10.09.2009.

Par ārējo tirdzniecību 2009. gada jūlijā

Globālā pieprasījuma sarukums lielā mērā atspoguļojas starppatēriņa un kapitālpreču starpvalstu tirdzniecības kritumā. Tādējādi Latvijā, kuras ārējā tirdzniecībā nedominē kapitālpreču eksports, bet iekšzemes pieprasījuma krituma dēļ sarucis mašīnu un iekārtu, dažādu materiālu un izejvielu imports, eksporta dinamika saglabājas nedaudz labvēlīgāka un gada samazinājums šī gada pirmajos septiņos mēnešos joprojām ir ievērojami mazāks nekā importa kritums atbilstošajā periodā, t.i., 27.2% un 41.2%. Turklāt dažās visai nozīmīgās preču grupās jau divus mēnešus vērojams eksporta pieaugums, t.sk. mehānismiem un mehāniskajām iekārtām un elektroierīcēm, kas kopumā veidoja 15.5% no jūlija eksporta. Arī rūpnieciskās ražošanas apjoms pēc ilgstošas lejupslīdes un no ļoti zema apjoma pakāpeniski sāk atgūties, īpaši tekstila, koksnes un papīra, datoru, elektrisko un optisko ierīču ražošanā.

Lai arī ekonomikas lejupslīdes apstākļos daudzas valstis pievērsušās protekcionistiskiem pasākumiem - iekšzemes ražojumu patēriņa veicināšanai un dažādiem importa ierobežojumiem -, tomēr no cenu un izmaksu viedokļa Latvijas ārējā konkurētspēja kopš aprīļa pakāpeniski uzlabojas, ko nosaka gan nominālā efektīvā kursa stabilizēšanās, gan straujāks cenu sarukums, nekā tas vērojams galvenajās tirdzniecības partnervalstīs.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem par preču ārējo tirdzniecību jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu būtiski turpināja sarukt gan importa, gan eksporta apjoms. Importa gada pieauguma temps krities līdz -46%, bet eksporta gada kritums sasniedzis 32.6%. Lai arī tirdzniecības bilance jūlijā pasliktinājās (pretēji pirmā pusgada sistemātiskajai uzlabošanās tendencei), tas neliek domāt par pastāvīgu tendences maiņu kopumā. Nav būtiski mainījušās lielākās eksporta un importa kritumu noteicošās preču grupas. Importā noteicošās grupas bija metāli, to izstrādājumi, transportlīdzekļi, mehānismi un minerālprodukti (daļēji cenu dēļ), bet eksportā - metālu, koka izstrādājumu, ķīmiskās rūpniecības produkcijas kritums, kā arī šoreiz - sezonai neraksturīgs graudaugu eksporta kritums (par 88.1% jeb 8.4 reizes salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, un to īsti neizskaidro ne cenu, ne ražas samazinājums).

APA: Paula, D. (2019, 16. nov.). Par ārējo tirdzniecību 2009. gada jūlijā. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1490
MLA: Paula, Daina. "Par ārējo tirdzniecību 2009. gada jūlijā" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 16.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1490>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up