04.04.2011.

Pēc iepriekšējo mēnešu lejupslīdes apstrādes rūpniecībā atgriežas izaugsme

Apstrādes rūpniecības apjoms februārī salīdzinājumā ar janvāri pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem palielinājās par 1.5%. Savukārt salīdzinājumā ar pērnā gada februāri produkcijas apjoms ir audzis par 13.3% (kalendāri izlīdzināti dati).

Lielākais gada kāpums fiksēts automobiļu un piekabju ražošanā (116.6%), apģērbu ražošanā (66.1%), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (46.7%), datoru un elektronisko iekārtu ražošanā (31.5%), metālu ražošanā (30.2%) un gatavo metālizstrādājumu ražošanā (27.5%). Savukārt straujākais kritums vērojams citu transportlīdzekļu (kuģu, laivu, dzelzceļa lokomotīvju) ražošanā (‑40.5%) un ķīmisko vielu ražošanā (-30.1%).

2011. gada sākuma tendence uzrāda eksporta kā galvenā rūpniecības dzinējspēka dominējošās lomas saglabāšanos. Apgrozījums eksporta tirgos uzrāda rekordaugstu sniegumu, bet apgrozījums vietējā tirgū pēc uzlabojuma pērnā gada otrajā pusē atkal sarūk.

Apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi uzrāda visai atšķirīgu dinamiku. Lai gan šie rādītāji dažādu iemeslu dēļ nav pilnībā salīdzināmi, tomēr pamattendenci tie iezīmē. Proti, 2010. gada otrajā pusē straujāk palielinājās cenas, līdz ar to rūpnieku ienākumi palielinājās vairāk, nekā auga saražoto preču daudzums. Šī "šķēre" palielinājās arī šī gada sākumā. Ko tas varētu liecināt par situāciju nozarē? Zemais investīciju līmenis ierobežo turpmāku ražošanas apjomu kāpināšanu un daudzviet uzņēmumos vērojama maksimālā jaudu noslodze. Tomēr cenu kāpums eksporta tirgos daudziem uzņēmumiem sniedz iespēju pelnīt vairāk ar to pašu vai pat mazāku ražošanas apjomu.

Šāds ienākumu kāpums gan var būt nenoturīgs, turklāt cenas palielinās arī importa izejvielām, un kādā brīdī tirdzniecības nosacījumi, kas ir uzrādījuši uzlabošanos, var pasliktināties. Situācija pasaules izejvielu biržās ir svārstīga, bet kopējā tendence saglabājas augšupejoša. Papildu ietekme uz izmaksām ir arī valsts nodokļu politikai un uzņēmumu noteiktajiem tarifiem. Tāpat saglabājas bažas par tautsaimniecību attīstību un veiksmīgiem valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem vairākās ES valstīs. Ar tik daudz "nezināmajiem" fonā saimnieciskās darbības plānošana, izmaksu aprēķini un līgumu slēgšana ir sarežģīta. Protams, ir uzņēmēji, kas ar radošu un grūtībās pārbaudītu cīņassparu spēj šādā fonā panākt pat lielākas tirgus daļas, bet galvenais jautājums paliek – cik ilgi ar esošajām jaudām spēsim kāpināt ienākumus?

EK ir publicējusi marta rūpniecības konfidences rādītāju, kas liecina, ka pēc straujā uzlabojuma februārī martā rūpnieku noskaņojums saglabājies praktiski iepriekšējā mēneša līmenī (fiksēts neliels kāpums 0.2 punktu apmērā). Martā ir krietni uzlabojušās izlaides pieauguma gaidas tuvākajos trīs mēnešos. Kā pozitīva ziņa noteikti minama arī eksporta pasūtījumu apjomu novērtējuma uzlabošanās jau vairākus mēnešus pēc kārtas, dodot cerību, ka arī martā apstrādes rūpniecības sniegums būs iepriecinošs.

 

Apstrādes rūpniecības apgrozījums un produkcijas apjoms salīdzinājumā ar 2009. gada decembri, %

Apstrādes rūpniecības apgrozījums un produkcijas apjoms salīdzinājumā ar 2009. gada decembri, %

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

APA: Rutkovska, A. (2019, 17. nov.). Pēc iepriekšējo mēnešu lejupslīdes apstrādes rūpniecībā atgriežas izaugsme. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1303
MLA: Rutkovska, Agnese. "Pēc iepriekšējo mēnešu lejupslīdes apstrādes rūpniecībā atgriežas izaugsme" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 17.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1303>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up