15.08.2019.

Mērenāka tautsaimniecības izaugsme ietekmē arī darba tirgu

Foto: Shutterstock

Latvijas darba tirgus patlaban tiecas sekot mērenākam tautsaimniecības gada izaugsmes tempam. Jau gada pirmajā pusē prognozējām, ka darba tirgus attīstību šajā gadā ietekmēs tautsaimniecības izaugsme. Pēc samazinājuma gada sākumā iekšzemes kopprodukts 2. ceturksnī uzrādīja pieaugumu, un paredzams, ka līdzīga izaugsme turpināsies vismaz līdz gada beigām gan iekšzemes kopproduktam, gan darba tirgus rādītājiem.

2019. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6.4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar 1. ceturksni, nodarbināto skaits pieaudzis par 2 tūkstošiem līdz 905.6 tūkstošiem, savukārt bezdarbnieku skaits – samazinājies par 5.4 tūkstošiem. Šāda situācija ir iespējama, jo samazinājies ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits. Pirmšķietami varētu domāt, ka darba tirgus rādītājos tikai atspoguļojas demogrāfijas rādītāji, tomēr ir svarīgas detaļas, kas jāņem vērā.

Darba tirgus ir izteikti sezonāls, tādēļ būtiski ir salīdzināt rādītājus ilgākā laika periodā. Piemēram, lai gan nodarbināto skaits ceturkšņa griezumā ir pieaudzis, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, tas ir samazinājies par 0.44%. Lai gan tas nešķiet daudz, jāņem vērā, ka nodarbinātības samazinājums ceturksnim pret iepriekšējā gada ceturksni nebija novērots kopš 2017. gada 2. ceturkšņa, un kopš tā laika nodarbināto skaits pieauga vidēji par 1.3%.

Tāpat jāņem vērā, ka līdzšinēji nodarbināto skaits pieaug. Par spīti tam, šī gada 2. ceturkšņa 905.6 tūkstoši nodarbināto ir zem iepriekšējā gada vidējā rādītāja. Protams, nodarbināto skaits šogad var vēl būtiski pieaugt, tomēr pēdējos piecos gados nodarbinātības rādītāji 2. ceturksnī parasti bijuši virs attiecīgā gada vidējā rādītāja (izņemot jau iepriekš minēto 2017. gada 2. ceturksni). Tas liecina, ka tautsaimniecības izaugsmes tempa samazināšanās ietekmējusi arī darba tirgus izaugsmi. Tā kā ekonomiskā izaugsme šogad vairs nesola būtiskus pozitīvus pārsteigumus, to pašu varam sagaidīt arī darba tirgū – nelielu izaugsmi.

Turklāt bezdarba līmenis 6.4% ir tikai "vidējā temperatūra darba tirgū", un dažādās vecumgrupās tā atšķiras. Piemēram, bezdarba līmeņi variē no 4.9% 45-54 gadus veco iedzīvotāju grupā līdz 15.1% 15-24 gadus veco iedzīvotāju grupā. Un, lai gan bezdarbnieku skaits kopumā mazinās, atsevišķās vecumgrupās tas tomēr pieaug. Tas liecina, ka ne visi strādāt gribētāji šobrīd atrod sev vēlamu vai piemērotu darba vietu.

Arī nozaru griezumā nodarbinātības rādītāji uzrāda dažādas tendences. Piemēram, apstrādes rūpniecībā aizņemto darbavietu skaits no 2018. gada sākuma līdz 2019. gada 1. ceturksnim it kā būtiski nemainās – ik ceturksni gada pieaugums ir mazāks nekā 1% (2. ceturkšņa dati būs pieejami septembrī). Tomēr, skatot apakšnozares, redzams, ka deviņās no 32 apakšnozarēm aizņemto darbavietu skaits ik ceturksni ir samazinājies un teju pusei apakšnozaru  aizņemto darbavietu skaits šajā laika posmā ir vidēji samazinājies. Tātad pārējās – palielinājies.

Tas nozīmē, ka darba tirgus ir aktīvs un notiek darbinieku migrēšana starp nozarēm. To var iniciēt kā darbaspēka nepieciešamības mazināšanās vienā nozarē, tā darbaspēka pieprasījuma palielināšanās citā nozarē, kas spēj piedāvāt darbiniekiem pievilcīgākus nodarbinātības nosacījumus – lielāku algu, izdevīgākas darba stundas vai papildu labumus. Ņemot vērā, ka bezdarbnieku skaits samazinās, varam secināt, ka pašlaik dominē otrais variants. Tomēr, ja darbaspēka piesaiste nav notikusi kopsolī ar produktivitātes kāpumu, tad tā rada papildu izmaksas, kas palielina produkcijas pašizmaksu. Rezultātā laika gaitā arī pievilcīgākie darba devēji var zaudēt konkurētspēju (īpaši šī brīža apstākļos).

Tas kārtējo reizi atgādina, ka papildus darbaspēka piesaistei uzņēmumiem jāveido arī stratēģija produktivitātes celšanai, kas nepieciešama konkurētspējas nodrošināšanai. 

APA: Zondaks, M. (2019, 13. nov.). Mērenāka tautsaimniecības izaugsme ietekmē arī darba tirgu. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4540
MLA: Zondaks, Miķelis. "Mērenāka tautsaimniecības izaugsme ietekmē arī darba tirgu" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 13.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/4540>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up