24.05.2022.

Metodoloģija rakstam: Latvijas uzņēmumu pakļautība klimata fiziskajiem riskiem

  • Jānis Strazdiņš
    Latvijas Bankas ekonomists

Dati

Analīzē izmantoti klimata un plūdu prognožu dati, uzņēmumu finanšu dati, uzņēmumu struktūrvienību adrešu dati un Latvijas Bankas Kredītu reģistra dati par uzņēmumu kredītiem.

Fizisko risku prognozēm tika izmantoti LVĢMC izstrādātais klimata prognožu rīks, kā arī plūdu kartes. Klimata prognožu rīks sniedz detalizētas klimata pārmaiņu un laikapstākļu prognozes Latvijas teritorijā pēc vairākiem parametriem, divos dažādos nākotnes scenārijos (par periodu 2011.-2100.g. sadalītu trijos 30 gadu posmos), kā arī sniedz attiecīgo laikapstākļu vēsturisko novērojumu informāciju (1961.-1990.g.). Plūdu kartes sniedz augstas granularitātes ģeotelpisko informāciju par applūstošajām vietām Latvijas teritorijā balstoties uz vēsturiskajiem novērojumiem (Attēls 3).

Kā finanšu datu avots tika izmantoti Latvijas uzņēmumu finanšu dati no to gada pārskatiem par pēdējo pieejamo periodu (posmā 2018.-2020. g.).

Finanšu datu ģeogrāfiskajai attiecināšanai, kā avots tika izmantota VID uzturētais uzņēmumu struktūrvienību reģistrs, kur tika atlasītas visas aktīvās Latvijas uzņēmumu struktūrvienības pētījumu veikšanas brīdī (sk. 2. att.).

Papildus plūdu risku ietekmes aprēķiniem tika izmantoti Kredītreģistra dati, atlasot tos uzņēmumu kredītu atlikumus uz 2021. gada beigām, kuriem vismaz viena struktūrvienība atrodas applūstošajā teritorijā.

kartes

Citi pētījumi

Klimata pārmaiņu ietekme uz tautsaimniecību apskatīta daudzos pētījumos, bet lielākoties vispārīgā un apkopojošā līmenī, jo ietekmes precīzāku aprēķināšanu sarežģī ne tikai tas, ka ļoti dažādi ir ietekmes kanāli un garš prognozes aptvertais laiks, bet plaša ir arī nākotnes prognožu amplitūda līdz šim nepieredzētajai tautsaimniecības transformācijai.

Kotz et al (2021) veiktajā pētījumā par nokrišņu intensitātes pieaugumu 40 gadu ilgā periodā konstatēts, ka mitro dienu skaita pieaugums un dienas nokrišņu ekstrēms pieaugums negatīvi ietekmē tautsaimniecības izaugsmes tempu, un šis efekts ir īpaši izteikts attīstītajās valstīs. Šis pētījums papildina agrāko pētījumu klāstu, kuros konstatēta nokrišņu neviennozīmīga ietekme uz tautsaimniecību.

Karstuma viļņu [1] ietekme uz tautsaimniecību ir padziļināti analizēta tieši attiecībā uz pilsētām RAMSES projekta ietvaros. Šajā pētījumā tika aprēķināts, ka paredzamie karstuma sloga radītie zaudējumi būs vērā ņemami – tālākā nākotnē siltākā gadā pievienotās vērtības potenciālie zudumi variē robežās starp 0.4% no bruto pievienotās vērtības Londonā, 2.3% Antverpenē un līdz pat 9.5% Bilbao. Arī Deryugina et al. (2014) norāda uz produktivitātes kritumu, kad temperatūra augstāka – katrs grāds virs vidējās temperatūras samazina produktivitāti par 1.7 procentu punktiem.

Pētījums par plūdu ietekmi uz īpašumu vērtību to apraksta gan ar diskontu nekustamajam īpašumam applūstošajās teritorijās, kas variē 5-20% robežās (jāpiemin, ka normatīvo aktu dēļ ir būtiskas atšķirības starp jurisdikcijām), gan arī ar zaudējumiem plūdu gadījumā. Šos zaudējumus, atkarībā no applūduma dziļuma, padziļināti analizē nesens EK Apvienotā risku centra pētījums, kur norādīts, ka Eiropā maksimālie plūdu postījumu zaudējumi sasniedz 500-750 EUR/kvadrātmetrā.

Vairāki Latvijā veikti pētījumi apskata klimata pārmaiņu ietekmi uz konkrētām nozarēm (piemēram, LVĢMC par tūrismu) kā arī ievainojamības un pielāgošanās stratēģijas dažādām jomām.

Scenāriju izvēle un datu savienošana

No pieejamajiem LVĢMC scenārijiem jāizraugās analīzei piemērotākais scenārija laika nogrieznis (2010-2040. g., 2041.-2070. g., 2071.-2100. g.). Tā kā pētījuma mērķis bija ne tikai apzināt Latvijas tautsaimniecības pakļautību fiziskajiem klimata riskiem, bet arī sniegt ieteikumus, tad pirmais laika intervāls tika atmests, ņemot vērā, ka daļa no iepriekš prognozētā laika perioda jau ir pagājusi, kā arī daudzi šobrīd pieņemto investīciju lēmumi sāks nest atdevi un sastapsies ar darbības riskiem ne agrāk kā 2030. gadā. Tālākais prognožu scenārijs tika atmests, jo ir visai attāls no šodienas investīciju lēmumiem un būtu aktuālāks valsts ilgtermiņa politikas veidotājiem. No diviem risku intensitātes scenārijiem RCP4.5 un RCP8.5 [2] tika izvēlēts konservatīvākais RCP8.5 – scenārijs, kas paredz būtiskākas pārmaiņas.

Šis pētījums fokusējas uz temperatūras pieauguma un nokrišņu intensitātes pieauguma sekām, sīkāk neapskatot divus citus LVĢMC prognozēs demonstrētos galvenos parametrus – vidējo vēja ātrumu [3] un sniega segas biezumu [4]. Izvēlētais temperatūras fokuss, tiek izteikts ar tropisko nakšu skaitu, jo tām ir vistiešākā saistība ar karstuma izraisīto slogu uz cilvēka produktivitāti un veselību savukārt nokrišņu intensitāte – ar maksimālo piecu dienu nokrišņu daudzumu.

LVĢMC izveidotā plūdu karte, kas balstās uz veiktajiem novērojumiem, demonstrē gan palu, gan jūras vējuzplūdu izraisītu plūdu iespējamību upēs, attiecīgi, reizi desmit, reizi simt vai divsimt gados. Izvēloties konservatīvāku pieeju, tika apskatīti abu veidu plūdi ar iespējamību reizi divsimt gados. Jāņem vērā, ka plūdu riskiem klimata pārmaiņu ietekmē ir tendence būtiski pieaugt [5], salīdzinot ar izvēlēto vēsturisko novērojumu modeli. Vienlaikus palu risku iespējamība gan nav viennozīmīga, jo sniega segas samazināšanās un nokrišņu pieaugums ir ar pretēju ietekmi plūdu intensitātei. Savukārt vējuzplūdu risks drīzāk pieaugs, pieaugot ekstrēmu laikapstākļu notikumiem, krasta erozijai un jūras līmenim.

Dažādo avotu dati tika savienoti, izmantojot gan gatavus datu pārveides rīkus, gan šim mērķim izstrādātus rīkus. Vispirms uzņēmumu finanšu dati tika piesaistīti struktūrvienību skaitam un to numuriem. Pēc tam struktūrvienību adreses tika pārvērstas ģeogrāfiskajās koordinātēs (izmantojot Google Maps un OSM API), kas, savukārt, izmantojot LĢIA koordināšu kalkulatoru, tika pārvērstas LKS-92 koordinātēs - tieši tās tiek izmantotas LVĢMC klimata prognozēs. Tā rezultātā uzņēmumu finanšu datus varēja attiecināt uz klimata prognozēm uzņēmuma darbības adresēs.

[1] Šeit un turpmāk ar “karstuma viļņiem” tiek apzīmēts periods ar paaugstinātu temperatūru, kas rada slogu cilvēka organismam, atšķirībā no LVĢMC lietotā apzīmējuma, kurš definē temperatūras periodu virs vidēji novērotā vēsturiskā lieluma

[2] LVĢMC izmantotie scenāriji ir divi no IPCC izstrādātajiem nākotnes scenārijiem, kur RCP4.5 parāda vidēju emisiju scenāriju, kad tās sasniedz maksimumu 2040. g. un sāk samazināties, bet RCP8.5 ir augstāku emisiju scenārijs, kad to kāpumu neizdodas apstādināt. Skaitļi 4.5 un 8.5 apzīmē klimata pārmaiņu rezultātā pieaugušo enerģijas plūsmu uz zemes virsmu (4.5 vati un 8.5 vati uz kvadrātmetru).

[3] Vidējam vēja ātrumam nav prognozēts būtiskas izmaiņas prognožu periodā līdz ar to tas netika izvēlēts kā fokuss risku izvērtēšanai.

[4] Sniega segas biezums stipri samazināsies prognožu periodā. Lai arī tas, visticamāk, nopietni ietekmēs atsevišķas nozares (lauksaimniecību, tūrismu, autopārvadātājus, tomēr pēc akadēmiskās literatūras apskata konstatējams, ka šo pārmaiņu ietekme uz tautsaimniecību nav vispārēja un plaša, tādēļ nolemts to sīkāk neapskatīt.

[5] Citējot šo pētījumu: “[…] tiek prognozēts, ka klimata pārmaiņu dēļ vien upju plūdu izraisītie sociālekonomiskie zaudējumi Eiropā pieaugs vidēji par 220% līdz šī gadsimta beigām.” https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0959378015300406

APA: Strazdiņš, J. (2022, 05. jul.). Metodoloģija rakstam: Latvijas uzņēmumu pakļautība klimata fiziskajiem riskiem. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5589
MLA: Strazdiņš, Jānis. "Metodoloģija rakstam: Latvijas uzņēmumu pakļautība klimata fiziskajiem riskiem" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 05.07.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5589>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up