnu skaitu un lielākām skolotāju algām pilsētu skolās, kā arī dažādu skolēnu struktūru, bet skolēnu etniskā piederība ir nozīmīgs faktors par labu lauku skolām. Visbeidzot, stohastiskās līknes modeļi rāda, ka skolas lielums ir robusts efektivitātes faktors, savukārt skolas atrašanās Rīgas reģionā vai citā lielā pilsētā tāds nav. Tādējādi strukturālās reformas, kas ietver skolu apvienošanu un skolotāju algu celšanu, var būtiski paaugstināt izglītības kvalitāti 

    Pētījums: Kāpēc mācību sasniegumi dažādās Latvijas skolās ir tik atšķirīgi?

  • MAKRO saruna ar Mārtiņu: izglītības kvalitāte Latvijā

    Šajā "MAKRO sarunā ar Mārtiņu" stāstām par to, kā Latvijas izglītības kvalitāte ir nonākusi viduvējības slazdā un kā no tā izkļūt.
    Sarunā piedalās Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons.

    makro saruna

     

     

  • Konferences prezentācijas

    Prezentācija: Vispārējās izglītības sistēma Latvijā

    Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieka Mārtiņa Bitāna prezentācija Latvijas Bankas konferencē "Izglītība: no viduvējības uz izcilību"

     

    Prezentācija: Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā

    Skolu tīkla pētījuma autora, ekonomģeogrāfa, SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta" galvenā redaktora Jāņa Turlaja prezentācija Latvijas Bankas konferencē "Izglītība: no viduvējības uz izcilību".

     

    Prezentācija: Augstākās izglītības sistēma Latvijā

    Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieka Mārtiņa Bitāna prezentācija Latvijas Bankas konferencē "Izglītība: no viduvējības uz izcilību"

     

     

     

    Prezentācija: Daži salīdzinoši dati par augstāko izglītību

    Rīgas Tehniskās universitātes rektora Leonīda Ribicka prezentācija Latvijas Bankas konferencē "Izglītība: no viduvējības uz izcilību"

     

  • Video kopsavilkums

  • Konferences ieraksts

  • Oļega Krasnopjorova blogs: #Izglītība jeb Latvijas Bankas konferences atskaņas – 2017

    Vēl pirms dažiem gadiem Maskavas metro tuneļos varēja redzēt sludinājumus "Pārdodu diplomus. Lēti. Tālr. …". Vai esam pārliecināti, ka pie mums dažreiz nenotiek kas līdzīgs? Tikai legāli un izliekoties, ka tās tiešām ir "studijas"? Paskatoties uz dažu Latvijas izglītības iestāžu studiju programmu saturu, palasot aizstāvētos diplomdarbus un parunājot ar studentiem, man tādas pārliecības nav. Daudzviet lekcijas tiešā veidā tiek "lasītas", par vairākumu diplomdarbu "nozīmīgu zinātnisko un praktisko novitāti" nopietni darba devēji tikai smīn, vāji studenti netiek padzīti, jo viņi taču maksā naudu (savu vai piesaista valsts budžeta finansējumu), tāpēc mācību viela nereti pielāgota vāju studentu izpratnes līmenim…
    Lasīt vairāk

     

  • Atskats uz izglītībai veltīto Latvijas Bankas konferenci 27.09.2017.

    Šīs reizes Latvijas Bankas rīkotās konferences "Izglītība: no viduvējības uz izcilību" uzstādījums bija – palīdzēt tikt pie pavediena, kas ļauj pietiekami strauji atšķetināt abus samezglotos, bet saistītos kamolus – vidusskolu un augstskolu. Tā teikt, pie lielākas labklājības ar izcilību biznesā, kas sasniedzama, nodrošinot izcilu izglītību mūsu bērniem!

    Lasīt vairāk

APA: (2018, 22. jul.). Latvijas Bankas tautsaimniecības konference 2017 "Izglītība: no viduvējības uz izcilību". Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/3860
MLA: "Latvijas Bankas tautsaimniecības konference 2017 "Izglītība: no viduvējības uz izcilību"" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 22.07.2018. <https://www.makroekonomika.lv/node/3860>.

Komentāri ( 2 )

  • SOS

    19.09.2017 22:32

    Tur nav ko domāt. Kamēr vienā skolā bērnu izmet par nesekmību un pielaiž pie eksāmeniem ar lielu jautājuma zīmi, tikmēr šis pats skolnieks valsts pārbaudījumus nokārto ar 65 un 95% .Kuram tad bija nesekmība? Skolniekam vai skolotājam?
    Kamēr Profesionālās skolas vilks garu nevis kvalitāti, tikmēr nekas nemainīsies. Veidojiet katrā nozarē vismaz vienu profesionālo tehnikumu, kurā met ārā, kuru pabeidzot speciālisti zin, ja tu nāc no šī tehnikuma Tev vieta augstskolā otrajā kursā garantēta.

  • Inovation

    03.10.2017 12:35

    Nesekmīgumam skolā ir otra medaļas puse, par kuru neviens neaizdomājas, agresīvs, klaiņojošs bērns ir pazīmju kopums vardarbībai ģimenē, bet tik daudz smadzeņu Latvijā nav, lai sāktu analizēt patieso situāciju valstī un pārstātu vainot bērnus ( cietušos).

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA

Konferences programma

Up