29.11.2010.

Produktivitātes kāpums ļauj nodrošināt konkurētspējas pieaugumu, nemazinot algas

 

Darba samaksas gada krituma temps turpina sarukt, un 2010. g. 3. ceturksnī bija 1.9%, atspoguļojot galvenokārt iepriekš notikušo stundu algas korekciju. Nozīmīgāks darba samaksas gada kritums bija vērojams sabiedriskajā sektorā (-4.5%), tajā skaitā valsts pārvaldē (-4.9%). Savukārt privātajā sektorā novērotais gada kritums ir ievērojami mazāks - 0.1%, jo uzņēmēji konkurētspējas atgūšanai uzsvaru ir likuši ne tikai uz izmaksu mazināšanu, bet arī uz efektīvāku ražošanu un ražīguma pieaugumu.

Salīdzinot ceturkšņu datus, stundu darba samaksa 3. ceturksnī nedaudz pieaugusi - saskaņā ar sezonāli izlīdzinātiem datiem par 1.6%. Dažās nozarēs, piemēram, apstrādes rūpniecībā, darba ražīguma kāpums ļāvis atgriezties pie stundu darba samaksas pieauguma gan pret iepriekšējo ceturksni, gan gada laikā, vienlaikus nemazinot konkurētspēju. Algu pieaugums lielākoties nodrošināts, nevis palielinot pamatalgu, bet uzņēmumiem atgriežoties pie prēmēšanas par darba rezultātiem.

APA: Kalnbērziņa, K. (2019, 17. nov.). Produktivitātes kāpums ļauj nodrošināt konkurētspējas pieaugumu, nemazinot algas. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1343
MLA: Kalnbērziņa, Krista. "Produktivitātes kāpums ļauj nodrošināt konkurētspējas pieaugumu, nemazinot algas" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 17.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1343>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up