Pētījums: Kāpēc mācību sasniegumi dažādās Latvijas skolās ir tik atšķirīgi?
Kopsavilkums
Pētījuma mērķis ir noteikt, kādi skolu raksturlielumi ļauj to skolēniem iegūt labākas sekmes valsts eksāmenos. Pirmkārt, izdarīts secinājums, ka eksāmenu rezultātiem ir pozitīva sakarība ar skolas lielumu (skolēnu skaitu attiecīgajā skolā) un skolotāju algām, bet negatīva – ar skolotāju vecumu. Savukārt kvantitatīvie rādītāji (piemēram, skolotāju un datoru skaits uz skolēnu) nav robusti mācību sasniegumu ietekmējoši faktori. Otrkārt, pierādīts, ka skolēnu sekmes pilsētu un lauku skolās būtu līdzīgas, ja neatšķirtos šo skolu raksturlielumi. Oksakas–Ransoma (Oaxaca–Ransom) dekom¬pozīcija pilnībā izskaidro eksāmenu rezultātu starpību starp pilsētu un lauku skolām ar lielāku skolēnu skaitu un lielākām skolotāju algām pilsētu skolās, kā arī dažādu skolēnu struktūru, bet skolēnu etniskā piederība ir nozīmīgs faktors par labu lauku skolām. Visbeidzot, stohastiskās līknes modeļi rāda, ka skolas lielums ir robusts efektivitātes faktors, savukārt skolas atrašanās Rīgas reģionā vai citā lielā pilsētā tāds nav. Tādējādi strukturālās reformas, kas ietver skolu apvienošanu un skolotāju algu celšanu, var būtiski paaugstināt izglītības kvalitāti.
Atslēgas vārdi: mācību sasniegumi, skolas lielums, lauku skolas, Oksakas–Ransoma dekompozīcija, stohastiskās līknes analīze
JEL kodi: I21, C1
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa
Komentāri ( 8 )
Analizējot pētījuma rezultātus, rodas aizdomas, ka regresijas ir nepareizi specificētas. Tādēļ, lai varētu uzticēties pētījuma rezultātiem, vajadzētu redzēt arī recenziju no kāda nozares eksperta, piemēram, prof. M.Hazāna. Tā ir vispārpieņemta prakse - konferencēs prezentēt ne tikai pētījumu, bet arī tā recenziju.
Kāpēc es domāju, ka regresija ir nepareizi specificētas:
1. Nav ņemta vērā tas, ka visi rādītāji ir savstarpēji saistīti. Tas ir ļoti svarīgi, jo, ja tiek izmantoti rādītāji, kas savstarpēji saistīti, beigās izrādās, ka kāds no tiem vai visi nav svarīgi (statistiski nozīmīgi). Piemēram, savstarpēji saistīti varētu būt skolēnu skaits un skolotāju un skolēnu attiecība, tāpat savstarpēji saistīti ir bezdarba līmenis, vidējā darba alga pašvaldībā un mainīgais, kas apzīmē mazās pilsētas. Nemaz nerunāsim par maģistra grādu saņēmušo skolotāju īpatsvaru un skolotāju vecumu (visi skolotāji, kas ieguvuši izglītību padomju gados, ir maģistri, ja vien paspējuši noformēt dokumentus).
2. Attiecība starp rezultātiem un dažiem mainīgiem var nebūt lineāra. Piemēram, starp rezultātiem un skolotāju un skolēnu attiecību.
3. Skolotāju kvalifikācija tiek raksturota ar maģistra grādu ieguvušo skolotāju īpatsvaru, aizbildinoties ar to, ka tie ir vienīgie pieejamie dati par skolotāju kvalifikāciju. Taču Izglītības ministrijas publicētajā pētījumā skolotāju kvalifikācija ir raksturota ar kvalifikācijas kategrorijām.
4.Nav ņemti vērā izdevumi/pasākumi skolotāju kvalifikācijas celšanai.
5. Nav ņemts vērā, ka kāds mainīgais var būt svarīgs nevis kopumā, bet tikai kādā specifiskā sektorā, piemēram, skolotāju vecums krievu skolās.
Diez gan neskaidrs, uz kādu rīcību aicina pētījums. Pacelt algas visiem, tikai jauniem, tikai lauku rajoniem. Cik daudz lauku skolu jālikvidē, lai sasniegtu augstākas algas? Vai darbs būs jāzaudē skolotājiem? Cik daudz un cik ilgā laika periodā? Vai gados vecākajiem? Vai nenāksies ciest pirmspensijas vecuma skolotājiem, kuri ir nozares profesionāļi un izcili sagatavo eksāmeniem?
1. Jūs rakstāt par gadījumu, kad vienlaicīgi ieliek regresijā vairākus līdzīgus rādītājus un rezultātā neviens nav nozīmīgs. Šajā gadījumā tas nav aktuāls. Diskusija par to, ka nevar atsevišķi nodalīt skolotāju algu efektu no skolēnu skaita ietekmes (var tikai pateikt, ka abi faktori ir būtiski), pētījumā ir ietverta. Uzsveru, ka abi ir nozīmīgi, nevis neviens, kā tas būtu jūsu pieminētajā gadījumā.
2. Iespējamā nelinearitāte ir pārbaudīta - sk. 18. lapas sākumu. Latvijas datos nelinearitāte nav konstatēta.
3. Pētījuma tapšanas brīdī alternatīvu maģistra grādam nebija.
4. Nav ņemti vērā arī 100 citu noderīgu rādītāju, par kuriem diemžēl joprojām nav datu...
5. Kāda interpretācija būtu tam, ka tieši krievu skolās skolotāju vecums ir nozīmīgs, bet citās skolās - nav? Skaidrs, ka, samazinot apakšizlasi līdz 30 skolām, var iegūt daudz vairāk "nozīmīgu faktoru"... tikai, cik lielā mērā varēsim šiem rezultātiem uzticēties? Tieši tāpēc uzsveru tikai robustus faktorus, kas ir nozīmīgi neatkarīgi no izlases no metodes.
Jautājumi komentārā beigās ir par IZM kompetencē esošiem politiskiem rīkiem. Pētījums sniedz informāciju, savukārt lēmumus jāpieņem valsts amatpersonām.
1. Man ir 100% pārliecība, ka, ja sabiedrībai būtu pieejami dati un ikviens varētu pārbaudīt regresiju pareizību - un, novērtējot tādas pašas regresijas, taču iekļaujot tikai bezdarbu, vai tikai algu līmeni, vai tikai mazas pilsētas (šeit vajag izmēģināt), gala rezultātā tiktu secināts, ka Ekonomiskajiem apstākļiem ir ietekme uz rezultātiem. Līdzīgi var gadīties, ka secinājumi mainītos, ja tiktu apspēlēti citi no saistīto rādītāju pāriem.
Jūs, izmantojot to, ka sabiedrībai un citu nozaru pārstāvjiem nav zināšanu par ekonometriju, TĪŠI TO MALDINĀT. Tas nav pieņemami.
Vispār jau ekonomisko apstākļu ietekmi uz centralizēto eksāmenu rezultātiem ikviens var pārbaudīt - dati ir brīvi pieejami...
Nez kā Cilvēks, kuram ir "ievirze" ekonomikā var apgalvot, ka ir "100% pārliecība" pat bez padziļinātas pārbaudes?
Kaut kāda doma Cilvēkam tajā visā ir, beigu beigās informāciju un secinājumus var pasniegt "dažādi", t.sk. informācijas lobijs no ministrijām un dažas viņu pētījumu pasniegšanas formas.
Cik pētījums labs, pateiks vairāki ekspertu viedokļi, M.Hazāna viedoklis, ņemot vērā Jūsu savstarpejās eem debates, būtu īsti vietā!
Priekš sevis es šo jautājumu noskaidroju, tas ir arī viss, ko vēlējos panākt. Lai Jūs to noskaidrotu priekš sevis, neviens Jums neliedz nosūtīt pētījumu kaut vai Polam Krugmenam un palūgt viedokli...
Es gan vēl neesmu pabeidzis lasīt visu pētījumu (vajag vairākus piegājienus :) ), bet vai netika mēģināts iekļaut rādītāju, kas vairāk saistīts ar dzīves veidu nevis konkrētu tiešo faktoru, ar to es domāju, piemēram, skolas sasniegumu sporta sacensībās (vai arī sasniegumi uz katru ieguldīto euro sporta aktivitātēs), vai piemēram, skolas ģeogrāfiskais attālums līdz pilsētas, kas nav Rīga, centram?
Iespējams, ka skola ir "pielāgojusies" eksāmeniem laika gaitā, izglītojot savus skolniekus specifiski eksāmenu nokārtošanai augstā līmenī (kas manuprāt jau ir negatīvi), rādītājs, kas to raksturotu, varētu būt, kaut kas, kas raksturotu izmaiņas eksāmeniem un skolnieku daudzumam laikā - vnk idejas :D