30.09.2013.

Mazumtirdzniecība - pēc kārtējā kāpuma seko kārtējais kritums

Nupat šķiet, ka mazumtirdzniecības kāpumu-kritumu apbrīnojami precīzo ritmu nespēs iztraucēt nedz tūristu plūsmas, nedz iedzīvotāju skaidrās naudas latos uzkrājumu tēriņi, nedz citi faktori. Šodien publicētie augusta dati saglabā svārstību ritmu un pēc kāpuma jūlijā atkal redzam nelielu kritumu - mazumtirdzniecības apgrozījums sarucis par 0.4% (mēnesis pret mēnesi, salīdzināmās cenās, sezonāli izlīdzināti dati).

Līdz ar augstāku bāzi gada pieaugumiem vērojama palēnināšanās - salīdzinājumā ar pērnā gada augustu tirdzniecība augusi vairs tikai par 2.1%, gada sākumā pieauguma temps bija 2-3 reizes augstāks.

Lai gan ne ar tik filigrāni precīzu svārstību ritmu, tomēr līdzīgas augšup un lejupvērstas pārmaiņas vērojamas arī Latvijas patērētāju un tirgotāju noskaņojumam. Tomēr, atšķirībā no mazumtirdzniecības apgrozījuma, kuram kopumā vērojama augšupejoša tendence – kāpumi ir lielāki nekā kritumi, noskaņojuma rādītāji svārstās ap vienu šogad nemainīgu līmeni.

Pavisam cita aina vērojama pārējā Eiropā, kur noskaņojuma rādītāji uzrāda ļoti strauju uzlabojuma tendenci. Vēl ne tik sen paši sev par pārsteigumu bijām kļuvuši par visoptimistiskāk noskaņotajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem visā Eiropā, un kopā ar Igauniju un Lietuvu optimisma bastions šķita teju nesatricināms. Tomēr pēc ļoti straujā Ekonomikas sentimenta indikatora uzlabojuma pēdējos mēnešos lielā daļā valstu, kopējie Eiropas Savienības un eirozonas rādītāji vairs ir tikai rokas stiepiena attālumā no Latvijas noskaņojuma mērījuma.

Optimisma čempiona titula zaudēšana nedaudz skumdina, tomēr Eiropas rādītāju uzlabošanās ir krietni nozīmīgāks ieguvums, jo tas sniedz cerības uz ārējā pieprasījuma stiprināšanos. Jau divus ceturkšņus pēc kārtas galvenais Latvijas izaugsmes vilcējspēks bija privātais patēriņš, tomēr ilgtspējīgai attīstībai vilkmei jānāk no eksporta puses. Ja Latvijas eksportētāji pelnīs un veidos jaunas darbvietas, tad uzlabosies arī ģimeņu pirktspēja. Tādējādi pārdošanas apjomu kāpumu veicinās iedzīvotāju ienākumu pieaugums, nevis jau tā necilo uzkrājumu rucināšana.

APA: Rutkovska, A. (2019, 17. nov.). Mazumtirdzniecība - pēc kārtējā kāpuma seko kārtējais kritums. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1040
MLA: Rutkovska, Agnese. "Mazumtirdzniecība - pēc kārtējā kāpuma seko kārtējais kritums" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 17.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1040>.

Līdzīgi raksti

Komentāri ( 2 )

  • Vilnis Zakrevskis

    30.09.2013 14:48

    Nebeidz un nebeidz sajūsmināt LB maniakālā aizraušanās ar īstermiņa makro un mikroekonomisko svārstību ķidāšanu, tā vietā, lai mēģinātu analizēt un izprast faktorus, kas rada būtiskas valstu ilgtermiņa izaugsmes tempu un iedzīvotāju dzīves līmeņa atšķirības.

    Īpaši amizanti vērot tīksmināšanos ap iedzīvotāju ekonomiskās muļķības mērījumiem. Kaut gan no otras puses - kāpēc gan nepapriecāties par savas propagandas rezultātiem. Neba jau Latvijai būtiski policy implications ECB filiāli interesē.

  • Oļegs Krasnopjorovs

    01.10.2013 11:36

    Šeit, Vilni, es Jums gan nepiekrītu. LB analizē gan īstermiņa, gan ilgtermiņa tendences. Komentāros (balstoties uz CSP mēneša datiem) pārsvarā tiek analizētas īstermiņa tendences. Par ilgtermiņa tendencēm galvenokārt runājam pētījumos, diskusijas materiālos, rakstos un blogos.

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up