01.09.2014.

Latvijas tekošā konta analīze – cikliskā korekcija un līdzsvara novērtēšana

  • Oļegs Tkačevs
    Oļegs Tkačevs
    Latvijas Bankas ekonomists
  • Ramune Cērpa
    Ramune Cērpa
    Latvijas Bankas ekonomiste

Ievads

Pirms 2 gadiem kolēģe Santa Bērziņa rakstīja par tekošā konta (TK) korekciju Eiropas Savienības (ES) valstīs, tai skaitā arī Latvijā. Tika konstatēts, ka TK korekcija var izrādīties īslaicīgs fenomens, ko izraisījis straujais ekonomiskās aktivitātes un līdz ar to arī iekšējā pieprasījuma un importa sarukums. Šādā gadījumā ārējā nesabalansētība joprojām paliek nopietns šķērslis ceļā uz ekonomikas atveseļošanos un bezdarba atgriešanos savā dabiskajā līmenī.

Lai atbildētu uz jautājumu, cik noturīgs bijis TK uzlabojums, ir nepieciešams veikt TK bilances ciklisko korekciju, t.i., jānovērtē un jāatdala TK bilances komponente, kas rodas, tautsaimniecībai attīstoties virs vai zem potenciāla. Vēl viens svarīgs jautājums - cik tālu ir TK cikliski koriģētā (jeb strukturālā) bilance no tās līdzsvara stāvokļa, kas atbilst tautsaimniecības fundamentālajiem lielumiem. Tas ļauj saprast, vai līdz šim veiktā korekcija ir pietiekoši liela un vai TK bilances līmenis ir noturīgs.

Atbildes uz šiem jautājumiem sniegt nav viegli, un pastāv vesela virkne pētījumu, kas veltīti ārējās bilances padziļinātai analīzei, tostarp augstākminētajā griezumā.

Šajā rakstā mēs piemērosim Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izstrādāto TK izvērtēšanas metodoloģiju Latvijas datiem, kas ļaus atbildēt uz raksta ievadā izvirzītajiem jautājumiem.

Tekošā konta komponentu korekcija Latvijā

TK sākotnējā korekcija 2008. - 2009. gadā lielākoties notika importa pusē, strauji sarūkot iekšējam pieprasījumam. Taču arī eksporta ieguldījums TK korekcijā ir bijis pārsvarā pozitīvs (īpaši 2010. - 2011. gadā), ko veicināja vairāki faktori, tostarp Latvijas lata reālā efektīvā valūtas kursa kritums 2010. gadā (skat. 1b. attēlu), ne-cenu konkurētspējas uzlabošanās un ārējā pieprasījuma atkopšanās. Eksporta stabils kāpums vairāku gadu garumā pēc krīzes ļāvis noturēt TK bilanci, neskatoties uz tautsaimniecības attīstības, iekšējā pieprasījuma un attiecīgi arī importa atkopšanos.

Jāpiebilst, ka 2009. gadā liels devums TK pozitīvajā dinamikā bija ienākuma bilancei, kas piedzīvoja vienreizēju uzlabošanos saistībā ar ārvalstu investoru lieliem zaudējumiem Latvijā. Jau 2010. gadā bija vērojama daļēja korekcija pretējā virzienā.

1a  attēls. TK komponentu korekcija Latvijā, 2006. – 2013. g.

TK komponentu korekcija Latvijā, 2006. – 2013. g.

1b attēls. Iekšējā pieprasījuma un reālā efektīvā valūtas kursa dinamika 2007. – 2012. g. (2007 = 1.00)

Iekšējā pieprasījuma un reālā efektīvā valūtas kursa dinamika 2007. – 2012. g.

Avots: Eurostat; autoru aprēķins

SVF metodoloģijas īss apraksts

SVF jau ilgus gadus analizē ārējo bilanci strukturālās un cikliskās komponentes griezumā, novērtē TK līdzsvara bilanci vairākām valstīm. Līdz nesenai pagātnei šim nolūkam tika izmantota metodoloģija, kuru izstrādāja 1990. gadu vidū SVF izveidotā pētnieku grupa - Consultative Group on Exchange Rate Issues (CGER).

2012. gada Latvijas Bankas pētījumā,kas novērtēja lata līdzsvara reālo efektīvo valūtas kursu, mēs jau sniedzām TK strukturālās un līdzsvara bilances novērtējumus Latvijai, taču tikai vienam - 2011.  - gadam. 2012. gadā SVF nāca klajā ar jauno, aktualizēto ārējās bilances izvērtēšanas metodoloģiju (External Balance Assessment – EBA), ko nākamajā gadā vēl pilnveidoja.

Gan TK cikliski koriģētā bilance, gan TK līdzsvara stāvoklis tiek novērtēti TK bilances reducētās formas regresijas vienādojuma ietvaros, kurā tā tiek modelēta atkarībā no vairākiem ekonomikas faktoriem. Shematiski metodes ideja atspoguļota 2. attēlā.

2. attēls. TK stāvokļa izvērtēšanas SVF EBA metodoloģijas shēma

TK faktiskā bilance =  TK strukturālā bilance =  TK līdzsvara bilance = 
konstante + konstante + konstante +
ekonomikas fundamentālie faktori +  ekonomikas fundamentālie faktori +  ekonomikas fundamentālie faktori + 
politikas mainīgie: mērķis + politikas mainīgie: mērķis + politikas mainīgie: mērķis
politikas mainīgie: novirze no mērķa + politikas mainīgie: novirze no mērķa +  
atlikums + atlikums +  
izlaižu starpība (output gap)    

Avots: Autoru shēma balstoties uz SVF (2013), " External Balance Assessment (EBA): Technical Background of the Pilot Methodology"

TK bilanci nosaka ekonomikas fundamentālie faktori (tādi kā demogrāfiskie, finanšu, izaugsmes faktori utt.), ekonomikas politikas mainīgie (piemēram, valsts budžeta bilance, valdības sociālie izdevumi, privātajam sektoram izsniegto kredītu apjoms utt.) un cikliskie faktori (kurus SVF metodoloģijā raksturo output gap jeb izlaižu starpība).

TK bilanci noteicošie faktori tiek izteikti attiecībā pret pārējo pasauli, jo TK bilances dinamiku ietekmē gan iekšzemes faktori, gan attīstība ārvalstīs. Piemēram, valsts negatīva izlaižu starpība samazina pieprasījumu pēc importa, uzlabojot TK bilanci. Taču, ja arī pārējās pasaules izlaižu starpība ir negatīva, tas attiecīgi samazina eksportu, pasliktinot TK bilanci. Līdz ar to kopējais efekts rodas visu valstu makroekonomisko rādītāju mijiedarbībā.

TK bilances ciklisko komponenti nosaka, pamatojoties uz izlaižu starpības un TK bilances elastības attiecībā pret izlaižu starpību novērtējumiem. Vienkāršiem vārdiem runājot, no faktiskās TK bilances atņem to daļu, kuru nosaka izlaižu starpības dinamika. Lai noteiktu TK bilances līdzsvara stāvokli, papildus augstākminētajai korekcijai veic politikas mainīgo korekciju, nosakot mērķi, kas politikas indikatoram (piemēram, valsts budžeta bilancei) ir jāsasniedz ilgtermiņā, savukārt starpību starp šo mērķi un faktisko stāvokli atskaita no TK faktiskās bilances.

Augstākminēto reducētās formas TK bilances vienādojumu SVF novērtēja, izmantojot 49 pasaules valstu datus, kas aptver 90% no pasaulē saražotā kopprodukta, par laika periodu no 1986. gada līdz 2010. gadam. Diemžēl Latvijas dati šajā panelī netika izmantoti, taču, ņemot vērā mazo tautsaimniecības apjomu, mūsu valsts iekļaušana nedotu lielas izmaiņas novērtējumos. Šī raksta aprēķinos piemērosim SVF novērtētos koeficientus Latvijas datiem, lai novērtētu TK strukturālo un līdzsvara stāvokli laika periodam no 2004. līdz 2012. gadam[1].

Latvijas TK strukturālā un līdzsvara bilance

SVF novērtētā TK bilances elastība attiecībā pret izlaižu starpību ir 0.4. Tas nozīmē - ja valsts izlaižu starpība ir 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet pārējā pasaulē ražošanas izlaide vidēji atbilst to potenciālam, tad valsts TK bilancei jābūt par 0.4% no IKP zemākai salīdzinājumā ar gadījumu, kad tā attīstītos saskaņā ar savu potenciālu. Šādā hipotētiskā gadījumā TK cikliskā komponente ir -0.4% no IKP.

Attiecībā uz izlaižu starpības novērtējumiem (īpaši ex ante novērtējumiem) pastāv ļoti liela nenoteiktība, turklāt eksistē vesela virkne metožu, kā noteikt valsts izlaižu starpību. Šajā rakstā mēs izmantosim Eiropas Komisijas (EK) oficiālos Latvijas izlaižu starpības novērtējumus, kas pamatojas uz Latvijas ražošanas funkcijas novērtējumiem, taču salīdzinājumam pielietosim arī statistisko Hodrika-Preskota filtru, kas ļauj noteikt rādītāja ilgtermiņa tendenci. 3. attēlā var redzēt, ka Latvijas TK bilances cikliskā komponente vēsturiski ir bijusi samērā neliela (sasniedzot savu augstāko vērtību 2007. gadā, kad tā bija ap -4% no IKP vērtības).

Aprēķini liecina, ka TK korekciju Latvijā ir veicinājusi tautsaimniecības strukturālā pārkārtošanās, strukturālajai bilancei laika posmā no 2007. līdz 2012. gadam uzlabojoties par aptuveni 16% no IKP. Salīdzinot ar citām ES valstīm, kas minētajā laika posmā piedzīvoja lielu TK bilances korekciju, Latvijā tā tika veikta daudz lielākā pakāpē tieši uz strukturālo faktoru rēķina[2]. Piemēram, Grieķijas gadījumā 50% no TK bilances uzlabojuma izskaidro izlaižu starpības straujais kritums.

3. attēls. Latvijas TK faktiskā un strukturālā bilance, % no IKP

Latvijas TK faktiskā un strukturālā bilance, % no IKP

Avots: Eurostat; SVF; autoru aprēķins

Tagad mēģināsim sniegt atbildi uz jautājumu, vai esošais, jau krietni samazinātais TK bilances līmenis ir ekonomiski pamatots un atbilst līdzsvara stāvoklim. Kā jau minēts augstāk, līdzsvara novērtēšanai tiek ņemti vērā ekonomikas fundamentālie faktori, kā arī ekonomikas politikas līdzsvara stāvoklis (skat. 2. attēlu). Piemēram, tiek pieņemts, ka līdzsvarā valdības īstenotā fiskālā politika sasniedz tās vidējā termiņa mērķi. Latvijas gadījumā tas nozīmē, ka vispārējas valdības budžeta strukturālā bilance ir lielāka par -0.5% no IKP[3]. TK līdzsvara bilances dinamika tiek atspoguļota 3. un 4. attēlā.

3. attēls rāda, ka TK bilance strukturālajā izteiksmē ir tuvu savam līdzsvara stāvoklim. Attiecībā uz pašu līdzsvaru ir svarīgi saprast ne tikai tā līmeni un tajā notikušās pārmaiņas, bet arī to noteicošos faktorus. Kopš Latvijas ekonomikas straujās izaugsmes gadiem TK līdzsvara deficīts ir kļuvis mazāks un, sākot ar 2009. gadu, ir bijis robežās no 1.0 līdz 1.5% no IKP.

Šādu tendenci galvenokārt veicināja sagaidāmās izaugsmes tempu sarukums. Ja pirms krīzes SVF prognozēja, ka Latvijas tautsaimniecība vidējā termiņā augs ar 6% gadā, pašlaik SVF vidējā termiņa izaugsmes tempu prognoze ir pārskatīta uz leju. Otrs svarīgs faktors ir demogrāfisko rādītāju pasliktināšanās (iedzīvotāju skaita lielāks sarukums, kā arī straujāks novecošanās ātrums, ja salīdzina ar sākotnējām prognozēm). Augstākminētajā Latvijas Bankas 2012. gada pētījumā par lata reālo efektīvo līdzsvara kursu tika konstatēts, ka saskaņā ar iepriekš izmantoto SVF CGER metodoloģiju novērtētais TK bilances līdzsvara stāvoklis 2011. gadā svārstījās starp 3 un 4% no IKP[4]. Tas ļauj apgalvot, ka TK bilances līdzsvars, kuru visai precīzi novērtēt nav iespējams, patlaban varētu būt starp 1 un 4% no IKP un pēckrīzes periodā sasniegtais TK bilances līmenis atbilst tam, ko nosaka ekonomikas fundamentālie faktori.

4. attēls. Latvijas TK līdzsvara bilance un to noteicošie faktori

Latvijas TK līdzsvara bilance un to noteicošie faktori

Avots: Eurostat; SVF; autoru aprēķins

Jāpiebilst, ka TK līdzsvara sasniegšanas fakts vēl nenozīmē, ka esošais TK stāvoklis ir noturīgs, t.i., sasniedzis tādu līmeni, kuru valsts varēs turpināt finansēt ilgākā laika posmā, neapdraudot neto ārējo aktīvu stāvokli. Tas īpaši attiecas uz valstīm, kuru neto ārējo pasīvu līmenis ir augsts. Ja pie esošā TK bilances lieluma neto ārējo pasīvu līmenis sasniedz rādītāju, kuru būs grūti pārfinansēt, rodas nepieciešamība to samazināt, kas attiecīgi var prasīt papildu korekciju un TK stāvokli virs ekonomikas fundamentālo faktoru noteiktā līdzsvara.

Lai ņemtu vērā ilgtspējas faktoru, parasti pielieto SVF izstrādāto external sustainability (ārējās ilgtspējas) pieeju. Diemžēl šī metode ir visai jūtīga attiecībā uz pieņēmumiem par prognozējamo inflācijas līmeni un IKP izaugsmes tempiem, kā arī attiecībā uz neto ārējo aktīvu ilgtermiņā uzturamo līmeni. Saskaņā ar ES ekonomikas pārvaldības ietvarā noteiktiem mērķiem ES dalībvalsts neto ārējo pasīvu līmenim nav jāpārsniedz 35% no IKP. Pieņemot, ka vidējā termiņā Latvijas IKP augs ar tempu 4% gadā, bet inflācija būs vidēji 2% gadā[5], šāds neto ārējo pasīvu mērķis nozīmē TK bilanci -2% no IKP apmērā. Taču, ņemot vērā to, ka Latvijas neto ārējo pasīvu līmenis pārsniedz šo EK definēto robežu, TK bilance augstāka par -2% no IKP būtu vēlama neto ārējo pasīvu līmeņa mazināšanai.

Kopsavilkums

Kopumā šajā rakstā veiktā TK bilances analīze liecina, ka krīzes laikā notikušo TK korekciju veicināja strukturālie faktori, kas izpaudās Latvijas konkurētspējas uzlabošanā un eksporta kāpumā. Zināmā mērā korekciju sekmēja arī cikliski faktori un pieprasījuma straujais kritums, taču strukturālo efektu nozīme bija daudz lielāka un strukturālo/ciklisko faktoru sadalījums bija vairāk par labu strukturālajiem faktoriem nekā citās ES valstīs, kas krīzes laikā piedzīvoja TK korekciju.

TK korekcija ļāva TK bilancei sasniegt savu līdzsvara stāvokli, ko nosaka ekonomikas fundamentālas vērtības, neraugoties uz to, ka pats TK līdzsvara deficīts pēdējo gadu laikā demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās un pesimistiskākas nākotnes vīzijas dēļ ir samazinājies.

Visbeidzot jāatzīmē, ka pēdējo gadu TK stāvoklis ir ļāvis samazināt Latvijas neto ārējos aktīvus no rekordaugstajiem 83% 2009. gadā līdz 65% 2013. gadā.


[1] Sakarā ar to, ka aprēķinos tiek izmantoti gan Latvijas dati, gan dati par pārējo pasauli, bet pārējās pasaules SVF datubāze ir pieejama tikai līdz 2012. gadam, aprēķini par 2013. gadu netiek sniegti. Taču šī raksta secinājumi netiktu mainīti, par ko liecina TK faktiskās bilances turpmākais uzlabojums.

[4] Par to liecina arī nesen veiktā IMF CGER metodes novērtējumu aktualizācija, ko mēs šajā rakstā nolēmām nerādīt

APA: Tkačevs, O., Cērpa, R. (2021, 21. oct.). Latvijas tekošā konta analīze – cikliskā korekcija un līdzsvara novērtēšana. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/304
MLA: Tkačevs, Oļegs. Cērpa, Ramune. "Latvijas tekošā konta analīze – cikliskā korekcija un līdzsvara novērtēšana" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.10.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/304>.

Līdzīgi raksti

Up