Fiskālā vilkme teorijā un praksē: Eiropas skatījums

Visi autori: Maximilian Freier, Sara Riscado, Chrysa Leventi, Alberto Mazzon, Glenn Abela, Laura Boyd, Marion Cochard, David Cornille, Emanuele Dicarlo, Ian Debattista, Mar Delgado-T´ellez, Mathias Dolls, Maria Flevotomou, Florian Henne, Alena Harrer-Bachleitner, Viktor J´aszber´enyi-Kir´aly, Max Lay, Laura Lehtonen, Mauro Mastrogiacomo, Tara McIndoe-Calder, Mathias Moser, Martin Nevicky, Andreas Peichl, Myroslav Pidkuyko, Mojca Roter, Fr´ed´erique Savignac, Andreja Strojan Kastelec, Vaidotas Tuzikas, Nikos Ventouris, Lara Wemans

Šajā pētījumā, izmantojot mikrosimulācijas pieeju, tiek sniegta visaptveroša "fiskālās vilkmes" analīze par 21 Eiropas valsti. Jēdziens "fiskālā vilkme" raksturo situāciju, kad nodokļu ieņēmumi pieaug, jo nominālā ienākumu nodokļu bāze palielinās, bet progresīvā ienākumu nodokļa sistēmā nominālie parametri netiek atjaunoti. Tā rezultātā, pat nemainoties nodokļu politikai, palielinās valsts budžeta ieņēmumi. Pētījuma rezultāti liecina, ka daudzās valstīs ienākumu nodokļa elastība ir 1.7–2 robežās. Tas norāda, ka, ienākumiem augot par 1 procentu, nodokļu ieņēmumi pieaug par 1.7 līdz 2 procentiem. Pētījums arī atklāj būtisku variāciju cēloņos, kas skaidro starpvalstu atšķirības fiskālās vilkmes novērtējumā: tostarp ienākumu nodokļa likmju progresivitātē, nodokļu atvieglojumu politikā, ienākumu avotu struktūrā (ienākumi no algas, kapitāla, pašnodarbinātības, pabalstiem) vai arī ienākumu nevienlīdzībā.

Visbeidzot pētījumā analizēta fiskālā vilkme laika posmā no 2019. līdz 2023. gadam, ņemot vērā faktisko ienākumu pieaugumu un normatīvo aktu pārmaiņas. Pētījumā tiek kvantitatīvi novērtēta fiskālās vilkmes ietekme un tas, cik lielā mērā valdības lēmumi un fiskālā politika to ir kompensējuši, piemēram, ar indeksāciju vai citām reformām. Pētījuma rezultāti sniedz jaunu ieskatu par fiskālās politikas un ienākumu sadales sekām, kā arī piedāvā noderīgus statistiskos rādītājus publisko finanšu analizēšanai.