03.09.2013.

Latvijas maksājumu bilance 2013. gada 2. ceturksnī

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā 2013. gada 2. ceturksnī veidojās 32.3 milj. latu pārpalikums (0.8% no prognozētā iekšzemes kopprodukta - IKP, skat. attēlu), līdz ar to šā gada pirmajā pusgadā kopumā tekošā konta deficīts ir bijis neliels (tikai 44.9 milj. latu jeb 0.6% no prognozētā IKP). Tekošā konta deficīta samazināšanos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu noteikusi preču ārējās tirdzniecības deficīta samazināšanās.

Attēls. Tekošā konta galvenās komponentes, % no IKP

 

Piezīme. Dati koriģēti, sākot ar 2012. gada 1. ceturksni.
*aprēķinā izmantota Latvijas Bankas IKP prognoze.

Preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts 2. ceturksnī samazinājās līdz 24.4 milj. latu jeb 0.6% no prognozētā IKP. Preču un pakalpojumu eksporta gada pieaugums bija 4.7%, bet to imports salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 2.9%.

Preču ārējās tirdzniecības bilanci 2. ceturksnī stiprināja AS "Rīgas Kuģu būvētava" uzbūvēto pasažieru kuģu eksports uz Krieviju (saskaņā ar uzņēmuma paziņojumiem "Nasdaq OMX Riga" biržai uzbūvēti un pārdoti trīs kuģi par kopējo summu aptuveni 13.5 milj. latu). Latvijas eksporta tirgus daļas galvenajā tirdzniecības partnervalstīs turpināja pieaugt. Savukārt importa apjomi kopš gada sākuma mazinājušies, diemžēl arī uz starppatēriņa un kapitālpreču preču rēķina – šīs preces ir nepieciešamas turpmākās ražošanas attīstībai un eksporta potenciāla stiprināšanai.

Pārvadājumu un braucienu pakalpojumu eksports ir pieaudzis, to gan ietekmējuši arī sezonāli faktori. Turpmāko pārvadājumu nozares attīstību vismaz īslaicīgi varētu ierobežot Krievijas lēmums ieviest izmaiņas muitošanas sistēmā. Pārvadājumu apjomu pozitīvi varētu ietekmēt SIA "Ldz Cargo" lēmums līdz šim nomāto vilcienu vagonu vietā veikt to iegādi, tā kļūstot elastīgākiem kravu pārvadājumu plānošanā un attīstīšanā. Tomēr Latvijai ir ko piedāvāt ne tikai tradicionālajā pārvadājumu nozarē, bet arī citās jomās. Arvien nostiprinās informācijas un datorpakalpojumu eksports. 2. ceturksnī pieaudzis arī atsevišķu mazāku pakalpojumu nozaru eksports, piemēram, sakaru pakalpojumi un individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi.

2. ceturksnī palielinājās naudas ieplūdes valstī kārtējo pārvedumu veidā, kurus galvenokārt veido saņemtie maksājumi no Eiropas Savienības (ES) fondiem. Kopumā no ES fondiem 2. ceturksnī tika saņemti 212.1 milj. latu. Tāpēc varam vērtēt, ka 1.2 milj. eiro, kas Latvijai būs jāatmaksā ES par neatbilstīgi iztērētajiem fondu līdzekļiem, uz Latvijas maksājumu bilances statistiku būtisku ietekmi neatstās. Šī summa attiecībā pret visiem no ES saņemtajiem līdzekļiem ir salīdzinoši neliela un veido tikai 0.4% pat tikai no šajā ceturksnī saņemtā finansējuma.

Finanšu konta negatīvais saldo 2. ceturksnī palielinājās līdz 77.1 milj. latu jeb 1.9% no prognozētā IKP. Kā ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā ieplūda 121.9 milj. latu (3.0% no prognozētā IKP). Visvairāk ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā palielinājās finanšu un apdrošināšanas darbībās (galvenokārt no ASV un Zviedrijas) un apstrādes rūpniecībā (galvenokārt no Kipras, Igaunijas un Dānijas).

Kopumā dati par Latvijas maksājumu bilances tekošo kontu pirmajā pusgadā un ekonomikas attīstības tendences liecina, ka arī 2013. gadā kopumā, kā iepriekš prognozēts, Latvijā tekošā konta deficīts saglabāsies neliels. 

 


Maksājumu bilances ceturkšņa/gada datu tabulas

APA: Opmane, I. (2021, 23. oct.). Latvijas maksājumu bilance 2013. gada 2. ceturksnī. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1047
MLA: Opmane, Ieva. "Latvijas maksājumu bilance 2013. gada 2. ceturksnī" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 23.10.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/1047>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:
  • Login via Draugiem

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up