16.12.2009.

Plaisa starp algām un darba ražīgumu ātri mazinās

Viens no galvenajiem iekšējās tautsaimniecības nelīdzsvarotības cēloņiem – iepriekšējos gados uzkrātā plaisa starp algām un darba ražīgumu – pašlaik strauji mazinās, tādējādi atjaunojot tautsaimniecības konkurētspēju un radot pamatu ekonomikas aktivitātes atdzīvināšanai.
2009. gada 3. ceturksnī jau otro ceturksni pēc kārtas pieaudzis darba ražīgums stundā (gada laikā – par 11.4%). To uzskata par IKP dinamiku apsteidzošu indikatoru, jo pārmaiņas darba ražīgumā parasti notiek pirms IKP pārmaiņām.
3. ceturksnī arī turpināja mazināties vienības darbaspēka izmaksas, kas rāda, ar kādām darbaspēka izmaksām tiek saražota katra IKP "vienība". To ietekmējis gan stundas darba ražīguma pieaugums (darba stundā vidēji tiek saražots vairāk), gan vienas stundas darbaspēka izmaksu mazinājums (gada laikā – par 3.9%, darba samaksai sarūkot par 6.4%). Pieņemot, ka 2000. gada 1. ceturksnī darba samaksas līmenis valstī bija atbilstošs darba ražīgumam un no šī laika attēlojot kumulatīvo sezonāli izlīdzināto darba samaksas un produktivitātes līmeni, redzams, ka plaisa starp algām un darba ražīgumu parādās 2006. gada 3. ceturksnī un plešas plašāka līdz pat 2009. gada 1. Ceturksnim. Reālā stundu alga pieauga straujāk par darba ražīgumu līdz pat 2007. gada beigām, bet pēc tam starpība starp šiem rādītājiem palielinājās galvenokārt darba ražīguma krituma ietekmē.
Pusgada laikā, t.i., 2009. gada 2.-3. ceturksnī, ir nodzēsta trešdaļa no starpības starp algām un darba ražīgumu. Turklāt, ja ticami pieņemam, ka pirms algu lēciena 2006. gada otrajā pusē faktiskais algu līmenis bija tomēr zemāks par darba ražīgumam atbilstošo līmeni – uz to norāda kaut vai darba ņēmēju ienākumu daļa kopējā pievienotajā vērtībā, kas tolaik bija viena no zemākajām ES, – līdz 2009. gada 3. ceturkšņa beigām dzēsta jau lielākā daļa no uzkrātās plaisas starp algām un darba ražīgumu.
3. ceturkšņa IKP un darbaspēka izmaksu dati parāda, ka, pirmkārt, plaisa starp algām un darba ražīgumu mazinās ātri un, otrkārt, galvenā loma šajā procesā ir darba ražīguma kāpumam. Tas vērtējams pozitīvi, jo tādējādi algu līdzsvarošanās ar produktivitāti tiek panākta ar mazāku algu samazinājumu.

Attēls. Reālās darba samaksas un darba ražīguma kumulatīvs līmenis (2000/I = 100).
Sezonāli izlīdzināti dati. Avots: CSP dati; Latvijas Bankas aprēķins.

APA: Krasnopjorovs, O. (2019, 19. nov.). Plaisa starp algām un darba ražīgumu ātri mazinās . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1459
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Plaisa starp algām un darba ražīgumu ātri mazinās " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 19.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1459>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up