Eiro nostiprinās uz vājā dolāra rēķina – kas notiek un ko varam sagaidīt tālāk?

Tā kā Eiropas Savienība (ES) par importētajām precēm no valstīm ārpus ES visbiežāk norēķinās ASV dolāros un izmanto ASV dolārus kā otro svarīgāko norēķinu valūtu preču eksportā[1], tad valūtas kursa izmaiņām var būt tūlītējs efekts uz ārējā tirdzniecībā iesaistīto preču cenām, kas tālāk ietekmēs cenas iekšzemē un visbeidzot var atspoguļoties inflācijas rādījumos.

Eiro straujā pieauguma 2025. gada pirmajā pusē galvenais iemesls ir dolāra vājums, kas kopš gada sākuma ir zaudējis vērtību pret lielāko ekonomiku valūtām vienā no straujākajiem tempiem kopš 1986. gada (skat. 1. attēlu). Tas noticis brīdī, kad detalizētāk iezīmējās jaunievēlētā ASV prezidenta politiskās prioritātes, kas radīja neskaidrību par turpmāko ekonomiskās attīstības virzienu. Tomēr kopš jūlija dolārs ir lielā mērā stabilizējies.

Svarīgi valūtas kursa krituma virzītājspēki ir bijuši muitas tarifu paziņojumi un turpmāk noslēgtie tirdzniecības līgumi. Jaunie muitas tarifi un tirdzniecības politikas maiņa lika investoriem samazināt pārliecību par ASV izaugsmes perspektīvām un  tādējādi arī veicināja procentu likmju gaidu samazināšanos. Daudzi uzņēmumi steigšus palielināja pasūtījumus pirms jauno tarifu ieviešanas, un tas radīja īslaicīgu tirdzniecības pieaugumu ar eirozonu (skat. 2. attēlu). Tā kā norēķinos par Eiropas precēm nepieciešams vairāk eiro, tas valūtas tirgos palielināja pieprasījumu pēc eiro un sekmēja tā vērtības kāpumu.

Papildu spiedienu uz dolāru radīja pieaugošā satraukuma sajūta finanšu tirgos par ASV fiskālo situāciju un politisko ietekmi uz centrālo banku. Prezidenta ierosinātais "Lielais, skaistais likumprojekts" ("One Big Beautiful Bill Act") paredz nodokļu samazinājumus vienlaikus ar valdības izdevumu pieaugumu. Tas investoriem liek šaubīties, vai ASV spēs ilgtermiņā kontrolēt budžeta deficītu un parādu līmeni.

Vēl lielākas bažas izraisījusi iespējamā politiskā iejaukšanās Federālo rezervju sistēmas (FRS) darbā. Publiski izteikumi par FRS vadības maiņu un politisks spiediens uz centrālo banku, lai tā ātrāk samazina procentu likmes, raisīja šaubas par tās neatkarību. Nesenais profesores Emi Nakamuras pētījums[2] norāda, cik būtiska ir centrālās bankas neatkarība tās mērķu sekmīgai sasniegšanai. FRS daudzu gadu garumā iegūtā labā reputācija cīņā ar inflāciju pēc Covid inflācijas lēcienu ļāva savaldīt ar mazāku ekonomikās aktivitātes iegrožošanu. FRS spēja rīkoties brīvi no politiskā spiediena ir palīdzējusi pieenkurot inflācijas gaidas, novērst inflācijas kāpumu un saglabāt tirgus uzticamību.

Tirgi saprot: ja FRS rīkosies politisku, nevis ekonomisku motīvu vadīta, uzticība ASV institūcijām mazināsies un līdz ar to arī dolāra kā pasaules rezerves valūtas pozīcijas pasaulē. Nenoteiktības pieaugums skaidri atspoguļojas ekonomiskās politikas nenoteiktības indeksa straujā kāpumā – kopš 2024. gada oktobra tas strauji pieauga ASV, 2025. gada maijā sasniedzot vēsturisko maksimumu[3].

Iepriekšminētais ir ietekmējis finanšu tirgus gaidas par monetārās politikas tālāko attīstības virzienu ASV. Finanšu tirgi šobrīd gaida vismaz divus procentu likmju samazinājumus par 25 bāzes punktiem līdz 2026. gada beigām (skat. 3. attēlu).  Savukārt Eiropas Centrālās bankas (ECB) pusē finanšu tirgi pieturas pie viedokļa, ka likmju mazināšanas cikls ir gandrīz noslēdzies (tiek gaidīts, ka tuvākajos mēnešos procentu likmes vairs būtiski nesamazināsies). Atšķirības monetāro ciklu trajektorijā rada lejupvērstu spiedienu uz dolāru.

Ko vēsta finanšu tirgi un analītiķi?

Finanšu tirgi joprojām paredz eiro nostiprināšanos, taču gaidas kļuvušas piesardzīgākas. To atspoguļo nākotnes līgumu (futures) pozīcijas, kur eiro pieauguma gaidītāju īpatsvars joprojām pārsniedz tos, kas paredz kritumu (skat. 4. attēlu) [4].

Arī iespēju līgumu (options) riska indikators risk reversal norāda uz pozitīvu noskaņojumu attiecībā uz eiro, lai gan salīdzinājumā ar pavasari tirgus optimismam ir tendence mazināties (skat. 5. attēlu).

Protams, tas negarantē valūtas kursa kustību šajā virzienā, taču tas sniedz ieskatu par to, vai tirgus vairāk satraucas par vērā ņemamiem kritumiem vai arī kāpumiem.  

Bet finanšu tirgus instrumentos iecenotās gaidas ir viens puzles gabaliņš kopējā bildē. Papildus tirgus datiem arī analītiķu prognozes ir samērā pozitīvas. Datu pakalpojumu sniedzēja LSEG dati liecina, ka vairums analītiķu sagaida eiro tālāku nostiprināšanos tuvākajos mēnešos (skat. 6. attēlu).

Vai šoreiz valūtas kursa nostiprināšanās varētu būt citāda?

Gadiem ilgais ASV tirgu pārākums gan ienesīguma, gan likviditātes ziņā nozīmē, ka globālajiem investoriem ir ievērojami ieguldījumi amerikāņu aktīvos. Aprīlī vērojamie tarifu satricinājumi lika dažiem investoriem samazināt ieguldījumus ASV un pārvērtēt valūtas riska ierobežošanas stratēģijas, taču šī pārpozicionēšanās turpinās[5]. Jauni centieni un reālas rīcības FRS neatkarības mazināšanā, kā arī jaunas bažas par ASV valdības īstenotās ekonomiskās politikas veiksmīgumu (it īpaši māku sabalansēt valsts budžeta deficītu tā, lai valsts parāds samazinātos, nevis kļūtu par milzīgu nastu) var iedragāt trauslo investoru pārliecību. Šobrīd investori ir nogaidošā pozīcijā un vērtē, kā attīstīsies notikumi, lai izlemtu, ko iesākt ar saviem ieguldījumiem ASV. Skaidrs, ka uzreiz pozīcijas pārdot neizdosies. Ir vajadzīgs laiks, lai atrastu alternatīvas ieguldījumu iespējas. Bieži vien investoru vietējais tirgus ir pārāk sekls, lai absorbētu ieguldījumu repatriāciju bez būtiskiem iekšējā tirgus cenu kāpumiem. Turklāt investori ir pieraduši (tiem pat ir saistošas prasības) pie augstās likviditātes, ko sniedz ASV finanšu tirgus.  Bet tas, ko investori apsver, ir nodrošināties pret valūtas kursa izmaiņām[6]. Šāda riska ierobežošana nozīmē, ka investori ir pakļauti tikai paša aktīva cenas svārstībām, nevis izmaiņām starp dolāru un eiro, tomēr par šo iespēju viņiem ir jāmaksā. Izmaksas, ko Eiropas investoriem rada dolāra pozīciju valūtas kursa riska ierobežošana, ir saistītas ar ASV  un eirozonas procentu likmju starpību (skat. 7. attēlu)[7].

FRS atsāktā procentu likmju tālāka samazināšana samazina riska ierobežošanas izmaksas un padara šo risinājumu pievilcīgāku, līdz ar to palielinās arī investoru motivācija ierobežot valūtas kursa risku atlikušajiem dolāra aktīviem, kas vēl nav pasargāti no valūtas kursa svārstībām. Cik liela daļa no ārvalstu investoru ieguldījumiem ASV ir palikuši nenodrošināti pret valūtas risku, precīzi nav zināms. Bet nenodrošinātā daļa sevī slēpj risku, ka straujš atkārtots dolāra vērtības kritums vai arī investoru fundamentālas perspektīvas izmaiņas var pamudināt investorus nodrošināties pret valūtas kursa risku, kas radīs papildu spiedienu uz dolāru. Kopš maija investori ir atsākuši veikt ieguldījumus ASV finanšu tirgos. Tai pašā laikā dolārs nav būtiski nostiprinājies, netieši liecinot par to, ka investori kopā ar jaunu finanšu instrumentu pirkumiem izvēlas nodrošināties pret valūtas kursa izmaiņu risku.

Arī strukturāli dolāra dominance kļūst mazāk noturīga. Pēc domnīcas OMFIF jūnijā publicētās aptaujas datiem[8], vairākas centrālās bankas tuvākajos gados plāno palielināt savu rezervju īpatsvaru eiro. Tajā pašā laikā daudzas valstis pēta digitālo valūtu izmantošanu divpusējā tirdzniecībā, kas var kļūt par vēl vienu izaicinājumu dolāra globālajai lomai.

Tomēr arī eiro nostiprināšanās ceļā netrūkst izaicinājumu: karš Ukrainā, vājā ekonomikas izaugsme, augstie parāda līmeņi un politiskā sadrumstalotība lielākajās eirozonas valstīs var kavēt ilgtermiņa kāpumu.

Noslēgumā

Kopumā eiro nostiprināšanās šogad lielā mērā ir notikusi uz dolāra vājuma rēķina. Investoru uzticība dolāram ir sašūpojusies, jo pieaug bažas par FRS neatkarību un valdības spēju iegrožot valsts parāda līmeni. Tomēr dolāra vērtības kritums arī atbalso dziļākas pārmaiņas globālajā finanšu arhitektūrā.  Vienlaikus finanšu tirgi un analītiķi prognozē, ka eiro pozīcijas tuvākajā laikā paliks salīdzinoši stipras. Tomēr eirozonas ekonomikas izaicinājumi un ģeopolitiskā nenoteiktība nozīmē, ka valūtas nostiprināšanās drīzāk būs mērens, nevis straujš process.

Valūtas kursa svārstības ne tikai atspoguļo globālo ekonomiku dinamiku, bet arī paver pavisam praktiskas iespējas iedzīvotājiem. Eiro nostiprinoties pret ASV dolāru, kļūst izdevīgāk iepirkties ārvalstu interneta veikalos, kuros norēķini notiek dolāros. Tāpat ceļojumi uz valstīm, kuru valūtas kurss attiecībā pret eiro ir vājinājies – piemēram, uz ASV vai Japānu – kļūst lētāki. Tādējādi pat globālu finanšu procesu ietekmē katrs var rast veidus, kā ikdienā izmantot valūtas kursa izmaiņas savā labā.

Arī ECB, lai gan neiejaucas valūtas tirgus norisēs, tomēr rūpīgi seko līdzi norisēm tajos, jo stiprāks vai vājāks eiro tieši ietekmē importēto preču cenas un tādējādi arī inflāciju kopumā. Ja eiro vērtība krītas, imports var kļūst dārgāks un inflācija pieaugt; savukārt, ja eiro stiprinās, tas var samazināt inflāciju, padarot importu lētāku. Šo norišu labāka izpratne palīdz eiro zonas kopējās inflācijas dinamikas prognozēšanā.

Rakstā izmantoti 19.12.2025. pieejamie dati.