04.07.2016.

Nenovērtētā spēlētāja jeb tirdzniecības nozares attīstība Latvijā

Par tirdzniecības un arī dažām citām pakalpojumu nozarēm ik pa brīdim var dzirdēt, ka tās jau neko neražo, tikai pārdala ražojošo nozaru ienākumus. Varbūt niecīga patiesība tajā ir, taču šīs – līdz galam nenovērtētās – nozares rādītāju skaitļi tomēr liek apzināties tās būtisko pienesumu Latvijas tautsaimniecībā. Līdz ar to ir vērts ielūkoties, kas pašlaik balsta tirdzniecības nozares attīstību Latvijā.

2010.‑2015. gadā aptuveni 15% no visiem nodarbinātajiem strādājuši tieši tirdzniecības nozarē, kā arī nozares devums Latvijā kopējā radītajā pievienotajā vērtībā ir būtisks: tā 2010.‑2015. gadā vidēji veidojusi vairāk nekā 14% no kopējās pievienotās vērtības (jaunākajos datos attiecība ir gandrīz proporcionāla, t.i., produktivitāte nozarē augusi). Tāpat nozare ar savu pieauguma tempu nodrošina arī samērā lielu daļu no pievienotās vērtības gada pieauguma tempa. Turklāt tirdzniecība ir nozare, kuras attīstība (atšķirībā no dažām citām nozarēm, piemēram, apstrādes rūpniecības vai finanšu starpniecības) sakrīt ar ekonomikas ciklu. Citiem vārdiem sakot, tā attēlo gan tautsaimniecības lejupslīdi, gan augšupeju attiecīgi ar negatīvu vai pozitīvu gada pieauguma tempu (1. attēls).

1. attēls. Tirdzniecības nozares* un tautsaimniecības kopējās bruto pievienotās vērtības gada pieauguma temps, %

Tirdzniecības nozares* un tautsaimniecības kopējās bruto pievienotās vērtības gada pieauguma temps

Avots: Centrālā statistikas pārvalde (CSP)

* - tirdzniecības nozare pievienotās vērtības dalījumā tiek definēta plašāk, kā attēlā

 

Vairumtirdzniecība

Plašākā skatījumā nozare, ko no pievienotās vērtības analīzes viedokļa saīsināti apzīmēšu ar tirdzniecību, aptver vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, kā arī automobiļu un motociklu remontu. No apgrozījuma faktiskajās cenās viedokļa tirdzniecības nozares lielāko daļu veido tieši vairumtirdzniecība (2. attēls), kas ir saprotams, jo daļa no tās apritē esošajām precēm nonāk mazumtirdzniecībā, bet daļa ir saistīta ar ārējo tirdzniecību, kā arī starppatēriņa un investīciju preču tirdzniecību, ko patērētājs mazumtirdzniecībā neiegādājas, bet kuras tiek patērētas uzņēmumu vajadzībām citu preču ražošanai. Uzņēmumu apgrozījuma dati par 2015. gadu vēl nav publicēti, taču arī bez tiem 2. attēls sniedz priekšstatu par nozares struktūru un attīstību. 

2. attēls. Tirdzniecības nozares apgrozījuma faktiskajās cenās struktūra lielo darbības veidu dalījumā, milj. EUR

 Tirdzniecības nozares apgrozījuma faktiskajās cenās struktūra lielo darbības veidu dalījumā

 

Avots: CSP

 

Ekonomiskās lejupslīdes laikā tieši vairumtirdzniecība absolūtā izteiksmē cieta visvairāk un arī tās pienesums faktiskā apgrozījuma kritumā procentu punktos bija vislielākais. Tās krituma temps 2009. gadā sasniedza 27.1% un pārsniedza mazumtirdzniecības sarukuma tempu (automašīnu un motociklu tirdzniecības un remonta neto apgrozījuma kritums gan bija vēl lielāks, bet tā īpatsvars kopējā nozares apgrozījumā ir samērā neliels).

Šāda ietekme izveidojās tādēļ, ka vairumtirdzniecība, kā minēts iepriekš, ir cieši saistīta ar ārējās ekonomiskās vides pārmaiņām un iekšzemes ekonomisko aktivitāti no dažādu rūpniecības un pakalpojumu nozaru starppatēriņa vajadzību viedokļa. Tikmēr mazumtirdzniecība tiešāk saistās ar iedzīvotāju ikdienas vajadzību apmierināšanu, un šajā tirdzniecības daļā apgrozījums saruka lēnāk.

 

Automobiļi

Automobiļu tirdzniecība savukārt bija no tām tirdzniecības jomām, kur patēriņa pieaugumu samazināt krīzes apstākļos daudzos gadījumos bija visvieglāk: atšķirībā no pārtikas, medikamentiem vai mājsaimniecības enerģijas patēriņa - jaunu vai papildu transportlīdzekļu iegāde bija viens no pirkumiem, ko varēja uz laiku atlikt. Kopš krīzes auto pārdošanas apjoms gan faktiskajās, gan salīdzināmajās cenās audzis un stabilizējies, taču nav sasniedzis pirmskrīzes līmeni, un to varētu ietekmēt gan piesardzīgāki iedzīvotāju tēriņi, gan demogrāfiskie faktori.

Pašlaik automobiļu pārdošanas dati (apgrozījums reālā izteiksmē) un no jauna reģistrēto transportlīdzekļu skaita dinamika neiet gluži roku rokā (3. attēls.), t.i., pirmajam rādītājam pašlaik raksturīgs stabils kāpums, kamēr otrs piedzīvo lejupslīdi gada pieauguma izteiksmē. Tomēr tam var atrast skaidrojumu: augot ienākumiem un uzlabojoties papildu finansējuma (šajā gadījumā līzinga) pieejamībai, straujāk aug tieši jauno auto iegāde. Tas nozīmē, ka tirdzniecības reālajā pieaugumā pretstatā reģistrācijas datiem atspoguļojas arī auto kvalitāte, ne tikai to skaits.

 

3. attēls. Automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta reālā apgrozījuma un pirmoreiz Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) reģistrēto transportlīdzekļu skaita 12 mēnešu slīdošais vidējais gada pieauguma temps, %, no sezonāli izlīdzinātiem datiem

Automobiļi un motocikli

Avots: CSP un CSDD, autores aprēķini

Mazumtirdzniecība

Ienākumu līmenim pakāpeniski augot, bet patēriņa cenu līmenim saglabājoties praktiski nemainīgam, mazumtirdzniecības kāpums 2015. gadā bija viens no Latvijas tautsaimniecības izaugsmes dzinējspēkiem. Nozares apgrozījums reālā izteiksmē auga par 5.5%, kamēr tirdzniecības nozares pievienotā vērtība kopumā, ieskaitot vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību un automobiļu un motociklu remontu, auga lēnāk – par 3.7% (2016. gada 1. ceturksnī par 3.9%, taču vairs ne tik ļoti uz mazumtirdzniecības rēķina, jo tās izaugsmes temps ievērojami palēninājies).

Daļa secinājumu par šo sakarību gan jāizdara, kombinējot priekšstatu par pievienoto vērtību un nozaru apgrozījumu, jo visās tirdzniecības sadaļās salīdzināmi dati par šiem rādītājiem nav pieejami.

Mazumtirdzniecība, izņemot degvielas tirdzniecību, saglabāja pozitīvu gada pieauguma tempu arī šā gada pirmajā ceturksnī (4. attēls). Savukārt degvielas tirdzniecības devums kopējā mazumtirdzniecības gada izaugsmē sāka sarukt jau 2015. gada otrajā pusgadā, zemākām cenām spēlējot arvien mazāku lomu tās patēriņa veicināšanā.

 

4. attēls. Atsevišķu mazumtirdzniecības veidu devums kopējā mazumtirdzniecības reālā apgrozījuma gada pieauguma tempā, pp

Atsevišķu mazumtirdzniecības veidu devums kopējā mazumtirdzniecības reālā apgrozījuma gada pieauguma tempā

 

Avots: CSP, Latvijas Bankas aprēķini

 

Lai gan degvielas stāstu pavada arī cenu un patēriņa piesātinājuma stāsts, tomēr, iespējams, degvielas tirdzniecība pamazām tiek organizēta citādāk. Reģistrējot uzņēmumu pēc pamatdarbības veida – degvielas mazumtirdzniecības, nevar izslēgt, ka daļa no tā darbības ir degvielas vairumtirdzniecība vai citu preču mazumtirdzniecība. Tādējādi uzņēmuma apgrozījums varētu mainīties arī tad, ja degvielas mazumtirdzniecība saglabātos iepriekšējā līmenī. Taču galapatēriņā nonākušās degvielas daudzums ir diezgan stabils un sāk sarukt tikai tagad (5. attēls)

 

5. attēls. Degvielas cenu, patēriņa un mazumtirdzniecības reālā apgrozījuma indekss 2010. gada 1. ceturksnis = 100%

Degvielas cenu, patēriņa un mazumtirdzniecības reālā apgrozījuma indekss

 

Avots: CSP, Latvijas Bankas aprēķini

 

Cenu faktors, protams, ir svarīgs mazumtirdzniecību ietekmējošs faktors, īpaši īstermiņā, taču ilgākā laika periodā tādi faktori kā kreditēšanas attīstība, kā arī demogrāfiskās tendences un patēriņa paradumi kļūst arvien nozīmīgāki.

Iepriekš minētais degvielas piemērs rāda, ka cenu līmenis 2015. gadā varētu būt bijis motivējošs degvielas patēriņam (un arī degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās saglabāja pozitīvu gada kāpumu), bet citu enerģijas veidu cenu kritums varēja veicināt citu preču patēriņu (un tādējādi to tirdzniecību) uz tā rēķina, ka saruka atsevišķi patērētāju izdevumi, piemēram, siltumenerģijai.

Tomēr naftas cena pasaules tirgū kopš zemākā novērotā līmeņa janvāra vidū ir jau nedaudz pakāpusies atpakaļ, un tās šķietami eiforiskā tiešā un netiešā ietekme uz patēriņa cenām un patēriņu pakāpeniski varētu mazināties.

2016. gada sākumā mazumtirdzniecības pieaugumu daļēji varētu būt ietekmējuši dažādi īstermiņa vai vienreizēji faktori.  To vidū būtu vērts minēt aukstāku ziemu un pat nedaudz agrāku gripas zonas sākumu, kas, iespējams, ietekmējuši specifiskus pirkumus. Piemēram, pieprasījumu pēc farmācijas izstrādājumiem vai lielāku interesi par apģērbu iegādi ziemas sezonas preču aktīvās izpārdošanas laikā. Tāpat lielāku nekā atsevišķos iepriekšējos gados prēmiju izmaksa 2015. gada decembrī varētu būt motivējusi atsevišķu ilglietojuma preču iegādi 2016. gada sākumā. Taču ilgtermiņā mazumtirdzniecības tendenci virza ienākumu dinamika; 6. attēls rāda, ka neto reālā alga kopš 2010. gada sākuma pieaugusi praktiski tikpat daudz, cik mazumtirdzniecības apgrozījums reālā izteiksmē.

 

6. attēls. Ienākumu, cenu līmeņa un mazumtirdzniecības reālā apgrozījuma dinamika, 2010. gada 1. ceturksnis = 100%

Ienākumu, cenu līmeņa un mazumtirdzniecības reālā apgrozījuma dinamika

Avots: CSP, Latvijas Bankas aprēķini

 

Ienākumu kāpumu 2015. gada otrajā pusē un 2016. gada sākumā varētu uzskatīt par faktoru, kas noteicis tādu preču mazumtirdzniecības pieaugumu kā IT un komunikācijas tehnoloģiju preču, kā arī mājokļa aprīkojuma un mēbeļu mazumtirdzniecību. Šo preču tirdzniecība mēdz būt saistīta ar kreditēšanas pieejamību, un patēriņa kreditēšana pamazām aug. Tāpat atdzīvojas arī mājokļa kreditēšana, ja runājam par pieauguma tempu, tomēr šis ir pieaugums no zema līmeņa, tādējādi kreditēšanas tiešo un netiešo ietekmi uz tirdzniecības attīstību 2016. gada laikā varētu pamazām ieraudzīt spilgtāk.

Ienākumu un patēriņa paradumu kombinācija varētu būt starp galvenajiem faktoriem, kas patlaban izskaidro samērā stabilu pārtikas mazumtirdzniecības devumu kopējā mazumtirdzniecības izaugsmē. Ienākumu kāpums ļauj pievērsties augstākas kvalitātes precēm vai veselīgāka uztura izvēlei, un pat, ja pārtikas fiziskā patēriņa apjoms pārstāj augt, tās mazumtirdzniecības kāpums reālā izteiksmē (t.i., izslēdzot tīro cenu ietekmi) var turpināt pieaugt.

Patēriņa paradumu maiņu diezgan labi ataino arī tirdzniecības pieaugums ārpus tirdzniecības vietām: veikaliem, stendiem un tirgiem. Citiem vārdiem sakot, tā galvenokārt ir tirdzniecība internetā. Šajā segmentā mazumtirdzniecības gada pieauguma temps pārsniedza 30% gan 2015. gadā, gan 2016. gada 1. ceturksnī. Šis gan drīzāk ir veids, kā redzēt mūsdienīgas iepirkšanās tendenci, kas pārdala tirdzniecību starp dažādiem kanāliem un ne tik daudz ietekmē tirdzniecības kopējo apjomu. Lai gan no ērtības viedokļa, iespējams, atsevišķi pirkumi netiktu veikti, ja vienas preces iegādes dēļ patērētājam būtu personīgi jāapmeklē vairākas tirdzniecības vietas un tas prasītu daudz vairāk laika.

Šogad algu pieaugums gaidāms lēnāks, daļēji uz daudz mazākas pozitīvās likumdošanas izmaiņu ietekmes pamata. Piemēram, iepriekšējos gados tika gan nedaudz mainīti darbaspēka nodokļi, gan palielināta minimālā alga u.tml. Jau šā gada pirmais ceturksnis rādīja 5.8% reālās neto algas kāpumu pretstatā 7.4 % pērn vidēji. Tādējādi arī ienākumu pieaugums tirdzniecības attīstību šogad varētu stimulēt mazāk un tirdzniecības devums IKP pieaugumā arī varētu būt mazāks. Arī vairumtirdzniecības apgrozījuma dati par šā gada pirmo ceturksni nav ļoti iepriecinoši: gada laikā reģistrēts 0.4% sarukums, un to varētu skaidrot gan ārējās tirdzniecības bremzēšanās (jo daļa vairumtirdzniecības pastāv tikai ārējās tirdzniecības dēļ), gan tas, ka, investīciju aktivitātei saglabājoties zemai, bremzējas ekonomiskā izaugsme, un tas sasaucas ar raksta sākumā minēto ekonomikas ciklisko attīstību.

APA: Paula, D. (2019, 20. nov.). Nenovērtētā spēlētāja jeb tirdzniecības nozares attīstība Latvijā. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/200
MLA: Paula, Daina. "Nenovērtētā spēlētāja jeb tirdzniecības nozares attīstība Latvijā" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 20.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/200>.

Līdzīgi raksti

Up