16.07.2013.

Praktiski apsvērumi saistībā ar lata/eiro pārejas kursu

Pirms nedēļas, 9. jūlijā, tika sperts izšķirošais solis ceļā uz Eiropas vienotās valūtas eiro ieviešanu Latvijā 2014. gada 1. janvārī. Ar Eiropas Savienības (ES) valstu finanšu ministru lēmumu ir novērsts viens no lielākajiem iedzīvotāju satraukuma iemesliem - par lata un eiro pārejas kursu. Kurss, kā jau Latvijas Banka to iepriekš uzsvēra, būs 0.702804 lati par vienu eiro – tāds, kāds bijis kopš 2005. gada 1. janvāra, kad lats tika piesaistīts eiro. Tas nozīmē, ka par saviem 100 latiem pēc eiro ieviešanas saņemsiet 142.29 eiro, par 1000 latiem - 1422.87 eiro, bet par 10 000 latu – 14 228.72 eiro.

Lata piesaiste eiro – vēsture

Pēc neatkarības atgūšanas Latvijas Bankai izdevās īsā laikā atjaunot uzticību nacionālajai valūtai un stabilizēt tās kursu. 1994. gada februārī Latvijas ārējās tirdzniecības nostiprināšanas interesēs tika pieņemts lēmums piesaistīt lata kursu Starptautiskā Valūtas fonda izmantotajai norēķinu vienībai – SDR (SDR valūtu grozā tajā laikā ietilpa ASV dolārs, Vācijas marka, Francijas franks, Lielbritānijas sterliņu mārciņa un Japānas jena). Piesaiste SDR valūtu grozam ļāva saglabāt un uzturēt stabilu kursu attiecībā pret visām galvenajām pasaules valūtām, jo, lai gan šo valūtu kursi globālajā finanšu tirgū cits pret citu brīvi svārstījās, šīs svārstības bija savstarpēji izslēdzošas attiecībā pret latu - mazinoties ASV dolāra kursam attiecībā pret latu, Vācijas markas kurss attiecībā pret latu savukārt pieauga, un otrādi. Tādējādi lata piesaiste SDR valūtu grozam radīja labvēlīgus nosacījumus ārējās tirdzniecības sakaru tālākai paplašināšanai un nostiprināšanai.

Latvijas valsts turpināja nostiprināties, un par galveno mērķi tika izvirzīta integrācija ES. Augstākā ES valstu ekonomiskās integrācijas pakāpe ir iekļaušanās Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS), līdz ar to aktuāla kļuva Māstrihtas kritēriju izpilde, tostarp dalība Valūtas kursa mehānismā II (VKM II). Saskaņā ar VKM II kritēriju vismaz divus gadus pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas nacionālajai valūtai jābūt piesaistītai eiro un svārstībām jābūt ne lielākām par ±15% attiecībā pret piesaistes kursu. 2004. gada novembrī Latvijas Bankas padome pieņēma lēmumu par lata piesaisti eiro. 2004. gada 30. decembrī Latvijas Banka noteica lata piesaistes kursu eiro (1 EUR = Ls 0.702804) un 2005. gada maijā ar šādu kursu pievienojās VKM II. Kā redzam, šāds pārejas kurss ir saglabāts līdz eiro ieviešanas brīdim. Fiksēta valūtas kursa režīms Latvijā, sākoties 2005. gadam, nemainījās, mainījās tikai piesaistes valūta. Turklāt piesaistes maiņa bija arī ekonomiski pamatota, jo Latvijas ārējā tirdzniecībā eiro īpatsvars bija pārsniedzis 50% un turpināja palielināties, savukārt ASV dolāra īpatsvars samazinājās un bija vairs tikai aptuveni 20%.

Pārejas kurss ekonomikai kalpojis labi

Maiņas kurss, pēc kāda notiks pāreja no lata uz eiro, ir svarīgs aspekts gan uzņēmējdarbībā, gan katra cilvēka ikdienas dzīvē. Latvijas tautsaimniecībai lata piesaistes kurss eiro ir bijis piemērots un tā izvēle attaisnojusies. Saglabājot lata piesaisti pie eiro un nemainot lata vērtību, mūsu valsts ir atguvusi konkurētspēju pēc ekonomiskās un finanšu krīzes, nodrošinot straujākos eksporta un iekšzemes kopprodukta izaugsmes tempus ES. Lai novērtētu lata kursa atbilstību tautsaimniecības attīstības stadijai, Latvijas Banka ir veikusi pētījumu, kura pamatā ir tās pašas metodes, kuras pielieto gan starptautiskās institūcijas (piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds), gan arī Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka (t.i., institūcijas, kas iesaistītas lēmuma pieņemšanā par maiņas kursu pārejai uz eiro). Pētījuma rezultāti liecina, ka lata reālais kurss (pēc paaugstināšanās ekonomiskās izaugsmes gados un tai sekojošās korekcijas krīzes gados) pēc krīzes nonācis tuvu līdzsvara stāvoklim.

Kas par pāreju jāzina iedzīvotājiem un uzņēmējiem?

Latu konvertācija eiro neradīs zaudējumus uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Preču un pakalpojumu cenas pēc noteiktā pārejas valūtas kursa (1 EUR = Ls 0.702804) konvertēs visi - gan privātie uzņēmumi, gan valsts institūcijas. Pēc pārkonvertēšanas eiro cenas tiks noapaļotas pēc matemātiskajiem principiem uz augšu vai leju līdz tuvākajam centam (līdz 5 - uz leju, no 5 (ieskaitot) - uz augšu). Tā kā cenas tiks uzrādītas gan latos, gan eiro 3 mēnešus pirms un 6 mēnešus pēc eiro ieviešanas, arī paši iedzīvotāji varēs pārbaudīt, vai cenu zīmēs uzrādītā cena latos, ko, visticamāk, sākumā labāk atpazīsim kā ierastu cenu ikdienā pērkamai precei, būs pareizi konvertēta eiro. Piemēram, vai prece, kas iepriekš maksāja 1 latu, maksās 1.42 eiro. Ja nē, tad labākais padoms būtu iepirkties tādā veikalā, kas cenu pārkonvertēšanu veicis pēc noteiktā apmaiņas kursa un piedalās apzinīgo uzņēmēju iniciatīvā "Godīgs eiro ieviesējs".

Līdzīgi kā vairākās eirozonas valstīs (Īrijā, Kiprā, Maltā), arī Latvijā cenas pēc pārkonvertēšanas eiro izskatīsies nomināli augstākas nekā nacionālajā valūtā. Tomēr tas būs tikai vizuālais efekts. To, ko par savu algu varēja latos nopirkt līdz 2013. gada 31. decembrim, varēs nopirkt arī eiro nākamā gada 1. janvārī, kad algas, sociālie pabalsti u.c. maksājumi tiks pēc apstiprinātā kursa pārkonvertēti eiro un izmaksāti eiro. Valūtas maiņas kursa dēļ iedzīvotājiem zaudējumi nebūs. Arī algas, stipendijas, pabalsti, pensijas un citi maksājumi iedzīvotājiem tiks pārrēķināti tikai un vienīgi pēc oficiālā kursa.

Kā visērtāk konvertēt savus latus uz eiro?

Būtiski ir atcerēties, ka, pievienojoties eirozonai, lati tiks konvertēti uz eiro bez maksas. Tātad 2014. gada 1. janvārī uzkrājumi bankās tiks automātiski pārkonvertēti eiro pēc oficiālā pārejas kursa (un nevis par atšķirīgu pirkšanas/pārdošanas kursu, kā patlaban). Arī skaidra nauda tiks mainīta bez maksas, turklāt Latvijas Bankā – mūžīgi. Vislabākais padoms cilvēkiem būtu gadu mijai skaidrā naudā latos atstāt ikdienas tēriņiem pietiekamu summu, bet pārējo noglabāt bankas kontā, kur konvertācija 2014. gada 1. janvārī notiks automātiski un par oficiālo (iedzīvotājiem un uzņēmējiem izdevīgo) pārejas kursu. Tad atkritīs papildu raizes, piemēram, nevajadzēs ar krietnu naudas summu azotē doties uz banku.

Skaidras naudas uzkrājumu konvertēšana ir būtisks jautājums – kā liecina bankas "Citadele" un "OMD Latvija" šā gada vasarā veiktās aptaujas dati, 51% Latvijas iedzīvotāju veido skaidras naudas uzkrājumus un tos glabā krājkasītēs, grāmatplauktos, burkās, seifos, kā arī citās, pat visneiedomājamākajās vietās. Vispopulārākais skaidras naudas glabāšanas veids ir krājkasīte jeb tautā saukta cūciņa. Cūciņu īpašniekiem nebūtu jāsatraucas par savu uzkrājumu likteni. Ja neapmierinās komercbanku piedāvājums, cūciņu saturu varēs apmainīt Latvijas Bankā – bez maksas un citiem ierobežojumiem. Latu un santīmu monētas varēs samainīt pret tādām eiro naudaszīmēm, kādas vēlēsies saņemt klients.

Iedzīvotāji var sākt gatavoties eiro ieviešanai – iepazīt jauno naudu

ES finanšu ministru 9. jūlija lēmums ļaus reizi pa visām reizēm pārtraukt spekulācijas par lata/eiro pārejas kursu. Cilvēku biedēšana par it kā gaidāmajām izmaiņām pārejas kursā bija dzirdama vēl šā gada ziemā. Protams, kā tagad par to var pārliecināties, šīs bažas nav piepildījušās.

Un tas nozīmē, ka iedzīvotāji jau var sākt gatavoties eiro ieviešanai un sākt iepazīt jauno naudu – tam palīdzēs mājaslapa www.ecb.europa.eu. Sīkāk par eiro banknotēm un monētām iepriekš stāstīts arī portālā "Delfi".

 


Raksts publicēts portālā Delfi 2013. gada 16. jūlijā

APA: Bērziņa, S. (2019, 15. nov.). Praktiski apsvērumi saistībā ar lata/eiro pārejas kursu. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/334
MLA: Bērziņa, Santa. "Praktiski apsvērumi saistībā ar lata/eiro pārejas kursu" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 15.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/334>.

Līdzīgi raksti

Up