08.07.2011.

Pasaules cenu ietekme uz inflāciju mazinās, cenas kāpina nodokļu pārmaiņas

Pasaules cenu ietekme uz Latvijas cenām šobrīd ir nedaudz mazinājusies - cenu stabilizēšanās atspoguļojas gan degvielas, gan arī pārtikas cenu rādītājos. Pasaules energoresursu sadārdzinājums šī gada sākumā joprojām turpinās ietekmēt dabasgāzes un tādējādi arī siltumenerģijas cenu attīstību Latvijā. Tomēr šī ietekme mazināsies nākamā gada sākumā. Atspoguļojot minētās norises, gada inflācija jūnijā nedaudz saruka, tomēr joprojām saglabājās salīdzinoši augstā 4.8% līmenī. To joprojām balstīja gan nodokļu pārmaiņas šajā gadā, gan arī iepriekš straujais pasaules energoresursu un pārtikas cenu kāpums.

Mēneša laikā patēriņa cenu indekss pieauga par 0.3%. Cenu kāpumu veidoja galvenokārt nodokļu un siltumenerģijas cenu kāpums. Augstākas akcīzes nodokļa likmes stājās spēkā alkoholam un degvielai. Nodokļa likmes izraisīto degvielas cenu kāpumu mazinājis naftas cenu kritums pasaulē. Siltumenerģijas tarifi pieauguši, dabasgāzes tirdzniecības cenai sekojot naftas kāpumam šī gada sākumā. Pārtikas cenas pirmo reizi desmit mēnešu laikā samazinājās (-0.2%). Kritumu veidoja gan sezonāli faktori, gan arī dārzeņu cenu samazinājums, to patēriņam krītoties saistībā ar baktērijas izraisītajām saslimšanām ārvalstīs.

Tomēr neskatoties uz atsevišķām stabilizācijas pazīmēm, pasaules cenu attīstība joprojām ir saistīta ar nozīmīgu neskaidrību. Pasaules jēlnaftas eksportētājvalstis pēdējā sanāksmē pagaidām nespēja vienoties par ražošanas jaudas palielināšanu, kā tika prognozēts. Tas lika apstāties naftas cenu kritumam, kas aizsākās maijā. Šobrīd naftas cenām turpina svārstīties 105 un 120 ASV dolāru par barelu robežās. Arī vakar publicētais ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pārtikas cenu indekss liecina, ka pārtikas cenas turpināja būt stabili augstas. Lai gan kopš gada sākuma izteiktu stabilizāciju pasaulē uzrāda gan graudaugu, gan piena, gan arī gaļas cenas, arī par pārtikas cenu attīstību nākotnē ir daudz neskaidrību. To noteiks gan attīstības valstu, īpaši Ķīnas izaugsme, kas jau sākusi uzrādīt palēnināšanos, gan arī laika apstākļi, kas noteiks gaidāmās ražas. Sagaidāms, ka arī jūlijā patēriņa cenu līmeņa kāpums mazināsies. Tomēr līdz gada beigām inflācijai būtiski krist neļaus galvenokārt nodokļu likmju kāpums dabasgāzei. Nākamgad gan gaidāms jau nozīmīgāks inflācijas sarukums.

Zināmas bažas rada fakts, ka, neskatoties uz zemo pieprasījuma līmeni, uzņēmumi izvēlējušies lielu daļu nesenā globālo cenu pārmaiņu izraisītā izmaksu pieauguma pārnest uz patērētājiem. Tas varētu liecināt par salīdzinoši zemu konkurences līmeni Latvijā, it īpaši tirgus segmentos, kuros vidējās cenas saglabājas augstākas nekā pārējās Baltijas valstīs. Iespējams, šādas norises rada pamatu rūpīgai situācijas izpētei konkurences jomā un atbilstošu risinājumu meklēšanai konkurences palielināšanai atsevišķos tirgus segmentos.

APA: Kalnbērziņa, K. (2019, 21. nov.). Pasaules cenu ietekme uz inflāciju mazinās, cenas kāpina nodokļu pārmaiņas. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1272
MLA: Kalnbērziņa, Krista. "Pasaules cenu ietekme uz inflāciju mazinās, cenas kāpina nodokļu pārmaiņas" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1272>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up