02.06.2023.

Fiskālā politika inflācijas apstākļos: Eirozonas fiskālās reakcijas funkcijas novērtējumi

Pētījums 4/2023

Ilustratīvs attēls vāks
Foto: Latvijas Banka

Fiskālās ilgtspējas jautājums eiro zonas valstīs ir ļoti aktuāls, ņemot vērā uzkrātos valdības parāda līmeņus. Liels budžeta deficīts un augstais valdības parāds var apdraudēt finanšu un tautsaimniecības attīstības stabilitāti. Tāpēc ir ļoti svarīgi identificēt faktorus, kas ietekmē budžeta bilanci, budžeta ieņēmumus un izdevumus. Viens no šādiem faktoriem varētu būt inflācija, kuras ietekmei uz fiskālajiem rādītājiem empīriskajā literatūrā līdz šim nav bijusi pievērsta pietiekami liela uzmanība. Kopš eiro ieviešanas brīža inflācijas līmenis dažādās eiro zonas valstīs ir bijis mainīgs, un, lai gan eiro zonas vidēja termiņa inflācijas mērķis ir 2 % gadā, inflācijas līmenis dažkārt ir pārsniedzis šo mērķi vai nokrities zem tā. Atsevišķos gadījumos tas pat ir bijis negatīvs.

Šajā darbā tiek pētīta inflācijas ietekme uz budžeta rādītājiem, izmantojot 12 eiro zonas valstu gada datus no 1999. gada līdz 2021. gadam. Pētījuma rezultātā tiek konstatēts, ka inflācijas līmeņa paaugstinājums par 1 procentu punktu veicina budžeta primārās bilances uzlabošanos aptuveni par 0.7 procentu punktiem. Inflācija uzlabo primāro bilanci, gan paaugstinot budžeta ieņēmumu, gan samazinot izdevumu attiecību pret IKP. Augstāka inflācija sekmē tiešo un netiešo nodokļu attiecības pret IKP pieaugumu, taču tai nav jūtamas ietekmes uz sociālās apdrošināšanas iemaksām. Attiecībā uz izdevumiem augstāks inflācijas līmenis ir saistīts ar kārtējo izdevumu īpatsvara IKP samazināšanos, taču tam nav negatīvas ietekmes uz kapitālajiem izdevumiem. 

Pētījumā tiek parādīts, ka šis efekts rodas tāpēc, ka faktiskā inflācija atšķiras no tās paredzamā līmeņa, kas tiek izmantots budžeta plānošanā un izpildē. Pētījumā tiek izmantoti divi alternatīvi inflācijas pārsteiguma rādītāji – inflācijas pārmaiņas attiecībā pret iepriekšējo gadu un starpība starp faktisko inflāciju un Eiropas Komisijas publicēto inflācijas prognozi. Inflācijas pārsteiguma novērtētās ietekmes lielums ir salīdzināms ar pašu inflācijas ietekmi. Tas nozīmē, ka augstāka inflācija uzlabo fiskālos rādītājus, ja fiskālās politikas veidotajiem tā ir negaidīta. 

Jāuzsver, ka šajā pētījumā konstatētā inflācijas pozitīvā ietekme uz budžeta primāro bilanci un tās komponentiem ir īstermiņa ietekme, kas pamatā rodas viena gada laikā. Pētījumā netiek analizēta inflācijas otrās kārtas vai ilgtermiņa ietekme uz fiskālajiem rādītājiem. 

Šā pētījuma rezultāti jāņem vērā fiskālās politikas virziena noteikšanā un valsts budžeta izpildes un izvērtēšanas procesā. Negaidīti augsta inflācija var uzlabot fiskālo bilanci, tādējādi zināmā mērā maskējot fiskālās politikas virzienu. Savukārt negaidīti zema inflācija var izraisīt fiskālās bilances pasliktināšanos.

APA: Tkačevs, O., Staehr, K., Urke, K. (2024, 03. mar.). Fiskālā politika inflācijas apstākļos: Eirozonas fiskālās reakcijas funkcijas novērtējumi . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5946
MLA: Tkačevs, Oļegs. Staehr, Karsten. Urke, Katri. "Fiskālā politika inflācijas apstākļos: Eirozonas fiskālās reakcijas funkcijas novērtējumi " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 03.03.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5946>.

Restricted HTML

Up