08.06.2016.

Patēriņa cenas maijā aug, bet gada inflācija vēl ne

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu līmenis maijā bija par 0.6% augstāks nekā aprīlī un par 0.8% zemāks nekā 2015. gada maijā, tādējādi patēriņa cenu gada pārmaiņas saglabājas negatīvas jau piekto mēnesi pēc kārtas. Cenu līmeņa pieaugumu mēneša laikā pārsvarā veidoja vairāku preču sezonas cenu svārstības, kā arī fiksēto tālruņu pakalpojumu cenu kāpums un degvielas cenu pārmaiņas. Inflāciju palielinošo faktoru ietekme tuvākajos mēnešos pastiprināsies, taču gada pirmo piecu mēnešu inflācijas dinamika ļauj vērtēt, ka tie gada vidējo inflāciju neatgriezīs pozitīvā teritorijā.

Pārtikas cenas Latvijā pašlaik drīzāk sāk atgādināt pasaules kopējo pārtikas un lauksaimniecības preču cenu kāpuma tendenci, un lokālo faktoru samazinošā ietekme vairs neizskatās tik aktuāla. Piemēram, vidējās piena produktu cenas, pretēji gaidītajam (pēc piena produktu ražotāja "Food Union" paziņojuma maijā par vairāku zīmolu preču cenu samazināšanu piena iepirkuma uzturēšanai) tomēr nesaruka. Sezonai raksturīgi maijā pieauga apģērbu un apavu cenu līmenis, taču nedaudz mazāk nekā pērn, tādējādi šis faktors nepalielināja gada inflācijas līmeni.

Augšupvērsta korekcija notika lidojumu un tūrisma pakalpojumu cenās, kas šogad gan izmaksu faktoru, gan pārdošanas akciju ietekmē piedzīvojušas lielas un biežas svārstības. Samērā būtisku kāpumu uzrādīja arī telekomunikāciju pakalpojumu cenas (+2.8% mēneša laikā).

Lai gan maijā patēriņa cenu negatīvās gada pārmaiņas saglabājās teju sešu gadu rekordlīmenī un atsevišķu resursu izmaksu sarukuma novēlotā ietekme vēl ir aktuāla, inflācija pamazām mainīs kursu jau tuvākajos mēnešos. Tās turpmāku kritumu ierobežo vairāki faktori.

Piemēram, piedāvājuma faktori pašlaik uztur pakāpenisku naftas cenu kāpumu, tomēr, piemēram, OPEC sarunas 2. jūnijā atkal noslēdzās bez gaidītā rezultāta. Šāda nenoteiktība rada piesardzību iekšzemes enerģijas ražotāju un tirgotāju vidū. Piemēram, AS "Latvijas Gāze" jūnijā nākusi klajā ar jauno redzējumu par tarifu attīstību un jūlijā pirmoreiz kopš tarifu krituma, kas sākās 2014. gada decembrī, paredz tarifu palielinājumu rūpnieciskajiem patērētājiem par vienu pakāpi, t.i., atpakaļ līdz maija līmenim. Ārpus tā atsevišķi siltumenerģijas ražotāji sāk iesniegt regulatoram jaunus tarifu plānus, kas pie zemākām resursu izmaksām paredzētu nelielu tarifu kāpumu. Tomēr vienlaikus līdzšinējo resursu izmaksu attīstības rezultātā varētu sarukt tarifi mājsaimniecībām, kuri tiek mainīti retāk – vien reizi pusgadā. Tātad, lai gan ar laika nobīdi vēl saglabājas izmaksu faktoru negatīvā ietekme, tā pakāpeniski varētu sarukt.

Arī pārtikas cenas pasaulē aug jau vairākus mēnešus, un jaunās sezonas gaidāmo krājumu novērtējums jūnijā, lai gan nedaudz uzlabots, ir zemāks nekā 2015./2016. gada sezonā.

Tāpat gaidāms, ka dažādos sadzīves rēķinos pakāpeniski parādīsies fiksētas komponentes, piemēram, elektroenerģijas patērētājiem ar ļoti mazu patēriņu. Līdzīgā veidā arī telekomunikāciju operators "Bite" no jūnija palielinājis tarifu plānus par vienādu summu absolūtā izteiksmē, to skaidrojot ar nepieciešamajām investīcijām klientu augošo vēlmju apmierināšanai.

Tomēr - tā kā gada pirmā puse, visticamāk, būs aizritējusi negatīvu patēriņa cenu gada pārmaiņu zīmē, pakāpeniskais cenu līmeņa pieaugums minēto faktoru ietekmē otrajā pusgadā gada vidējo inflāciju virs nulles tā arī var nepaaugstināt.

APA: Paula, D. (2019, 20. nov.). Patēriņa cenas maijā aug, bet gada inflācija vēl ne. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/840
MLA: Paula, Daina. "Patēriņa cenas maijā aug, bet gada inflācija vēl ne" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 20.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/840>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up