01.03.2011.

Mazumtirdzniecību bremzē nodokļu kāpums

Mazumtirdzniecības apgrozījums (salīdzināmās cenās, izslēdzot sezonālo ietekmi, tajā skaitā Ziemassvētku tēriņus) janvārī salīdzinājumā ar decembri samazinājās par 1.7%, šoreiz galvenokārt auto degvielas pārdošanas apjomu krituma dēļ. Daļēji sniegoto (lasi: "degvielu vairāk patērējošo") ceļu, bet galvenokārt gaidāmā cenu kāpuma dēļ degvielas pārdošanas apjoms decembrī mēneša laikā bija palielinājies par 6.2%. Pēc decembra kāpuma janvārī sekoja 12.5% kritums. Atgādinu, ka dati atspoguļo reālos apjomus, izslēdzot cenu ietekmi.

Pērn lielāko gada daļu runājām par lēnu un svārstīgu mazumtirdzniecības apgrozījuma izaugsmi, bet kopš 2010. gada oktobra iezīmējusies lēna, pastāvīga lejupslīde. Vērtējot mazumtirdzniecības rādītāju kopā ar automobiļu pārdošanu, kritums aizsācies decembrī, tādēļ par lejupslīdi kā tendenci pagaidām pāragri spriest. Jāņem gan vērā to, ka daļa no automobiļu iegādes attiecināma uz reeksportu.

Jau pērn bija vērojama situācija, ka pārtikas un citu pirmās nepieciešamības preču pārdošanas apjoms saglabājās gandrīz nemainīgs, bet ilglietojuma preču, īpaši automobiļu, pārdošanas apjoms ievērojami pieauga. Raugoties tīri uz datiem, tas galvenokārt skaidrojams ar ienākumu nevienlīdzību: daļa iedzīvotāju krīzi pārvarējuši visai viegli un jau atļaujas lielākus tēriņus no iepriekšējiem iekrājumiem, turpretī lielai daļai iedzīvotāju ienākumi un pirktspēja ir pat mazinājusies. Taču automobiļu pārdošanas lēciens salīdzinājumā ar pārējo tirdzniecību rada arī hipotētisku jautājumu par ēnu ekonomikas segmentēšanās ietekmi uz statistiku. Proti, automobiļu tirdzniecību visai stingri reglamentē tiesību akti attiecībā uz legāliem ienākumiem: līzingu var noformēt tikai atbilstoši pierādāmiem ienākumiem, savukārt par iedzīvotāju lielākiem pirkumiem no pašu līdzekļiem tirgotājiem ir jāsniedz informācija kontrolējošām iestādēm. Savukārt mazāku cenu preču grupās ir vieglāk veikt pirkumus, izmantojot nelegālas izcelsmes finanšu līdzekļus, kā arī nemaksājot par pašu iegādāto preci nodokļus. Krīzes apstākļos nozīmīgāka arī kļuva lauksaimniecības produktu audzēšana pašpatēriņam, meža velšu sagāde un produkcijas iegāde tieši no zemniekiem.

Mazumtirdzniecības preču grupas salīdzinājumā ar 2010. gada decembri, pārmaiņas milj. latu, salīdzināmās cenās, sezonāli izlīdzināti dati

Mazumtirdzniecības preču grupas salīdzinājumā ar 2010. gada decembri

Tirgus signāli vēsta, ka uz nodokļu palielinājuma rēķina veiktas valsts budžeta konsolidācijas fona iedzīvotāju piesardzība ir augusi. Uz kādiem impulsīvākiem pirkumiem to provocē tikai attiecīgā produkta cenu kāpuma gaidas, atbilstoši pirktspējai iegādājoties vairāk cukura, degvielas vai pat automobili. Kamēr dienas kārtībā būs pirktspēju mazinoši nodokļu grozījumi, neveicot nozīmīgus pārkārtojumus valsts budžeta izdevumu sadaļā, tikmēr būtiskas pozitīvas pārmaiņas nozarē būs maz ticamas. Šobrīd pircēji ieņēmuši nogaidošu pozīciju un norises ap budžeta konsolidāciju vēro kā skatītāji teātra izrādi bez programmiņas – neizprotot, cik cēlienu īsti ieplānots un kurā brīdī jāaplaudē.

APA: Rutkovska, A. (2019, 17. nov.). Mazumtirdzniecību bremzē nodokļu kāpums. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1315
MLA: Rutkovska, Agnese. "Mazumtirdzniecību bremzē nodokļu kāpums" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 17.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1315>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up