08.07.2022.

No kuras kabatas apmaksāt cenu pieaugumu?

Ilustratīvs attēls iesaiņo kruasānu
Foto: Shutterstock

“Labdien, man, lūdzu, šo bulciņu”, vēl īsti nepamodies students uzrunā pārdevēju, sniedzot eiro par savām ikdienas brokastīm.

“1.20, lūdzu!” pārdevēja laipni atbild.

“Vakar vēl bija eiro!” students mēģina pārliecināties vai apziņu neaptumšo miega trūkums.

“Jā, bet šodien 1.20”, viņa pēdējās ilūzijas tiek sagrautas. (Kādā kafejnīcā noklausīta saruna)

Šajā laikā arvien biežāk redzam, kā pieaugušas cenas kādam mūsu iecienītam produktam vai pakalpojumam. Inflācija jūnijā turpināja kāpt (+19.3% g/g), mēneša laikā cenām pieaugot par 2.4%. Turklāt jūnijs vēl bijis “klusais periods” pēc straujā cenu pieauguma elektrības rēķiniem maijā un pirms jūlija jauno gāzes tarifu stāšanās spēkā. Siltumenerģijas tarifi gan dažādās apdzīvotās vietās tiek celti atšķirīgos laikos, daži arī jūnijā, dažās vietās – pieaugums vēl gaidāms.

Paralēli šiem cenu lēcieniem pieaugums vērojams dažādām ikdienas precēm un pakalpojumiem. Kas notiek, ja tirgotāji savās pārdodamo preču un pakalpojumu cenās ierēķina izmaksu pieaugumu? Inflācija turpina augt. Kas notiek, ja neierēķina? Samazinās uzņēmuma peļņa un strauju izmaksu pieauguma gadījumā, ciešot zaudējumus, darbība varētu būt pat jāaptur.

Rodas jautājums, vai cenas tiek palielinātas atbilstoši izmaksu pieaugumam, vai tikai izmantojot situāciju un piesaucot iemeslu, ka kaut kur netālu plosās inflācija. Pirmajā ceturksnī uzņēmumu rentabilitāte vidēji bija tuvu ilgtermiņa vidējam līmenim. Protams, situācija bija diezgan atšķirīga gan dažādām nozarēm, gan dažādiem uzņēmumiem vienas nozares ietvaros. Tomēr izskatās, ka uzņēmēji pašlaik ir spējuši izmaksu sadārdzinājumu pārnest uz cenām un likt to apmaksāt patērētājam. Dilstot pandēmijas laikā veiktajiem uzkrājumiem un vidējai algai pieaugot lēnāk par inflāciju, šis nav risinājums, ko varētu izmantot bezgalīgi, jo, mazinoties pirktspējai, pieprasījums saruks. Inflāciju joprojām nosaka globālais cenu pieaugums, tomēr tiek iedarbināti dažādi mehānismi gan fiskālās, gan monetārās politikas jomā, kas straujo cenu pieaugumu varētu sabremzēt, tiesa gan, tas nenotiek dienas vai pat mēneša laikā.

APA: Opmane, I. (2024, 28. mar.). No kuras kabatas apmaksāt cenu pieaugumu?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5628
MLA: Opmane, Ieva. "No kuras kabatas apmaksāt cenu pieaugumu?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 28.03.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5628>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up