08.11.2010.

Oktobra inflācijas dati - cenu kāpuma riski ir ierobežoti

Salīdzinot patēriņa cenas šī gada oktobrī ar septembri, redzams neliels cenu kāpumu (0.4%), ko veidoja galvenokārt apstrādātās pārtikas cenu pieaugums pasaules pārtikas cenu kāpuma ietekmē, un to pamatā noteica labības un piena izstrādājumu cenu dinamika. Gada inflācija sasniedza 1.0%.

Turpinājusies nozīmīga ārējo faktoru ietekme uz inflāciju, un tā saglabāsies arī tuvākajā nākotnē: pasaulē pieauga gan energoresursu, gan arī pārtikas cenas, sadārdzinot importētās izejvielas, tomēr vājais iekšzemes pieprasījums ierobežo cenu pieaugumu. Kaut arī mazumtirdzniecībā vērojama pakāpeniska atkopšanās, tomēr pieprasījums joprojām ir zems, kas nozīmīgi ierobežo cenu paaugstināšanas iespējas. Par to liecina arī pakalpojumu cenu līmenis, kurš turpināja samazināties arī oktobrī un bija par 3.2% zemāks nekā pirms gada.

Pēdējo mēnešu laikā kāpušās energoresursu cenas vēl radīs pieaugumu degvielas cenās, lai gan kāpuma apmērus nozīmīgi bremzēs ASV dolāra vērtības kritums. Kādu laiku vēl turpināsies arī pasaules cenu ietekmēts kāpums pārtikas cenās, tomēr pārtikas cenas pasaulē jau sākušas stabilizēties, tādējādi gaidāms, ka drīzumā tas mazinās pārtikas cenu ietekmi uz inflāciju arī Latvijā. Gada inflāciju būtiski arī ietekmēs tā saucamais bāzes efekts, kas izpaudīsies augstākā gada inflācijas rādītājā šī gada beigās, bet faktiski atspoguļos vēl iepriekšējā gada nogalē novēroto straujo cenu kritumu.

Par inflāciju ietekmējošiem iekšzemes faktoriem: trauslā situācijas uzlabošanās darba tirgū un prognozes par turpmāko tautsaimniecības attīstības gaitu liecina, ka pārskatāmā nākotnē nav gaidāms straujš iekšzemes pieprasījuma kāpums, kas varētu radīt augšupvērstu spiedienu uz inflāciju, kā to varējām vērot ekonomikas pārkaršanas gados. Līdz ar to tuvākajos gados inflācijas riski būs ierobežoti, un, ja arī ārēju faktoru ietekmē cenas nedaudz pieaugs, inflācijas kāpums būs mērens un īslaicīgs. Tomēr papildu neskaidrību uz minēto norišu fona radītu nodokļu likmju paaugstinājums, kas, summējoties ar pasaules energoresursu un pārtikas cenu pieaugumu, jau būtiskāk ietekmētu inflāciju, radot risku inflācijas gaidu kāpumam. Tādējādi vienlaikus būtu vērojama gan ekonomikas stagnācija, gan arī straujāks inflācijas pieaugums.

Oktobrī pēdējo 12 mēnešu vidējā inflācija - Māstrihtas kritērijos iekļautais rādītājs, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, bija negatīva - fiksēta deflācija 1.6% apmērā. Arī pamatinflācija, kas neiekļauj tādus mainīgos kā energoresursu un neapstrādātās pārtikas cenas, oktobrī reģistrē cenu kritumu par 1.5%.

APA: Kalnbērziņa, K. (2019, 22. sep.). Oktobra inflācijas dati - cenu kāpuma riski ir ierobežoti. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1350
MLA: Kalnbērziņa, Krista. "Oktobra inflācijas dati - cenu kāpuma riski ir ierobežoti" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 22.09.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1350>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up