31.08.2022.

Nākamais solis tiks sperts recesijā, vai tā liks nedaudz pagaidīt?

Ilustratīvs attēls pingvīni
Foto: Shutterstock

Ekonomikas cikliskums ir visiem sen zināms fakts, un pēc vairāk nekā desmit gadiem ir atkal pienācis laiks runām par recesiju un dažādiem krituma dziļumiem. Atgādināšu, ka par recesiju jeb lejupslīdi parasti dēvē iekšzemes kopprodukta (IKP) samazināšanos divus ceturkšņus (sešus mēnešus) pēc kārtas. Pārsvarā Latvijā šobrīd tiek runāts par recesijas ļoti augsto varbūtību apkures sezonā – šā gada nogalē un nākamā gada sākumā. Tomēr nav izslēgts, ka recesija tiks fiksēta jau ātrāk.

Centrālā statistikas pārvalde šādu vienu kritumu ir jau fiksējusi un apstiprinājusi precizētajos datos – 2. ceturksnī ir bijis IKP samazinājums par 1.0%. Nav izslēgts, ka arī 3. ceturksnī IKP būs turpinājis samazināties – tam ir daudz iemeslu, bet ir arī pa kādam pretargumentam. Mēģināšu salikt augšupvērstos un lejupvērstos faktorus:

 

Tieši no pakalpojumu ņipruma ir atkarīgs tas, vai 3. ceturksnī IKP spēs izvairīties no atkārtota mīnusa. Jau kopš pandēmijas sākuma pakalpojumu un preču sektoru dinamika būtiski atšķīrās – preču sektors bija noturīgāks pandēmijas laikā, bet vēlāk attīstījās drīzāk stagnējoši, savukārt pakalpojumi pandēmijas sākotnējā šoka periodā (2020. gada 2. ceturksnī) ļoti strauji krita un vēlāk pakāpeniski atguvās (1. attēls). 3. ceturksnī šī divu ātrumu attīstība tikai pastiprināsies. Tomēr tā tāda nebūs ilgi, jo pirktspējas pasliktinājums mudinās samazināt dažādu atpūtas un izklaides pakalpojumu klāstu, tāpēc restorānos, teātros, koncertzālēs, viesu namos atkal būs mazāk cilvēku. Arī preču sektorā arvien asāk iezīmēsies atšķirības attīstībā: stabilāks pieprasījums pēc pirmās nepieciešamības precēm un atteikšanās no precēm, bez kurām pašlaik var iztikt.

Mūs gaida skarba ziema, tas liek atcerēties leģendāro Ivara Godmaņa citātu: “Ziniet, kad Antarktīdā ir sniega vētra, pingvīni to pārziemo, saspiežoties ar mugurām kopā, vienā lielā aplī. Ja kāds noklīst, viņi to atgriež atpakaļ.” To, ka mēs varam kopīgi sadarboties, mēs apliecinājām un turpinām apliecināt centienos palīdzēt Ukrainai. Tikpat svarīgs būs arī Latvijas iedzīvotāju savstarpējais atbalsts, jo pārtikas un energoresursu sadārdzinājumu izteiktāk sajūt trūcīgākā sabiedrības daļa.

1.attēls. Pakalpojumu un preču sektora pievienotās vērtības dinamika (salīdzināmās cenās, 2019. gada 4.cet.=100%)

 
APA: Rutkovska, A. (2022, 26. sep.). Nākamais solis tiks sperts recesijā, vai tā liks nedaudz pagaidīt?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5661
MLA: Rutkovska, Agnese. "Nākamais solis tiks sperts recesijā, vai tā liks nedaudz pagaidīt?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 26.09.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5661>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up