28.02.2017.

Pērn panīkusī tautsaimniecības izaugsme šogad varētu atdzīvoties

Foto: Shutterstock
2016. gads kopumā aizritējis investīciju gaidās, kā arī arvien vāja ārējā pieprasījuma fonā.  Kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie dati par tautsaimniecības izaugsmi, iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem 2016. gadā palielinājās tikai par 1.3%, kas ir zemākais kāpums sešu gadu laikā.

Tostarp 2016. gada 4. ceturksnī IKP pieaugums bija nedaudz straujāks, nekā lēsts CSP ātrajā novērtējumā. Gada pieaugums sasniedza 2.2% pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, kamēr ceturkšņa laikā IKP palielinājies par 1.1%.  Tā kā 2016. gads bija t.s. garais gads, turklāt vairākas svētku dienas iekrita nedēļas nogalēs, darbdienu skaits kopumā bija lielāks, neizlīdzinātie IKP pieauguma dati rāda, ka pērn saražoto preču un pakalpojumu vērtība augusi par 2.0%.

Jau pirmo triju ceturkšņu dati rādīja, ka investīciju apjoma gada kritums ir tik liels, ka pakāpeniska ES fondu līdzekļu apgūšanas uzlabošanās 4. ceturksnī gada kopējo rādītāju neglābs. Arī ekonomiskā izaugsme Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs saglabājās vājāka nekā 2015. gadā, nemudinot uzņēmumus veikt ieguldījumus kapacitātes palielināšanā. Tādējādi 2016. gads pagāja ES fondu gaidīšanas, kā arī arvien stagnējoša  ārējā pieprasījuma zīmē: investīciju aktivitāte bija īpaši zema (gadā kopumā šim komponentam bijis negatīvs pienesums izaugsmē), un arī eksports nespēja tā īsti sasparoties.

Lai gan mājsaimniecību patēriņš 2016. gadā nedaudz bremzējās salīdzinājumā ar 2015. gadu, tas ir saglabājies kā izaugsmes balsts. To noteica ienākumu pieaugums (gan lēnāks nekā iepriekšējos gados). Ļoti pakāpeniski atdzīvojās arī privātpersonu aizņemšanās, kura sekmēja izaugsmi atsevišķos segmentos, piemēram, jaunu automašīnu tirdzniecībā. Taču mazumtirdzniecība kopumā sasaucās ar patērētāju noskaņojumu un liecināja par piesardzīgāku tērēšanu ikdienas patēriņam (skat. šeit), un, iespējams, lielāku tēriņu gaidām, piem., automašīnas iegādei vai mājokļa remontam.

Arī reālā preču importa dati plašajā ekonomiskajās kategorijās (Eurostat dati par 11 mēnešiem) rāda, ka patēriņa preču pieprasījums 2016. gadā bijis samērā noturīgs, kamēr kapitālpreces  ievestas ievērojami mazāk nekā 2015. gadā, atspoguļojot investīciju kūtrumu. Pavisam vājš bijis arī starppatēriņa preču ieveduma pieaugums. Situācija 2016. gada 4. ceturksnī varētu būt nedaudz uzlabojusies, pakāpeniski augot ES fondu līdzekļu ieplūdei.

2016. gadā saglabājoties noturīgam privātā patēriņa kāpumam, lielu devumu IKP izaugsmē nodrošināja tirdzniecības nozare (pievienotās vērtības gada pārmaiņas – 3.3%). Lai gan ārējais pieprasījums gadā kopumā bija vērtējams kā vājš, ārējā ekonomiskā vide, īpaši gada nogalē, pakāpeniski uzlabojās, kas sekmēja vairumtirdzniecības attīstību. Šādu ārējās vides uzlabošanos izjuta arī apstrādes rūpniecības nozare (5.6%), strauji kāpinot izlaides apmērus vairumā apakšnozaru.

Tāpat IKP izaugsmē liels pozitīvs pienesums bija produktu nodokļiem (+6.4%), kuru apjoms auga straujāk nekā lielākā daļa nozaru, tādējādi, visticamāk, atspoguļojot šo nodokļu iekasējamības uzlabošanos. Tikmēr būtiskākā IKP izaugsmi bremzējošā nozare bija būvniecība (-17.9%), kuras attīstību būtiski ietekmēja pārrāvums ES fondu līdzekļu pieejamībā. Dažāda veida apsteidzošie rādītāji gan liecina, ka 2017. gads nozarei būs labāks.

2017. gadā arī investīciju kopējā aktivitāte gaidāma augstāka: galvenie minētie tās ierobežojošie faktori, kas bija vērojami 2016. gadā, varētu būtiski mainīties, tādējādi IKP pieaugums varētu atgriezties pie 2012. - 2015. gadā vērotā vidējā līmeņa. Tomēr no stabila dzīves līmeņa pieauguma un tuvināšanās citu attīstīto valstu sasniegtajam dzīves līmenim viedokļa šāda izaugsme ilgākā periodā būs par vāju. Tāpēc vēl arvien ir aktuāla uzņēmējdarbības vides uzlabošana, tostarp  ilgtermiņā stabilas un prognozējamas nodokļu politikas veidošana.

APA: Paula, D. (2019, 19. nov.). Pērn panīkusī tautsaimniecības izaugsme šogad varētu atdzīvoties. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/3696
MLA: Paula, Daina. "Pērn panīkusī tautsaimniecības izaugsme šogad varētu atdzīvoties" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 19.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/3696>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up