30.09.2011.

Mazumtirdzniecība turpina augt, tirgotāji par izredzēm – drūmāki

Mazumtirdzniecības apgrozījums augustā (salīdzināmās cenās, izslēdzot sezonālo ietekmi) salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājies par 1.6%.

Jau ceturto mēnesi pēc kārtas mazumtirdzniecības apgrozījums demonstrē vērā ņemamu kāpumu. Tomēr pāriet uz copy-paste stila komentāriem vēl ir pāragri, jo iepretim samērā stabilajam nepārtikas preču pieprasījuma kāpumam svārstīgumu saglabā pārtikas preču daļa, kas jūlijā uzrādīja ļoti strauju kāpumu (par 4.3%), bet augustā atkal saruka (par 1.2%).

Šoreiz kritumu uzrāda arī ārpus mazumtirdzniecības apgrozījuma uzskaitītā automobiļu pārdošana. Tas no vienas puses liek noplakt optimismam par strauju tirdzniecības nozares kāpumu (šāds kopējais rādītājs uzrāda vairs tikai 0.4% pieaugumu), no otras puses – ļauj cerēt, ka autoparku nepieciešamā atjaunošana ir noslēgusies un turpmāk importa apjomu kāpinājums kļūs mērenāks, uzlabojot ārējās tirdzniecības bilanci.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūliju mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājies par 7.4%, ko uz leju velk vien auto degvielas vājie pārdošanas rezultāti. Protams, šī ir tā preču grupa, kurai visspilgtāk raksturīga redzamā (lasi: oficiālajā statistikā uzskaitītā) un neredzamā pārdošanas apjomu daļa. Šis aspekts arī apgrūtina korektu patēriņa dinamikas novērtējumu, jo novērtēt, kā mainās šī ēnu ekonomikas daļa, īpaši īstermiņa skatījumā, ir ļoti grūti.

Vakar klajā nāca Eiropas Komisijas publicētie septembra uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji, kas par spīti teju visu Eiropas valstu rādītāju pasliktinājumam, Latvijai joprojām uzrāda augšupvērstu dinamiku. Šo uzlabojumu galvenokārt nosaka rūpnieku noskaņojuma rādītāja uzlabojums. Pozitīvāks vērtējams par pašu un valsts finanšu un ekonomisko situāciju ir arī pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem. Tomēr interesanti, ka jau trešo mēnesi pēc kārtas pasliktinājumu uzrāda tirgotāju noskaņojuma rādītājs, kas veido zināmu pretrunu ar reālo tirdzniecības apjomu pārmaiņu tendencēm.

Pārliecinošu skaidrojumu tam patlaban nerodu. Iespējams, tirgotāji ir piesardzīgāki nākotnes vērtējumos, jo krīzes laikā piedzīvoja vienu no dramatiskākajiem kritumiem salīdzinājumā ar citām nozarēm. Var būt arī atšķirības aptaujas respondentu un statistisko pārskatu iesniedzēju lokā, jo uzņēmumu sekmes nav gluži viendabīgas. Tās var ietekmēt daudzi faktori, piemēram, pārdotās produkcijas iepirkuma cenas un nodokļu likmes, tāpat reeksporta daļa, kā rezultātā pārdošanas apjomus nosaka ne vien iekšzemes, bet arī ārējais pieprasījums. Ietekme var būt arī tūristu aktivitātēm, kas līdz ar sezonas beigām pamazām apsīkst, kā arī jau pieminētajai ēnu ekonomikai. Cerams, ka turpmākie procesi viesīs lielāku skaidrību par šo jautājumu.

Mazumtirdzniecības apgrozījums (2005.g.vid.=100%, salīdzināmās cenās, sez.izlīdz.) un noskaņojuma rādītāji (atbilžu saldo) 

Mazumtirdzniecības apgrozījums (2005.g.vid.=100%, salīdzināmās cenās, sez.izlīdz.) un noskaņojuma rādītāji (atbilžu saldo)

APA: Rutkovska, A. (2019, 17. nov.). Mazumtirdzniecība turpina augt, tirgotāji par izredzēm – drūmāki. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1246
MLA: Rutkovska, Agnese. "Mazumtirdzniecība turpina augt, tirgotāji par izredzēm – drūmāki" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 17.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1246>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up