09.12.2013.

Privātais patēriņš arī 3. ceturksnī bijis izaugsmes līderis

Šodien precizētais iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājs apstiprina pieauguma tempu kāpumu 3. ceturksnī. Saskaņā ar to IKP 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni audzis par 1.3% (koriģēts par 0.1 procentu punktu uz augšu), savukārt salīdzinājumā ar 2012. gada 3. ceturksni pieaugums bijis 4.5% (koriģēts par 0.3 procentu punktiem uz augšu).

Tautsaimniecības attīstība jau kopš pērnā gada vidus saglabā stabilu 4-5% gada pieauguma tempu, tomēr galveno izaugsmes nodrošinātāju pozīcijas šogad ir mainījušās – pārslēdzoties no eksporta uz iekšzemes pieprasījumu.

Šā gada 1. ceturksnī par galveno izaugsmes nodrošinātāju kļuva privātais patēriņš, 2. ceturksnī kāpumam vēl pieaugot un devumam IKP izaugsmē sasniedzot pat 4.1 procentu punktu. Straujais pieaugums par 4.9% nodrošinājis lielāko devumu IKP kāpumā arī 3. ceturksnī – 3.1 procentu punktu. Privātā patēriņa kāpumu veicina rīcībā esošo ienākumu pieaugums – nominālais neto darba samaksas fonds gada griezumā uzrāda stabilu izaugsmi. Lai arī eiro ieviešanas gaidās iedzīvotāji daļu no skaidras naudas iekrājumiem nogulda banku kontos, tomēr daļa no šiem iekrājumiem, tos aktīvāk tērējot, stimulē arī patēriņu.

Reālajam preču un pakalpojumu eksportam šogad vērojama pieauguma tempu samazināšanās, 3. ceturksnī pat nonākot negatīvā zonā – samazinoties par 1.3%. Lai gan eksportētāju konkurētspēja saglabājas augsta, tomēr vājš ārējais pieprasījums ir ierobežojis eksporta apjomus. Turklāt eksportu papildus negatīvi ietekmēja Liepājas Metalurga nedienas. Vasaras mēnešos eksporta rādītājus nedaudz uzlaboja Rīgas Kuģu būvētava, kas uz Krieviju eksportēja vairākus kuģus, kā arī tūristu viesošanās kuplākā skaitā.

Reālais preču un pakalpojumu imports arī 3. ceturksnī ir samazinājies (par 1.4%), tādējādi nosakot pozitīvo devumu un kompensējot eksporta negatīvo devumu IKP izaugsmē.

Pozitīva ziņa ir investīciju palielināšanās - kopējā pamatkapitāla veidošana 3. ceturksnī augusi par 3.0%. Spriežot pēc nefinanšu investīciju informācijas, šis kāpums galvenokārt ir noticis valsts sektorā – sabiedriskajās ēkās, ceļu infrastruktūrā, maģistrālajos cauruļvados u.c.

No nozaru viedokļa gada griezumā straujāko pieaugumu uzrādīja būvniecības (11.6%), mākslas, izklaides un atpūtas (16.3%), kā arī komercpakalpojumu nozares (10.5%). Tomēr IKP gada izaugsmē būtisku devumu sniedza arī īpatsvarā lielā tirdzniecība nozare (5.4%) un produktu nodokļu pieaugums (6.4%). Tikmēr lielāko negatīvu devumu gada izaugsmē veido lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozare, kā arī enerģētika, kurai šis gads ir bijis vājāks par iepriekšējiem. Priecē, ka pakāpeniski sākot izzust Liepājas metalurga bāzes efektam, arī apstrādes rūpniecība atgriezusies pie izaugsmes dzinējiem.

Nākamgad IKP pieauguma tempi saglabāsies aptuveni 4% līmenī. Sākotnēji izaugsmi galvenokārt turpinās noteikt iekšzemes pieprasījums, tomēr eksporta loma pakāpeniski atkal pieaugs. Spēcinoties Eiropas Savienības valstu tautsaimniecībām, gaidāms, ka palielināsies pieprasījums arī pēc Latvijā ražotās produkcijas. Galvenais bažu aspekts eksporta potenciālam pašlaik varētu būt Krievijas tautsaimniecības izaugsmes vājināšanās, tomēr mūsu eksportētāji ne reizi vien ir pierādījuši, ka grūtību apstākļos spēj pat palielināt tirgus daļas. Eksporta palielināšanai svarīgs aspekts būs arī investīcijas, kurām Latvijas pievienošanās eiro zonā varētu sniegt papildu impulsu.

APA: Rutkovska, A. (2019, 14. nov.). Privātais patēriņš arī 3. ceturksnī bijis izaugsmes līderis. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1022
MLA: Rutkovska, Agnese. "Privātais patēriņš arī 3. ceturksnī bijis izaugsmes līderis" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 14.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1022>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up