10.05.2016.

Patēriņa cenas aprīlī aug piedāvājuma faktoru ietekmē

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu līmenis aprīlī bija par 0.4% augstāks nekā martā un par 0.8% zemāks nekā 2015. gada aprīlī, tādējādi patēriņa cenu gada pārmaiņas saglabājas negatīvas jau četrus mēnešus pēc kārtas. Cenu līmeņa pieaugumu mēneša laikā pārsvarā veidoja degvielas cenu pārmaiņas, kas sekoja pasaules naftas cenu kāpumam, kā arī sezonas apģērbu, apavu un dārzeņu cenu sadārdzināšanās, bet pēc akcīzes pārmaiņām alkoholiskajiem dzērieniem vidējais cenu līmenis šajā grupā nepalielinājās.

Naftas cenas pasaules tirgū aprīlī turpināja pamazām augt, neskatoties uz neizdevušajām naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC sarunām par ražošanas samazināšanu. Un, kā bija gaidāms, degvielas cenu pārmaiņu ietekme uz inflāciju palielinājās (degvielas cenas mēneša laikā auga par 3.2%). Tikmēr pasaules pārtikas cenas pēc Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem aprīlī auga trešo mēnesi pēc kārtas, un krituma tendence saglabājas tikai piena produktu cenās, jo šajā tirgū pieprasījums netiek līdzi piedāvājumam. Taču Latvijas mazumtirdzniecībā piena produktu cenas aprīlī auga. To sarukums varētu būt iespējams maijā, kā liecina piena pārstrādes kompānijas Food Union paziņojums par atsevišķu zīmolu piena produktu cenu samazināšanu pārdošanas veicināšanai un izejvielu iepirkuma uzturēšanai.

Pēc alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa pārmaiņām, kas stājās spēkā jau martā, vēl aprīlī, šīs patēriņa cenas grupas vidējais cenu līmenis tomēr nebija pieaudzis. Pretēji – pērn augustā alkoholisko dzērienu cenu kāpums sakrita ar akcīzes pārmaiņu veikšanu. Taču atšķirībā no tabakas alkoholisko dzērienu patēriņš un cenu politika ir nedaudz elastīgāka, tādējādi akcīzes un gala cenas pārmaiņas var nesakrist. Piemēram, akcīzes lielums netiek aprēķināts, izmantojot kombinēto likmi, t.i., to alkoholam neietekmē gala patēriņa cena, bet gan tikai dzēriena veids. Tāpat šajā preču grupā mēdz tikt rīkotas pārdošanas akcijas, kā arī mēdz izpausties sezonalitāte, piemēram, alus pārdošanā.

Jau 1. ceturkšņa mazumtirdzniecības dati rādīja, ka reālā izteiksmē mazumtirdzniecības kāpums nedaudz bremzējas, nepastiprinot pieprasījuma puses spiedienu uz preču cenām. Aprīlī nepārtikas preču cenu gada kritums būtiski nemainījās. Tikmēr pakalpojumu cenas aprīlī auga nedaudz mazāk, nekā gaidīts, un saruka to gada kāpums. Viens no iemesliem bija tas, ka atjaunojās gada pirmajos divos mēnešos vērotais būtiskais gaisa transporta pakalpojumu un komplekso atpūtas pakalpojumu cenu sarukums (aprīlī tās saruka par attiecīgi 10.7 un 8.4%). Arī šajās grupās cenu pārmaiņas neliecina par pieprasījuma spiediena palielināšanos.

Šogad vidējais atalgojuma kāpums gadā kopumā gaidāms lēnāks nekā pērn, jo likumdošanas pozitīvā ietekme uz neto algu būs krietni sarukusi. Tādējādi arī ienākumu puse nedarbosies kā nozīmīgs inflācijas dzinējspēks, un gada vidējā inflācija saglabāsies ļoti zema. 

APA: Paula, D. (2019, 21. nov.). Patēriņa cenas aprīlī aug piedāvājuma faktoru ietekmē. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/848
MLA: Paula, Daina. "Patēriņa cenas aprīlī aug piedāvājuma faktoru ietekmē" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/848>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up