30.11.2015.

Privātais patēriņš stabili balsta IKP izaugsmi

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2015. gada 3. ceturksnī palielinājies par 1.0%, ja salīdzina ar iepriekšējo ceturksni. Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, tas palielinājies par 3.3%. IKP pieaugums izrādījies straujāks, nekā oktobra beigās publicētais ātrais novērtējums.

Tāpat kā iepriekšējā ceturksnī arī 3. ceturksnī būtisku devumu tautsaimniecības izaugsmē radījis privātais patēriņš, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 5.2%. Privātā patēriņa pieaugumu galvenokārt balstīja rīcībā esošā ienākuma pieaugums, kas atspoguļo reālās neto darba samaksas kāpumu. Uz sagaidāmo privātā patēriņa pieaugumu jau iepriekš norādīja pieejamā informācija par mazumtirdzniecības apjomiem, kuri 3. ceturksnī turpināja pieaugt.

Turklāt vērts uzsvērt, ka arvien mazāku devumu mazumtirdzniecības apjoma pieaugumā deva degviela (3. ceturksnī 1.1 procentpunkta devums, kamēr iepriekšējos divos ceturkšņos attiecīgi 2.9 un 1.8). Tas norāda, ka patēriņa pieaugums kļuvis izteiktāks citās produktu grupās, piemēram, datoru programmatūras un telekomunikāciju iekārtu mazumtirdzniecībā. Tāpat redzams pieaugums arī mēbeļu un mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecības apjomos, kas saskan ar salīdzinoši augstām patērētāju gaidām, plānojot tuvākās nākotnes sadzīves apstākļu uzlabojumus.

Lai gan kopējais patērētāju noskaņojuma rādītājs 3. ceturksnī piedzīvojis kritumu, galvenokārt pasliktinoties iedzīvotāju redzējumam par valsts ekonomikas izaugsmi, iedzīvotāju redzējums par pašu finansiālo stāvokli saglabājies pozitīvs, liecinot, ka straujš privātā patēriņa kritums vismaz tuvākajā nākotnē nav sagaidāms.

Investīciju apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 6.4%. Pretēji iepriekšējiem signāliem (zemais izsniegto būvatļauju skaits; zems ar pasūtījumiem nodrošinātā būvniecības apmēra novērtējums) investīciju pieauguma temps bija straujāks, nekā prognozēts. Šķiet, ka arvien mazāku ietekmi uz investīcijām atstāj reģiona ģeopolitiskā situācija, kuras dēļ investori iepriekš saglabāja piesardzīgu attieksmi. Eiropas Savienības (ES) fondi bijuši svarīgi investīciju izaugsmi nosakoši faktori, tādēļ pāreja uz jauno plānošanas periodu var sākotnēji atspoguļoties investīciju pieauguma tempa kritumā. Būtiska nozīme investīciju attīstībai nākotnē, būs tam, kā un cik ātri jaunajā plānošanas periodā mācēsim apgūt ES fondus, kā arī joprojām būtisks būs arī kreditēšanas tirgus stāvoklis.

Eksporta apjoms 3. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 1.1%. Pēc ne pārāk daudzsološiem rezultātiem augustā nominālais preču eksports septembrī uzrādīja augstāku izaugsmes tempu, pateicoties gan augu valsts produktu (tai skaitā graudaugu) eksportam, gan metāla izstrādājumu eksportam. Arī pakalpojumu eksports 3. ceturkšņa pirmajos divos mēnešos uzrādīja kāpumu. Importa apjomi šī gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, pieauga par 4.5%.

IKP izaugsme šogad galvenokārt balstījās uz privāto patēriņu, kas, visticamāk, arī turpmākos ceturkšņus būs galvenais izaugsmes noteicējs. Tomēr jārēķinās ar to, ka tik straujš darba samaksas pieaugums ilgtermiņā var nebūt iespējams. Tam mazinoties, kārtējo reizi tiks aktualizēts jautājums, kā veicināt eksporta pieaugumu un kā uzturēt investīciju izaugsmi.

APA: Vilerts, K. (2022, 28. sep.). Privātais patēriņš stabili balsta IKP izaugsmi. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/879
MLA: Vilerts, Kārlis. "Privātais patēriņš stabili balsta IKP izaugsmi" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 28.09.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/879>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up