22.02.2016.

Pakalpojumu eksportētāju produktivitāte Latvijā

Ar pakalpojumiem saistītās nozares Latvijas tautsaimniecībā ir ļoti nozīmīgas. To devums pievienotajā vērtībā nemitīgi kāpj. 1995. gadā tie bija 61%, bet 2014. gadā jau sasniedza 75%. Pakalpojumu eksporta īpatsvars kopējā Latvijas eksportā un pakalpojumu eksporta attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP) pastāvīgi pārsniedz pasaules un Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni. Tas liek pievērst lielāku uzmanību pakalpojumu sniedzējiem un to eksportētājiem.

Pakalpojumu eksportētāju īpatnības salīdzinājumā ar preču eksportētājiem un neeksportētājiem esam apskatījuši jaunākajā Latvijas Bankas izdotajā pētījumā Latvijas pakalpojumu eksportētāju ekonomiskais raksturojums. Tā veikšanā tika izmantotas četras individuālas anonīmu uzņēmumu datu kopas, -viena no tām ir Latvijas Bankas sagatavotā informācija par pakalpojumu eksportu un importu. Pētījumā esam apskatījuši vairākus ar pakalpojuma eksportu saistītus jautājumus, savukārt šajā rakstā lielāku uzmanību pievērsīsim pakalpojumu eksportētāju produktivitātei un tās salīdzinājumam ar uzņēmumiem, kas strādā tikai vietējam tirgum, preču eksportētājiem un reeksportētājiem.

Līdz šim veikto pētījumu skaits šajā jomā nav liels, jo tam nepieciešamās individuālās anonīmu uzņēmumu datu kopas sāka parādīties vien nesen. Taču, iepazīstoties ar līdz šim pieejamo literatūru, jāsecina, ka lielākajā daļā izpētīto valstu pakalpojumu eksportētāju darba ražīgums nozīmīgi pārsniedz neeksportētāju līmeni. Tas ir saistīts ar t.s. produktīvo uzņēmumu pašiniciatīvu iesaistīties starptautiskajā tirdzniecībā (self-selection hypothesis), savukārt literatūrā bieži sastopama "mācīties darot" hipotēze (learning-by-doing hypothesis), kad uzņēmums sāk eksportēt, lai paaugstinātu darba ražīgumu, pārsvarā tiek noliegta. Savukārt salīdzinājumā ar preču eksportētājiem pakalpojumu eksportētāju darba ražīgums parasti ir tikai nedaudz augstāks, ja tas vispār atšķiras (skat. H. Breinlihs un K. Kriskuolo (2011) un Š. A. Hallere un citu (2014) pētījumus). Gandrīz vienīgais izņēmums ir M. Morikavas (2015) atzinums par Japānu, ka salīdzinājumā ar preču tirgotājiem pakalpojumu tirgotāju darba ražīgums ir ievērojami augstāks.

Izvērtējot Latvijas datus, esam noskaidrojuši, ka pakalpojumu eksportētāju īpatsvars Latvijā ir relatīvi mazs. Tie koncentrējas dažās tautsaimniecības nozarēs un piedāvā samērā maz pakalpojumu veidu. Tomēr viena uzņēmuma pakalpojumu eksporta vērtība salīdzinājumā ar preču eksportētājiem vidēji ir daudz lielāka.

Salīdzinājumā ar neeksportētājiem un preču eksportētājiem Latvijas pakalpojumu eksportētāji tiešām ir produktīvāki, tomēr cita aina paveras, kad salīdzina ar reeksportētājiem [1]. Uzņēmumu produktivitāte ir atkarīga no vairākiem citiem faktoriem, tai skaitā, no konkrētās nozares. Līdz ar to pētījumā aplūkojām trīs galvenās nozares, kurās pakalpojumu eksportētāju koncentrācija ir vislielākā. Šīs nozares ir: transports un uzglabāšana, informācijas un komunikāciju pakalpojumi, kā arī profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi.

Transporta un uzglabāšanas nozarē pakalpojumu eksportētāju darba ražīgums patiešām ir lielāks nekā tiem uzņēmumiem, kuri darbojas tikai iekšzemes tirgū, un tas ir līdzvērtīgs preču eksportētāju darba ražīgumam. Secināts, ka pakalpojumu eksportētāji divās ļoti inovatīvās nozarēs – informācijas un komunikāciju, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs – ir augstāks darba ražīgums nekā neeksportētājiem un preču eksportētājiem. Tādējādi šīs ir zinātnesietilpīgās, novatoriskās nozares, kurās salīdzinājumā ar preču eksportētājiem pakalpojumu eksportētāju darba ražīgums ir augstāks.

 

1. attēls. Dažādu eksportētāju kategoriju darba ražīguma salīdzinājums 2013. gadā

Avots: CSP; autoru aprēķins

Piezīmes. 1. – neeksportētāji. 2. - iekšzemē ražotu preču eksportētāji, t.i., preču eksporta uzņēmumi, izņemot tos, kuru vienīgā aktivitāte ārējā tirgū ir preču reeksports. 3. - reeksportētāji, t.i., uzņēmumi, kuru vienīgā darbība ārējā tirgū ir preču reeksportēšana, vai uzņēmumi, kam reeksports ir vienīgā vai preču eksportam paralēla aktivitāte. 4 - pakalpojumu eksportētāji, t.i., uzņēmumi, kas eksportē pakalpojumus.

Pētījumā tika arī ilustrēta uzņēmumu eksportēšanas paradumu dinamiskā dimensija (t.i. to izmaiņa laika gaitā). Šim nolūkam pētījumā izmantoto datu izlase tika sadalīta trijos apakšperiodos:

  • Pirmais apakšperiods (2006. – 2008. gads) aptver strauja ekonomiskā kāpuma gadus, kad 2006. un 2007. gadā ekonomiskās izaugsmes tempu izteica ar divciparu skaitli; 
  • Otrais apakšperiods (2009. un 2010. gads) bija krīzes laiks, kad krasi saruka ekonomiskā aktivitāte un eksports; 
  • Trešais apakšperiods (2011. – 2013. gads) ir tautsaimniecības atveseļošanās un lēnas izaugsmes gadi.  

Pētījumā veikta uzņēmumu analīze katrā no trim apakšperiodiem atkarībā no tā, vai uzņēmumi pamet ārējo tirgu (exiters), paliek ārējā tirgū (survivors) vai sāk darboties ārējā tirgū (entrants).

Esam secinājuši, ka pakalpojumu eksportētāji, kuri pārdzīvoja krīzi, jau pirms krīzes ir bijuši tikpat produktīvi kā darbību pārtraukušie un tirgu pametušie uzņēmumi (2. attēls), savukārt krīzi pārdzīvojušo preču eksportētāju un reeksportētāju darba ražīgums bija augstāks. Pētot šo jautājumu nozaru griezumā, esam konstatējuši, ka tirgū palikušie informācijas un komunikāciju kā arī profesionālo un zinātnisko pakalpojumu eksportētāji pirms krīzes ir bijuši produktīvāki.

 

2. attēls. Dažādu eksportētāju kategoriju tirgū palikušo un tirgu pametušo uzņēmumu darba ražīguma salīdzinājums pirmskrīzes periodā (2006 – 2008)  

Avots: CSP; Autoru aprēķins

Piezīmes: 1. - tirgū palikušie uzņēmumi; 2. – tirgu pametušie uzņēmumi

 

Ja salīdzina tirgū palikušos eksportētājus un jaunos eksportētājus (nevis darbību beigušos), pakalpojumu eksportētājiem netiek novērotas statistiski nozīmīgas darba ražīguma atšķirības, t.i., pakalpojumu eksportētāji, kas ienāk ārējā tirgū, jau ir tikpat produktīvi kā tie uzņēmumi, kuri tur jau kādu laiku darbojušies (3. attēls).

 

3. attēls Dažādu eksportētāju kategoriju tirgū palikušo un jauno uzņēmumu darba ražīguma salīdzinājums krīzes laikā (2011 – 2013)

Avots: CSP; Autoru aprēķins

Piezīmes: 1. - tirgū palikušie uzņēmumi; 2. - jaunie uzņēmumi

 

Tas varētu būt apstiprinājums produktīvo uzņēmumu pašiniciatīvai kļūt par eksportētājiem (self-selection hypothesis). Tomēr, lai varētu apstiprināt vai noliegt pašiniciatīvas hipotēzi, nepieciešama plašāka analīze, kas tiek plānota nākotnē.

 

Secinājumi

Apkopojot iepriekš rakstīto, pakalpojumu eksportētāju skaita un eksporta intensitātes kāpums ir labvēlīgs Latvijas tautsaimniecībai, jo veicina darba ražīguma pieaugumu tautsaimniecībā. Tas galvenokārt attiecas uz inovatīvajiem datorpakalpojumiem un uzņēmējdarbības pakalpojumiem, kuru tirgojamība saistībā ar komunikāciju līdzekļu tehnoloģiskajiem jauninājumiem pēdējā laikā arvien paaugstinās.

Labāku Latvijas pakalpojumu sniedzēju piekļuvi ārējiem tirgiem veicinātu pašlaik apspriestās strukturālās reformas, kuru mērķis ir mazināt pakalpojumu tirdzniecības barjeras Eiropas Savienībā (ES). Piemēram, Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgums ir svarīgs solis, lai nojauktu pārrobežu šķēršļus ES un ASV attiecībās, kā arī ES. Turklāt, ja apstiprinās pašiniciatīvas hipotēze un darba ražīguma/lieluma slieksnis pakalpojumu eksporta uzsākšanai starptautiskajā tirgū ir relatīvi augsts, jebkurām iekšzemes strukturālajām reformām jābūt vērstām arī uz darba ražīguma potenciāla paaugstināšanu pakalpojumu nozarē. Augstā darba intensitāte pakalpojumu nozarē nosaka uzlabojumu nepieciešamību izglītības jomā.

 

Literatūra

BREINLICH, Holger, CRISCUOLO, Chiara (2011) – International Trade in Services: A Portrait of Importers and Exporters. Journal of International Economics, vol. 84, issue 2, pp. 188–206.

HALLER, Stefanie A., DAMIJAN, Jože, KAITILA, Ville, KOSTEVC, Črt, MALIRANTA, Mika, MILET, Emmanuel, MIRZA, Daniel, ROJEC, Matija (2014) – Trading Firms in the Services Sectors: Comparable Evidence from Four EU Countries. Review of World Economics, vol. 150, issue 3, August, pp. 471–505.

MORIKAWA, Masayuki (2015) – Service Trade and Productivity: Firm-level Evidence from Japan. RIETI Discussion Paper, No. 15-E-030, March. 31 p.



[1] Darba ražīguma vidējo vērtību starpību uzskata par statistiski nozīmīgu, pamatojoties uz divpusējo t-testu. Pētījumā sniegti pēdējo triju gadu t-testa rezultāti, bet bloku diagrammas šajā rakstā attiecas uz pēdējo gadu, par kuru pieejami dati, t.i., 2013. gadu.

APA: Tkačevs, O., Beņkovskis, K. (2020, 05. jul.). Pakalpojumu eksportētāju produktivitāte Latvijā. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/227
MLA: Tkačevs, Oļegs. Beņkovskis, Konstantīns. "Pakalpojumu eksportētāju produktivitāte Latvijā" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 05.07.2020. <https://www.makroekonomika.lv/node/227>.

Līdzīgi raksti

Up