30.11.2018.

Pārsteigums zudis, izaugsme palikusi

Foto: Shutterstock

Pārsteiguma emocijas kopš šā gada 3. ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma ātrā novērtējuma publicēšanas jau norimušas, taču Centrālās statistikas pārvaldes publicētie izvērstie 3. ceturkšņa dati apstiprina: Latvijas tautsaimniecība augusi strauji. Vienlaikus gan pēdējos ceturkšņos saglabājas aktuāls jautājums, cik noturīgi ir tie faktori, uz kuriem šāda izaugsme balstās.

1.7% izaugsmi ceturkšņa laikā (pēc izlīdzinātiem datiem) galvenokārt balstījušas pakalpojumu nozares: stabili turpina augt IKT nozare, būtisks uzlabojums, kā bija gaidāms no īstermiņa datiem, vērojams transporta un uzglabāšanas nozarē. Savukārt finanšu nozare, kuras pirmā pusgada dinamika atbilda teicienam "no viena grāvja otrā", balansē tuvu krituma vai izaugsmes robežai un tās tālākā attīstība ir grūti prognozējama.. Līdzīgi, t.i., ar stipri svārstīgiem panākumiem, taču spēcīgu kāpumu 3. ceturksnī darbojas nekustamā īpašuma nozare.

Gada sākumā vērotā viesuļvētras spēka cienīgā būvniecības attīstība ļāvusi nozarei sasniegt augstu pievienotās vērtības līmeni, uz kura fona 3. ceturkšņa aktivitāte vairs neizskatās iespaidīga: ceturkšņa laikā sarukums par 0.4%, lai gan gada pieauguma temps saglabājās augsts (14.2%). Laikapstākļu ietekmē 3.ceturksnī cietusi lauksaimniecības nozare, kas gan saglabā tikpat strauju gada izaugsmes tempu kā tautsaimniecība kopumā (5.3% pēc izlīdzinātiem datiem).

Tirdzniecības nozares attīstība par spīti kapacitātes pieaugumam mazumtirdzniecībā un jaunu tirdzniecības vietu atvēršanai arvien vājinās, un to daļēji ietekmē arī ne tik spoži eksporta rādītāji.

Nenoteiktībai ārējā ekonomiskajā vidē palielinoties un eksporta iespējām kļūstot neskaidrākām, iespējams atkal nonākt situācijā, kad par ekonomikas virzītājspēku kļūst privātais patēriņš, kas šobrīd turpina stabili augt, taču tā devums tautsaimniecības izaugsmē piekāpjas investīciju pienesumam. Latvijas apstākļos privātā patēriņa balstīta attīstība nebūtu ilgtspējīgs ceļš:  neliela tautsaimniecība pati sevi "aiz matiem izvilkt" ilgstoši nevarētu. Visai iespaidīgais vidējās algas pieaugums tautsaimniecībā, kā bija redzams  3. ceturkšņa datos, ir jau mazliet bremzējies. Savukārt patērētāju noskaņojums pēc Eiropas Komisijas datiem pēdējos mēnešos mazliet paslīdējis uz leju, tostarp novembrī – galvenokārt uz pesimistiskāku ģimenes finansiālās situācijas un valsts kopējās ekonomiskās situācijas gaidu rēķina. Vienlaikus aptaujātie iedzīvotāji vērtējuši, ka bezdarbs saruks. 

Iepriecinoši šobrīd izskatās investīciju aktivitātes pieaugums: bruto pamatkapitāla veidošana, kas gada 2. ceturksnī bija nedaudz pierimusi, ceturkšņa laikā palielinājusies par 4.2%. Tomēr, ieilgstot valdības veidošanas procesam, kā arī nerodoties skaidrībai par gaidāmās valdības izvirzītajām prioritātēm un konkrētu nozaru attīstības politiku, var pasliktināties uzņēmēju noskaņojuma rādītāji un veidoties nelabvēlīga augsne investīciju lēmumu pieņemšanai daudzās nozarēs. Šādos apstākļos strauja ekonomiskā izaugsme gandrīz izskatās pēc loterijas iznākuma laimīgas sagadīšanās dēļ. Nākamgad uz šā gada attīstības fona nav pamata gaidīt tik strauju investīciju kāpumu, un arī kopējā tautsaimniecības izaugsme kļūs lēnāka.

APA: Paula, D. (2018, 10. dec.). Pārsteigums zudis, izaugsme palikusi. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4331
MLA: Paula, Daina. "Pārsteigums zudis, izaugsme palikusi" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 10.12.2018. <https://www.makroekonomika.lv/node/4331>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up