21.09.2010.

Pasaules pārtikas cenu dinamika nenorāda uz dramatisku pārtikas cenu kāpumu

Augustā turpinājās ražotāju cenu kāpums - salīdzinājumā ar jūliju par 0.6% un gada laikā par 7.0%. Gandrīz vienlīdz strauji mēneša laikā pieaugušas gan vietējā tirgū pārdotās, gan eksportētās produkcijas ražotāju cenas. Eksportētās produkcijas ražotāju cenu kāpumu pamatā radīja pārtikas un papīra ražošanas cenas, kas ir laba ziņa šo produkciju eksportējošiem uzņēmumiem, jo tādējādi tiem tiek nodrošināts ienākumu pieaugums. Pasaules cenu dinamika turpināja veidot augšupvērstu cenu spiedienu arī vietējā tirgū, pieaugot gan pārtikas, gan koksnes izstrādājumu ražotāju cenām.

Pašlaik atsevišķi ražotāji un tirgotāji, atsaucoties uz pasaules cenu pārmaiņām, tuvākajā laikā prognozē pat vairākkārtēju cenu kāpumu pārtikas precēm. Jautājums ir, cik šāda argumentācija ir pamatota un vai uz pasaules energoresursu un pārtikas cenu pieauguma fona netiek radītas nepamatotas cenu pieauguma gaidas. Pasaules pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (PLO) dati par pārtikas cenu indeksiem apstiprina pārtikas cenu kāpumu pasaulē, taču daudz mazākā mērā nekā šobrīd izskanējis Latvijā. PLO dati liecina, ka augustā salīdzinājumā ar jūliju kopējais pārtikas cenu indekss kāpis visai mēreni - par 5%. Laika apstākļu ietekmē rodoties satraukumam par graudu piedāvājumu pasaulē, diezgan strauji kāpušas graudu cenas: tās mēneša laikā pieauga par 12% un kopš zemākā punkta jūnijā - par 20%. Taču piena cenas turpināja samazināties - to mēneša kritums ir 3%.

Izskanējuši arī minējumi par pasaules un līdz ar to arī iekšzemes pārtikas cenu atgriešanos pirmskrīzes cenu kāpuma augstumos. Tomēr PLO apkopotā informācija liecina, ka pašlaik pārtikas cenas pasaulē kopumā ir par 18% zemākas nekā to augstākajā punktā 2008. gada jūnijā, graudu un piena cenām attiecīgi esot 33% un 22% zem pirmskrīzes augstākā punkta. Šī informācija, protams, neatspoguļo precīzu cenu dinamiku, ar kādu sastopas Latvijas ražotāji, tomēr norāda kopējo tendenci, kas par dramatisku cenu kāpumu neliecina.

Nākotnē pārtikas cenu attīstība pasaulē būs atkarīga no daudziem un grūti prognozējamiem faktoriem. Tomēr gaidāms, ka joprojām lielā neskaidrība par ASV un eiro zonas izaugsmi un gausā un svārstīgā globālā pieprasījuma atkopšanās bremzēs pārtikas cenu kāpumu. Arī PLO jūnija ziņojumā par pasaules pārtikas tirgiem prognozē, ka 2010. un 2011. gadā pārtikas krājumi pasaulē joprojām būs lieli, tādējādi piedāvājuma faktoru ietekmei uz pārtikas cenu kāpumu nevajadzētu būt nozīmīgai.

Pasaules cenu dinamika ir tikai viens no faktoriem, kas ietekmē pārtikas cenas iekšzemē. Ražotājiem un tirgotājiem ir jārēķinās ar daudz zemāku pieprasījuma līmeni, nekā tas bija ekonomikas augšupejas gados, tādējādi cenu paaugstināšanas iespējas ir ierobežotas. Turklāt zemāku cenu līmeni salīdzinājumā ar straujas izaugsmes periodu var nodrošināt arī zemākas darbaspēka izmaksas.

APA: Kalnbērziņa, K. (2019, 22. sep.). Pasaules pārtikas cenu dinamika nenorāda uz dramatisku pārtikas cenu kāpumu. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1361
MLA: Kalnbērziņa, Krista. "Pasaules pārtikas cenu dinamika nenorāda uz dramatisku pārtikas cenu kāpumu" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 22.09.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1361>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up