13.01.2014.

Pagājušais gads noslēdzies ar rekordzemu inflāciju izaugsmes apstākļos

Decembrī gada inflācija saglabājās negatīva (mīnus 0.4%) un to galvenokārt uzturēja enerģijas cenu kritums. Lai gan decembrī auga, piemēram, degvielas, kā arī dažu pārtikas preču cenas, to kompensēja cenu samazināšanās siltumenerģijai, apģērbam un apaviem, tādējādi cenu līmenis salīdzinājumā ar novembri nemainījās.

Siltumenerģijas cena decembrī saruka tajās pilsētās, kurās apkure balstīta uz dabasgāzes izmantošanu, jo samazinājās dabasgāzes cena rūpnieciskajiem patērētājiem. Atsevišķās pilsētās (Jelgavā, Ventspilī, Liepājā) stājās spēkā arī jaunie tarifu plāni ar zemāku cenu. Tā kā arī siltāki laikapstākļi rada mazāku siltumenerģijas patēriņu, tad rēķins par patērēto siltumenerģiju decembrī būs krietni sarucis salīdzinājumā ar 2012. gada decembrī. Mazāki decembra rēķini par mājokļa apkuri, kā arī vēlme iztērēt nelielus latu uzkrājumus janvārī varētu veicināt citu preču un pakalpojumu patēriņu, neatstājot būtisku ietekmi uz to cenām, jo tas ir vienreizējs faktors.

Decembrī pasaules pārtikas cenu līmenis saglabājās visai stabils, un nelielo pieaugumu radīja dzīvnieku izcelsmes produktu (piena un gaļas) patēriņa kāpums Ķīnā. Šajās patēriņa grupās Latvijā cenas decembrī būtiski neauga. Pasaules naftas cenu līmenis svārstījās samērā nelielā amplitūdā, taču bija nedaudz augstākas nekā novembrī, tāpēc par 1.1% auga arī vidējā degvielas cena Latvijā.

Gada vidējā inflācija 2013. gadā sasniedza rekordu izaugsmes apstākļos (0.0%), lielā mērā tas vērtējams kā piedāvājuma faktoru rezultāts.

Gada inflācijas līmenis tuvākajos mēnešos, visticamāk, atgriezīsies pie pozitīviem skaitļiem. 2013. gada aktuālo inflāciju samazinošo piedāvājuma puses faktoru (naftas cenu samazināšanas, siltumenerģijas ražošanas procesa pārveide u.tml.) ietekme pakāpeniski saruks, un 2014. gadā inflāciju sāks ietekmēt neliels nodokļu pieaugums precēm (autogāzei un tabakai). Pamazām, ilgākā laikā, arī ekonomikas izaugsme radīs ietekmi uz cenu attīstību.

2014. gada sākumā vēl neīstenojās gaidītais siltumenerģijas cenu kritums Daugavpilī un AS "Rīgas ūdens" tikmēr paziņoja par vēlmi paaugstināt ūdensapgādes tarifus, kas nav mainīti kopš 2007. gada un nespēj segt infrastruktūras atjaunošanas izmaksas. Janvāra vidū nedaudz pieaugs siltumenerģijas cena Valmierā. Šie faktori neradīs strauju inflācijas lēcienu, tomēr to ietekme atšķiras no regulējamo cenu un enerģijas cenu krituma tendences, kas bija 2013. gada vizītkarte.

Cenu vērošanas iniciatīvas dati par decembri un janvāra pirmo nedēļu rāda, ka 2013. gada pēdējā mēnesī uzņēmēji nesteidza pielāgot norēķiniem ērtās cenas, kur tās bija izdevīgas latu izteiksmē. Daži pakalpojumu sniedzēji (piemēram, sabiedriskajā ēdināšanā) cenas ērtiem eiro norēķiniem bija pielāgojuši jau oktobrī un tās saglabāja janvārī. Jomās, kurās raksturīgi skaidras naudas norēķini un kur norēķinu ērtums ir svarīgs aktuālajā valūtā (piemēram, sabiedriskajā transportā, frizētavās), tās vietumis mainījās janvārī, tomēr abos virzienos. Latvijas pāreja uz valūtu, kuras vienības vērtība ir mazāka nekā 1 lats, ir papildu faktors, kādēļ cenu līmenis saglabājas iespējami tuvs tam, kāds tas bijis latos.

APA: Paula, D. (2019, 18. nov.). Pagājušais gads noslēdzies ar rekordzemu inflāciju izaugsmes apstākļos. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1015
MLA: Paula, Daina. "Pagājušais gads noslēdzies ar rekordzemu inflāciju izaugsmes apstākļos" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 18.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1015>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up