24.02.2020.

Lēnākas izaugsmes dēļ arī darba tirgus atdziest

Foto: LETA

Latvijas darba tirgus rādītāji par 2019. gadu atspoguļo gan lēnāku tautsaimniecības izaugsmi, gan darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos.

2019. gadā vairs nebija novērojams iepriekšējos gados piedzīvotais iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugums – ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits samazinājās, savukārt nodarbināto skaits tikai nedaudz pieauga. Līdzšinēji nodarbinātība pieauga straujāk, nekā samazinājās iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā, tomēr tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanās rezultātā šie rādītāji viens otru "izlīdzina" un pret kopējo iedzīvotāju skaitu darbspējas vecumā  gan ekonomiskā aktivitāte, gan nodarbinātība saglabājusies 2018. gada līmenī. 

Toties bezdarba līmenis, salīdzinot ar 2018. gada 4. ceturksni, ir samazinājies par 0.9 procentpunktiem un 2019. gada 4. ceturksnī tas bija 6.0%. Tā rezultātā 2019. gadā bezdarba līmenis valstī bija 6.3%, kas ir par 1.1 procentpunktu mazāk nekā 2018. gadā. Darba meklētāju skaits samazinājies visās vecuma grupās, izņemot 15 – 24 gadus vecus vīriešus. 

No darba tirgus viedokļa raugoties, nākotnē nepieciešams vērst uzmanību divos virzienos. Pirmais ir iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes veicināšana – Latvijā ir vairāk nekā 400 tūkstoši ekonomiski neaktīvu darbspējas vecuma iedzīvotāju. Lai gan daļa no šiem cilvēkiem nevar iesaistīties nodarbinātībā (piemēram, veselības problēmu dēļ), tomēr situācijā, kad iedzīvotāju skaits samazinās, ir jādomā, kā aktivizēt neizmantotās darbaspēka rezerves un daļu no šiem cilvēkiem iesaistīt darba tirgū. 

Otrs virziens, kas sniegs pienesumu arī konkurētspējas uzlabošanai, ir darbaspēka produktivitātes veicināšana. Situācijā, kad darbaspēks kļūst par arvien "retāku" ražošanas resursu, tas jāizmanto pēc iespējas gudrāk un efektīvāk. Tas nozīmē arī darbaspēka izmantošanu tikai tur, kur nepieciešams un kur to nav iespējams aizvietot ar automatizācijas risinājumiem. Lai gan sākotnēji tas var šķist nedraudzīgi darba ņēmējiem, tomēr automatizācijas rezultātā uzlabotā produktivitāte ļautu palielināt uzņēmēju ienākumus un tādējādi iespēju maksāt lielāku atalgojumu, kā rezultātā darba ņēmēji kopumā iegūtu. 

Paredzams, ka lēnākas tautsaimniecības izaugsmes rezultātā turpmāk arī bezdarba līmenis samazināsies lēnāk. Vienlaikus demogrāfisko tendenču dēļ turpinās mazināties darbaspēka piedāvājums, kā rezultātā augs vajadzība pēc darba ražīguma pieauguma.

APA: Zondaks, M. (2020, 26. oct.). Lēnākas izaugsmes dēļ arī darba tirgus atdziest. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4755
MLA: Zondaks, Miķelis. "Lēnākas izaugsmes dēļ arī darba tirgus atdziest" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 26.10.2020. <https://www.makroekonomika.lv/node/4755>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up