Pretreakcija virzībai uz ilgtspējīgu saimniekošanu: risinājums dzīves kvalitātes veicināšanai vai problēma?

"Visi ciema suņi rēja" jeb kā (tik ne)izpaužas pretreakcija virzībai uz ilgtspējīgu saimniekošanu 

Lai analizētu pretreakciju virzībai uz ilgtspējīgu saimniekošanu, precizēsim, ka šī raksta ietvaros ar ilgtspējīgu saprotam tādu saimniekošanu, kas ļauj sabiedrībai plaukt un uzlabot savu dzīves kvalitāti [1], vienlaikus saglabājot ekosistēmu integritāti un veselīgumu un rūpējoties par resursu izmantošanu to atjaunošanās iespēju robežās (planetary boundaries [2]). Pretreakcija ir īss, vienkāršots apzīmējums plašam pasākumu un norišu kopumam, kas raksturo atkāpšanos no virzības uz ilgtspējīgu saimniekošanu, pretošanos šādai virzībai, tās vilcināšanu, noniecināšanu vai pat apkarošanu. Minētās izpausmes svešvalodās satopamas tādos jēdzienos kā, piemēram, backlash, greenlash, greenblaming, green bashing, ecological backlash, le retour de batton, greenhushing, greenhiding, greenblushing. Jēdziens backlash jau 20. gs 80.–90. gados lietots, analizējot naidīgu izturēšanos pret feminismu un vides aizsardzību. Rakstu krājuma "Green-backlash. Qui veut la peau d’écologie?" veidotāji (L. Teulières, S. Hagimont, J. M. Hupé) grāmatas ievadā pretreakciju kopumu apraksta kā "dinamiku un spēkus, kas iznīcina tos vides un materiālos apstākļus, kas veicina sabiedrības uzplaukumu un bioloģisko daudzveidību uz Zemes". Ilgtspējīgas saimniekošanas pretreakcijas nav tālas un svešas, proti, norises Latvijā "organiski" iekļaujas globālajā plūsmā. Ilgtspējīgas saimniekošanas pretreakcijas izpausmju piemērus varam analizēt pēc vienojošām pazīmēm.

🔹1. Pieņemto ilgtspējīgu saimniekošanu veicinošo normatīvo aktu atcelšana, grozīšana.

Francija, iespējams, iepriekš ir bijusi Eiropas čempione ilgtspējīgu risinājumu ieviešanā, jo 2025.–2026. gadā, aizbildinoties ar ekonomiskās dzīves vienkāršošanu, diskutēti vai steigā skatīti daudzi likumdošanas priekšlikumi. Tie skar jaunu t.s. "megabaseinu" izveidi, intensīvās lopkopības vienkāršošanu, atkārtoti tiek diskutēta atsevišķu agrāk aizliegtu pesticīdu lietošanas atjaunošana, kā arī pesticīdu lietošanas vienkāršošana lauksaimniecības zemju robežu teritorijās [3]. Lēmumus mainīt kārtību attiecībā uz "zemju neto nulles pārveidošanu" (zéro artificialisation net), kā arī atcelt zemo emisiju zonas lielās pilsētās Konstitucionālā padome gan noraidīja reizē ar vairākiem citiem "Ekonomiskās dzīves vienkāršošanas likuma" [4] priekšlikumiem,  no kuriem dažus – tikai to neatbilstības konkrētā likuma mērķim dēļ. Latvijā viens no uzskatāmākajiem piemēriem ir 2026. gada grozījumi "Publiskā iepirkuma likumā" [5], kas atceļ obligāto zaļo publisko iepirkumu (vides kritēriju integrāciju iepirkumu procedūrās) [6], dodot pasūtītājiem lielāku rīcības brīvību ilgtspējības aspektu iekļaušanai iepirkumā.

Vācijā mazinātas ambīcijas attiecībā uz dzīvojamo māju apkurei izmantoto enerģiju [7], atceļot obligāto atjaunīgās enerģijas kvotu jaunām apkures sistēmām. ASV 2025. gadā padarīja vienkāršāku mežu izciršanu [8], [9], gan lai veicinātu koksnes produktu ražošanu iekšzemē, gan ceļu izbūvei, lai cīnītos ar mežu ugunsgrēkiem. Tas gan neiztur pētījumu kritiku, proti, ceļu tuvumā ugunsgrēka izcelšanās varbūtība ir lielāka [10], [11].

🔹2. Ilgtspējīgai saimniekošanai nepieciešamo normatīvo aktu pieņemšanas vilcināšana, mērķu atlikšana tālākā nākotnē un jaunu iniciatīvu noraidīšana.

2025. gadā pasaules valstu delegācijām atkal neizdevās vienoties par plastmasas piesārņojuma samazināšanu [12]. Savu rītausmu gaida arī cīņa ar t.s. mūžīgo ķimikāliju (PFAS) ražotāju lobija vējdzirnavām [13]. 

2025. gada februārī Šveicē tautas nobalsošanā tika noraidīta iniciatīva  desmit gadu laikā pārkārtot saimniekošanu planētas robežu iespējās. Gatavojoties referendumam, valdības izstrādātajā informatīvajā video un plašsaziņas līdzekļos tika pausti dažādi aizbildinājumi, kāpēc Šveice nav gatava šādam solim [14].

2026. gada martā ES pieņēma lēmumu par 2040. gada klimata mērķi un atlika ETS2 (emisiju tirdzniecības sistēmas paplašināšanu uz transportā un ēku apkurē izmantoto enerģiju) ieviešanu uz 2028. gadu [15]. Latvija atbalstīja ETS2 ieviešanas atlikšanu [16], kā arī pauda noraidošu nostāju Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumam līdz 2040. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 90 % salīdzinājumā ar 1990. gadu, atzīmējot, ka netiek pietiekami ņemtas vērā nacionālās intereses [17].

Daudzas valstis joprojām kavējas rīcības plānos iestrādāt precīzus pasākumus dabas atjaunošanai un SEG emisiju samazināšanai. 2025. gada klimata pārmaiņu konference (COP31 [18]) noslēdzās bez skaidra plāna fosilā kurināmā izmantošanas pakāpeniskai samazināšanai, kā arī bez jaunām ambīcijām.

🔹3. Uzņēmumu atteikšanās no ilgtspējīgiem attīstības plāniem (jau iesāktiem), kā arī indivīdu uzvedības maiņa (labo paradumu atmešana).

2025. gadā British Petroleum paziņoja par savu iepriekš "pārsteidzīgo" virzīšanos uz investīcijām ilgtspējīgākos enerģijas risinājumos un atgriešanos pie koncentrēšanās uz fosilo resursu industriju. Kā šīs atkāpšanās iemesls minēta investoru vēlme gūt lielāku peļņu. Piemēri rodami arī finanšu sektorā. 2025. gadā tika slēgta  "neto nulles banku alianses" darbība, kad bankas arvien straujāk atstāja alianses rindas, nereti minot t.s. green hushing, tas ir, uzņēmumu izvēli ierobežot savu klimata saistību publisko redzamību, ja to ieskatā uztvertie informācijas publiskas atklāšanas riski pārsniedz gaidītos ieguvumus [19].

🔹4. Ilgtspējīgu iniciatīvu noniecināšana, piemēram, izsmiešana, zinātnisko pētījumu rezultātu sagrozīta interpretācija vai lielu investīciju plānu neizdošanās iemeslu piedēvēšana "zaļajam lobijam".

Ilgtspējīgas pārkārtošanās interpretēšana, kā tās piemērus minot jau notikušās ekonomiskās krīzes, pretnostatot progresu un atgriešanos pie dzīves alās vai sveču gaismā; zemu ienākumu valstu  nolemtību nabadzībai – tie ir tikai daži  ilgtspējīgas saimniekošanas noniecināšanas piemēri. Nievājoši saukļi (sodītājekoloģija jeb écologie punitive, "klimata klauni", "radikāļi", "tumsonība" utt.) [20], [21], veselību veicinošu paradumu izsmiešana, norādes, ka "bioloģiska saimniekošana nepaēdinās sabiedrību" [22]. Arī zinātnē balstīts [23], videi labvēlīgāks dzīvesveids tiek nievāts, nereti balstot nozaru lobiju intereses [24]. Arī Latvijā pēdējā laikā saasinās diskusijas par biotopu slikto stāvokli [25] no vienas puses un lauksaimniecības un mežsaimniecības, kā arī kokrūpniecības izaugsmes vajadzībām no otras puses.

Iedarbīgs ekoloģijas politikas pretreakcijas instruments ir zinātnes rezultātu pārskatīšana, noniecināšana, sagrozīta interpretēšana. Piemēram, ASV apšaubīta klimata pārmaiņu un piesārņojuma ietekme uz veselību [26], ar lēmumu likvidējot galveno juridisko pamatu federālajiem SEG emisiju ierobežojumiem ASV.

Vides aizstāvjiem mēdz piedēvēt arī lobija spēju. Ekonomikas doktors un atomenerģijas eksperts M. Lehtonens analizē lobija spēju piedēvēšanu "zaļajiem aktīvistiem" attiecībā uz atomenerģijas ražošanas projektu atcelšanu, atlikšanu, lai gan īstie iemesli bijuši projektu necaurspīdīgums, augstās izmaksas, lēnais ieviešanas temps, ja tos virzītu kā ilgtspējīgu alternatīvu enerģijas ražošanā.[27] 

🔹5. Ilgtspējīgu iniciatīvu represīva apkarošana.

Vieni no izteiksmīgākajiem piemēriem šajā kontekstā būtu ar ilgtspējības aspektiem, piemēram, klimatu vai sociālo ilgtspēju, saistītu datu iznīcināšana [28], atbilstošo jomu jēdzienu lietojums kā izslēdzošs faktors finansējuma piešķiršanai [29], finansējuma un pētījumu apturēšana [30], [31] tālākiem pētījumiem un vides un pētniecisko organizāciju slēgšana [32]. ASV 2025. gadā izstājās no dalības vairākās starptautiskās organizācijās un no vienošanās attiecībā uz klimatu un veselību, pamatojot šādu soli ar nodokļu maksātāju līdzekļu ietaupīšanu un šo organizāciju īstenoto programmu un to darbības neatbilstību ASV ekonomiskajām interesēm [33]. Vēsture pazīst arī tiešas represijas pret vides aizstāvjiem [34], [35] un pētniecisko žurnālistiku vides jomā. 2024. gadā UNESCO pārskatā norāda, ka 70 % vides žurnālistu piedzīvojuši dažādus uzbrukumus savā darbā. Tomēr arī pati žurnālistika (atkarībā no finansējuma avota) tiek aktīvi izmantota vides iniciatīvu un to veidotāju nopelšanai un apkarošanai [36]. Ar uzbrukumiem un iebiedēšanu saskaras arī pati daba un teritoriju pirmiedzīvotāji: spilgti piemēri piedzīvoti Austrālijā, Brazīlijā un ASV, uz tiem norāda gan Civicus Monitor pārskati, gan tiesību eksperti [37], vēršot uzmanību uz antidemokrātisku sabiedrību veidošanos un pilsonisko brīvību apspiešanu.

🔹6. Industrijas pieturēšanās pie līdzšinējiem darbības modeļiem.

Politika mēdz būt pietuvināta industriju un valstu interesēm, palēninot pārkārtošanos ar lobisma aktivitātēm, dezinformāciju un slēptu vienošanos (karteļiem). 2026. gada vasarā paredzēts pārskatīt un mīkstināt ES emisiju tirdzniecības sistēmu. Pamatojoties uz augstām enerģijas cenām un ģeopolitisko nestabilitāti, vairākas Centrālās un Austrumeiropas valstis kopā ar smagās rūpniecības pārstāvjiem aicinājušas palielināt bezmaksas CO₂ emisiju kvotas energoietilpīgām nozarēm. Šāda pieeja var saglabāt atkarību no esošajiem, piesārņojošajiem biznesa modeļiem. Vērojamas arī dezinformācijas kampaņas [38], [39] ar mērķi sēt šaubas sabiedrībā un kavēt vai apturēt pāreju uz ilgtspējīgu saimniekošanu. EK 2021. gadā sodīja [40] vairākus Vācijas autoražotājus par slepenu vienošanos ierobežot emisiju samazināšanas tehnoloģiju attīstību. Savukārt 2025. gadā vairāki autoražotāji tika sodīti [41] par konkurenci ierobežojošu vienošanos automobiļu pārstrādē "anti-recycling cartel".

Vai arī ES ""Omnibuss" izbraukā tomātus, redīsus un burkānus"?

ES pieņemtie lēmumi var būt pretrunā tās ilgtermiņa vīzijai. ES 2025. gada stratēģiskās nākotnēšanas (strategic foresight) ikgadējā ziņojumā [42] uzsvērts, ka 2040. gadā ES ir jābūt gatavai tādām megatendencēm kā, piemēram, vides degradācijas paātrināšanās, drošības paradigmas maiņa, draudi demokrātijai, tehnoloģiskās pārmaiņas. Lai uzlabotu noturību šādos apstākļos, ir nepieciešams miers, Eiropas kopēju vērtību īstenošana un cilvēku labbūtība, kas balstīta tostarp planētas iespēju robežās.

Viena no uzskatāmākajām atpakaļgaitas izpausmēm ES ilgtspējības politikās, kas var veicināt vai kavēt pārkārtošanos, ir "Omnibusa" pakotnes jeb likumdošanas vienkāršošana (birokrātijas mazināšana) ar mērķi mazināt uzņēmumu administratīvās izmaksas.

Iepriekšējie administratīvā sloga mazināšanas pasākumi bija balstīti izmaksu samazināšanā un likumprojektu kvalitātes uzlabošanā, piemēram, joprojām spēkā esošajos "Better Regulation" noteikumos. Šie noteikumi paredz, ka pirms likumprojekta izsludināšanas ir jāizvērtē spēkā esošie likumi, jāveic ietekmes novērtējums un sabiedriskā apspriešana u.c. Turklāt šo ietekmes novērtējumu kvalitāti pārbauda atsevišķa neatkarīga Regulatīvās atbilstības pārbaudes padome (Regulatory Scrutiny Board). EK 2026. gada aprīlī publicētais priekšlikums "A Simpler, Clearer and Better Enforced EU Rulebook" paredz vienkāršot pašus "Better Regulation" noteikumus par ES normatīvo aktu izstrādi un pieņemšanu. Pāragri spriest par priekšlikuma faktisko ietekmi, taču tas neizslēdz vides un sociālo standartu vājināšanas iespējamību.

Vienkāršošana "Omnibusa" formātā groza vairākus vienas jomas tiesību aktus vienlaikus un tiek uzskatīta par atsevišķu likumdošanas instrumentu. Kopš 2025. gada EK ir izsludinājusi 10 vienkāršošanas pakotnes, lielākoties tieši vides, dabas un klimata jautājumos. [43] Daži no spilgtākajiem piemēriem ir informācijas atklāšanas (CSRD, CSDDD), globālās atmežošanas regulējuma ("Deforestation regulation"), REACH regulas un Kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošana, tiek diskutēts arī par Emisiju tirdzniecības sistēmas nākotni.

ES Ombuds norāda uz būtiskiem trūkumiem "Omnibusa" izstrādes procesā, proti, nepamatoti noteiktu steidzamību grozījumu izskatīšanai un procedurālu noteikumu neievērošanu, kas kvalificēta kā slikta pārvaldība (maladministration). [44] Eiropas Centrālās bankas (ECB) viedoklis [45] par "Omnibusu" savukārt uzsver proporcionalitātes pieeju un centrālo banku spēju novērtēt klimata un vides riskus, kā arī atzīmē, ka informācijas atklāšanas prasību vienkāršošana var rezultēties vājākā kredītiestāžu risku pārvaldībā, datu pieejamībā un kvalitātē. Vairāki globāli uzņēmumi, investori un asociācijas kopīgā vēstulē [46] ES aicināja nevājināt likumus un vides aizsardzības standartus, jo šādiem uzņēmumiem būtiska ir politikas noteiktība un paredzamība, kā arī tie jau veikuši būtiskus ieguldījumus un izveidojuši nepieciešamās sistēmas atbilstības likumu prasībām nodrošināšanai. Turpretī pilsoniskā sabiedrība ir norādījusi [47] uz riskiem, ja tiks atcelti vai fundamentāli pārveidoti konkrēti likumdošanas akti. Piemēram, informācijas atklāšanas – CSRD – direktīvas subjektu skaita samazināšana neradīs mazāk problēmu, bet gan mazāk risinājumu, rezultējoties "aklajos punktos" un zaļmaldināšanā. Tāpat kritika vērsta uz "Omnibusa" procesu kopumā – kritiķi norāda, ka vides un veselības aizsardzības standarti ir priekšnoteikums ilgtspējīgai ekonomikai, nevis šķērslis tās attīstībai, un regulējuma vājināšana var radīt ilgtermiņa izmaksas, kas pārsniedz īstermiņa ieguvumus [48]. "Omnibusa" tiesību aktu pakotnei netika veikts ietekmes novērtējums, jo  tik īsā laikā nebūtu bijis iespējams izdarīt pamatotus secinājumus par mērķu izpildes neiespējamību.

Likumdošanas iniciatīvas tika pieņemtas tikai neilgu laiku pirms to būtiskas pārskatīšanas "Omnibusa" ietvaros – periods starp stāšanos spēkā un to vienkāršošanu atsevišķos gadījumos ir vien daži mēneši līdz divi gadi. Šāds īss laika posms neļauj pietiekami izvērtēt pasākumu faktiskās sekas un efektivitāti, tostarp to, vai tie patiešām rada būtisku administratīvo un birokrātisko slogu, lai pamatotu "Omnibusa" grozījumu pakotnes nepieciešamību.

Fizikālā realitāte rāda, ka ilgtspējīgas saimniekošanas vilcināšana vai atcelšana ir problēma, nevis risinājums

Nepietiekama vides aizsardzība rezultējas izmaksās sabiedrībai. Planētas iespēju robežas daudzās jomās ir pārsniegtas [2], tajā skaitā piesārņojuma un SEG emisiju pieaugumā, fosfora un slāpekļa aprites ciklu pārmaiņās. Šādas norises apdraud ekosistēmu noturību, sabiedrības veselību, rada fiziskos riskus, grūti prognozējamas veselības un vides glābšanas izmaksas, kā arī veicina ģeopolitiskos, ekonomiskos un cenu stabilitātes riskus.

25 no 35 Zemes "dzīvības pazīmēm" (planterary vital signs) ir visu laiku vissliktākajā stāvoklī. Ir pārkāpts pirmais lūzuma punkts (tipping points) [49], Vācijas izlūkošanas dienests un ārlietu birojs [50]). Vienīgais sektors, proti, zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība jeb ZIZIMM, kas spēj piesaistīt CO₂, Latvijā no SEG emisiju piesaistītāja kļuvis par emitētāju (LVĢMC pārskati [51]). Atbilstoši ikgadējam globālajam Pasaules Ekonomikas foruma risku vērtējumam 5 no 10 būtiskākajiem riskiem nākamo 10 gadu laikā ekspertu vērtējumā joprojām ir ar vidi un dabu saistītie riski.[52] 

Ekstrēmu laikapstākļu un vides piesārņojuma dēļ zaudēto dzīvību skaits aug [53], un ar šiem faktoriem saistīto veselības izmaksu apjoms ir būtisks (Pasaules Veselības organizācija lēš 2–4 miljardus ASV dolāru gadā līdz 2030. gadam [54]). Gaisa piesārņojums ir viens no galvenajiem priekšlaicīgas nāves un slimību cēloņiem Eiropā [55], izraisot aptuveni 400 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu gadā 39 Eiropas valstīs.

Rīgas Stradiņa universitātes publicētajā 2026. gada pētījumā konstatēta paaugstināta PFAS vielu klātbūtne atsevišķos Latvijas iedzīvotāju biomonitoringā analizētajos paraugos [56]. Šīs vielas, pat ja tās neražojam, turpinām ikdienā "patērēt", valkājot citās valstīs ražotu apģērbu, lietojot atsevišķus kosmētikas, mājsaimniecības priekšmetus un ar daudzu citu preču starpniecību. Tās var būt citās valstīs ražotas preces, un piesārņojums izplatās tālu. Tieši tāpēc katra iedzīvotāja interesēs ir uzstāt un pārliecināties, ka ne starpvalstu vienošanās, ne ES, ne Latvijas regulējošie dokumenti nepakļauj mūs piesārņojuma patēriņa riskiem.

Vairāk ne vienmēr ir labāk, un to rāda tik ikdienišķs piemērs kā pārtikas ražošana, tās pieejamība un kvalitātes ietekme uz veselību. Our World In Data publicē datus par pieejamo pārtikas daudzumu pa valstīm un pasaulē kopumā (Daily supply of calories per person). Individuālu valstu līmeņi un tendences dažādos periodos atšķiras, tomēr kopumā pārtikas ražošanai bijusi izteikta tendence augt, turklāt pārējā desmitgadē pasaulē vidēji saražotās pārtikas apjoms uz vienu personu būtiski pārsniedz dienā nepieciešamo kaloriju daudzumu. Taču tas nenozīmē, ka uzturs ir kvalitatīvs, līdzsvarots un dzīvesveids kopumā veselīgs. 2024. gada nogalē T. Džeksona (T. Jackson) un viņa kolēģu pētījums, izmantojot Apvienotās Karalistes datus, rāda, ka izmaksu pieaugums, kādu sabiedrība izlietotu par kvalitatīvu veselīgu uzturu (un lielāki izdevumi pārtikai publiskajā retorikā nereti šķiet nepieņemama), ir mazāks pat par tiešajām ārstniecības izmaksām, nerunājot par netiešajām – zaudēto dzīves kvalitāti un produktivitāti turpmāk.

ECB ekspertu novērtējumi rāda, ka ekstrēmi laikapstākļi (īpaši karstums) un klimata pārmaiņas var radīt gan pastiprinātu patēriņa cenu svārstīgumu [57], gan palielināt valsts parāda izmaksas [58]. Citi vērtējumi par laikapstākļu pārmaiņu ietekmi uz cenām lasāmi, piemēram, šeit: līdz 2035. gadam pārtikas cenu pieaugums var palielināties par 1–3 procentu punktiem gadā. 75 % eirozonas banku aizdevumu uzņēmumiem ir izsniegti darbībām, kas ir ļoti atkarīgas no vismaz viena ekosistēmas pakalpojuma (dabas) [59]. Vislielākā atkarība no šiem pakalpojumiem ir Latvijā. Tas nozīmē, ka ekosistēmu degradācija līdz lūzuma punktam šādiem uzņēmumiem radītu kritiskas ekonomiskās problēmas.

Dabas katastrofu radītie zaudējumi aug [60]. Pat ja šie zaudējumi ir tikuši apdrošināti, laika gaitā apdrošināšana var kļūt dārgāka un nepieejamāka sabiedrībai. Var augt pārejas riski, piemēram, augstākas procentu likmes oglekļintensīviem uzņēmumiem, ja tiem nav izstrādāts pārejas uz klimatneitralitāti plāns. Arī tiesvedību riski ir būtiski, jo pienākums aizsargāt vidi un ievērot starptautiskās tiesības klimata jomā ir juridisks pienākums, un nespēja tos ievērot var rezultēties neizmantojamos aktīvos (stranded assets) vai sodu maksājumos, kas var gulties uz iedzīvotāju pleciem.

Nespējot tikt galā ar trīskāršajām planētas krīzēm (bioloģiskā daudzveidība, klimats, piesārņojums) un ar tām saistīto ekonomisko slogu un sociālajām ietekmēm, valdības visā pasaulē varētu arvien vairāk pievērsties vēl neizpētītiem tehnoloģiskiem vai citiem radikāliem risinājumiem, piemēram, ģeoinženierijai [61]. Daļa zinātnieku tomēr uzskata [62], ka ģeoinženierija nevar aizstāt reālu SEG emisiju samazināšanu un tās potenciāls būtu jāvērtē piesardzīgi dažādu risku dēļ.

Tā kā vides un veselības pasliktināšanās jau faktiski notiek, nevis ir tikai nākamo paaudžu jautājums, ilgtspējīgas saimniekošanas atlikšana tālākā nākotnē dzīves kvalitāti neuzlabos. Varētu likties, ka iespēja saglabāt planētu apdzīvojamu arī rīt un parīt jau pati par sevi ir pietiekoši vilinoša, jo piedāvā iespēju dzīvot, saglabāt veselību, novērst ar slimību saistītas ciešanas un izmaksas, pārmērīgas apdrošināšanas izmaksas, resursu izšķiešanu nemitīgiem glābšanas un atjaunošanas darbiem (pēc vētrām, plūdiem, karstuma, savvaļas ugunsgrēkiem, ekosistēmu pakalpojumu destrukcijas, sociālajiem nemieriem, ģeopolitiskiem konfliktiem). Un šie tieši ir iemesli ilgtspējīgai saimniekošanai, tās mērķi. Labāka veselība, pilnvērtīgs, kvalitatīvs uzturs un dzīves vide, sociālie kontakti, izglītības un kultūras pieejamība un kvalitāte, demokrātiska iesaiste sabiedrības attīstības procesos – tam vajadzētu būt dzīves kvalitātes atspoguļojumam. Turklāt, kā norāda REAL projekta ("A Post-Growth Deal") pētnieki, augstu dzīves kvalitāti var sasniegt, nepārsniedzot planētas iespēju robežas jeb saimniekojot ar mazāku gada laikā patērēto resursu apjomu: lai nodrošinātu pienācīgu dzīves līmeni visiem pasaules iedzīvotājiem, būtu nepieciešami vien 30 % [63] no pašreizējā globālā resursu un enerģijas patēriņa.

Uz ilgtspējīgas saimniekošanas ieguvumiem norāda ECB otrais ES mēroga stresa tests [64], secinot, ka tūlītēja un apņēmīga rīcība sniegtu būtiskus ieguvumus eirozonas ekonomikai un finanšu sistēmai, ne tikai saglabājot optimālo trajektoriju pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku (un līdz ar to ierobežojot klimata pārmaiņu fizisko ietekmi), bet arī ierobežojot finanšu riskus. Turpretī novēlota rīcība radītu būtisku negatīvu ilgtermiņa ietekmi gan uz pārejas, gan fiziskajiem klimata riskiem.

Vides, sociālo un pārvaldības (ESG) aspektu integrācija biznesa stratēģijā nav tikai vērtībās balstīta izvēle, bet gan var kļūt par būtisku konkurētspējas priekšrocību [65], [66], it īpaši atkarībā no ESG integrācijas brieduma līmeņa uzņēmumā (1. līmenis – informācijas atklāšana; 4. līmenis – ESG kā apzināta ģeopolitiskā stratēģija). [67] Ģeopolitiskie notikumi jau šobrīd mazāk skar tos uzņēmumus, kuri ir labāk pozicionēti, piemēram, energoneatkarīgi vai izejmateriālu ziņā pašpietiekami.

Kā novērst auglīgas augsnes veidošanos ilgtspējīgas saimniekošanas pretreakcijām

Ekoloģijas ekonomistu viedokļos saklausāms, ka ekoloģijas aizstāvim tiek ļauts darboties "klusiņām savā stūrītī" tiktāl, kamēr šī darbošanās neizraisa būtiskas pārmaiņas sabiedrībā. Tiklīdz izskatās, ka pagrieziena punkts sabiedrības funkcionēšanas modelī varētu tuvoties, iestājas pretestība, proti, ilgtspējība ir kļuvusi pietiekami svarīga, lai ietekmētu sabiedrības funkcionēšanas veidu. Šis novērojums, iespējams, ir galvenais pretreakcijas iemesls.

Varam novērot kustību pa Kibleres-Rosas pārmaiņu līkni (Kübler-Ross change curve), savukārt ekonomiskā un sociālā pārkārtošanās var būt veiksmīga tikai tad, ja sabiedrība spēj pārvarēt pretestību, pieņemt jaunus risinājumus un aktīvi iesaistīties ilgtspējīgās pārmaiņās. Pašlaik klimata pārmaiņu ietekmē daļa sabiedrības ir pārejas posmā starp pretestību un pieņemšanu (līknē – frustrācija, depresija un eksperimentēšana). Pieaug izpratne, taču saglabājas šaubas un nevienmērīga rīcība, un zaļās pārejas ātrumu būtiski ietekmē ilgtspējības politiku dizains un cilvēku psiholoģija.

Uzskatāms vēsturisks piemērs pārmaiņu procesa raksturošanai ir G. Galilejs, kura zinātniskie secinājumi, aizstāvot N. Kopernika heliocentrisko teoriju (Zeme nav Visuma centrs), izaicināja tā laika uzskatus un atbilstoši pārmaiņu līknes pirmajam posmam tika noraidīti. G. Galileo tika piespiests publiski atteikties no šī uzskata, un viņam tika noteikts mājas arests līdz mūža beigām.

Ilgtspējīgas saimniekošanas pretreakcijām saskatāmi vairāki iegansti, aizbildinājumi un veicinošie apstākļi, taču tie ir novēršami.

🔹Pirmkārt, sabiedrības atbalstu klimata politikām ietekmē politikas dizains. Ilgtspējīgas saimniekošanas pasākumi būs veiksmīgi, ja tie jau pamatos netiks veidoti kosmētiski. Pat ilgstoši pastāvot bioloģisko daudzveidību aizsargājošai likumdošanai (t.sk. prasībai pēc kompensējošiem pasākumiem), bioloģiskā daudzveidība krasi samazinās [68]. 2022. gadā publicētā pētījumā [69] secināts, ka, piemēram, Āzijā 44 % mežu atjaunošanas nolūkos stādīto koku neizdzīvo ilgāk par pieciem gadiem. Arī neveiksmīgi tirgus mehānismu ieviešanas piemēri (piemēram, t.s. offset instrumenti bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā [70]) vairo neticību ilgtspējīgas pārkārtošanās vīzijai. Priekšstats, ka digitalizācija kalpo ilgtspējībai vai ka mākslīgais intelekts (MI) varētu sniegt padomu, kā labāk īstenot pārkārtošanos uz ilgtspējīgu saimniekošanu, var būt maldīgs, piemēram, šajā pētījumā secināts, ka MI novirza uz kosmētiskiem pasākumiem, no kuriem ilgtspējīgas pārkārtošanās ieguvumus pat nevar gaidīt, un izvairās no sistēmisku pārmaiņu ieteikumiem.

🔹Otrkārt, ilgtspējīgas saimniekošanas pasākumu izstrāde un īstenošana, attiecinot tos uz tām saimniekošanas praksēm un to sabiedrības daļu, kas rada būtiskāko slogu ekosistēmas un cilvēku veselībai, ir izšķiroša. Atbalsts klimata politikām var būtiski augt, ja tās ir izstrādātas, veiksmīgi kombinējot subsīdiju, regulējuma un cenošanas mehānismus, kā arī nepalielinot kopējo nodokļu slogu vai ieņēmumus no politikas izmantojot tā, ka sabiedrība jūt politikas taisnīgumu [71], [72]. Piemēram, pārorientējoties uz bioloģisko lauksaimniecību – ieguvumi no pesticīdu lietošanas samazināšanas un apputeksnētāju aizsardzības, kas izpaužas ilgtermiņā, ir visai sabiedrībai; bet patērētājiem ar zemākiem ienākumiem veselīgu pārtikas produktu iegāde var būt ierobežota, kas rada nepieciešamību pēc mērķētākiem pasākumiem nodrošināšanai ar ilgtspējīgu un kvalitatīvu pārtiku.

🔹Treškārt, ir skaidri jākomunicē dzīves kvalitātes ieguvumi, ko rada pārkārtošanās uz ilgtspējīgu saimniekošanu, kā arī jau faktiski notiekošais kaitējums veselībai, ekosistēmām un īpašumiem, ko rada ilgtspējīgas saimniekošanas trūkums. Sabiedrības atbalsts klimata politikām lielā mērā ir saistīts ar to ietekmi uz dzīves kvalitāti, uztverto efektivitāti un taisnīgumu [73], [74]. Neveicot nepieciešamās pārmaiņas saimniekošanas sistēmā, tikai aicinot to nedaudz pielāgot, ilgtspējīga pārkārtošanās sabiedrībai tiek nereti pasniegta kā dārgs investīciju projekts [75], [76]. Šādi var izskatīties, piemēram, infrastruktūras, transportlīdzekļu klāsta un to patēriņa aizstāšana ar citiem materiāliem vai tehnoloģiskiem risinājumiem, neizvērtējot, kāpēc transporta sistēma izveidota tieši tāda un kādas vajadzības tā apkalpo.

Komunikācijas balstīšana zinātnē papildināma ar diskusiju par sabiedrības vērtībām un izvēlēm. Šīs izvēles rezultāts var būt acīmredzams, pat ja nav atspoguļojams vienā skaitlī. Zinātne var pierādīt, ka konkrētas vielas kaitē veselībai, bet šo vielu ražošana un cīņa ar to iedarbību uz vidi un veselību ir sabiedrības (pirmkārt, ražotāju) izvēle. Un ir jāpiekrīt O. Baro (A. Barrau), ka nav iespējams parādīt, ka piesārņot augsni vai ūdeni ir "zinātniski nepareizi"; ka izturēties vienā vai otrā veidā pret kādu sabiedrības daļu ir "zinātniski nepareizi" vai ka karot, nogalināt, bet vietā radīt atbilstošu cilvēku skaitu būtu "zinātniski nepareizi". Arī diktatūra kādā valstī vai ilgt teju bezgalīgi, un nevar pierādīt, ka tas ir "zinātniski nepareizi". Tās ir sabiedrības norises vai izvēles attiecībā uz vēlamo sadzīves un saimniekošanas modeli.

Ilgtspējīgas saimniekošanas trūkums ir globāla problēma, tādējādi ar lokāliem risinājumiem vien nepietiek. Esam globālās saimniekošanas daļa, un negatīvo ietekmi (piemēram, toksiska vides un pārtikas piesārņojuma dēļ vai klimata pārmaiņu dēļ) mēs jūtam arī tad, ja paši šos nelabvēlīgos efektus neizraisām. Tādējādi ilgtspējīgas saimniekošanas nepieciešamība nav svešs vai "Briseles" projekts, kas vajadzīgas citiem, bet ne mums. Ja pārorientēšanās uz ilgtspējīgu saimniekošanu tiek komunicēta kā ierobežojumu kopums, tad tā var izraisīt spēcīgu negatīvu reakciju pat starp tiem, kuri brīvprātīgi rīkotos videi draudzīgi [77]. Tādēļ ilgtspējīgas pārmaiņas efektīvāk panākt, veidojot izpratni, motivāciju un līdzdalību.

🔹Ceturtkārt, jāizvairās no viltus dilemmām, piemēram, izvēli starp ekoloģiju un drošību. Nevar droši dzīvot un saimniekot vidē, kas nav (iz)dzīvošanai piemērota. Vēstījums, ka drošības un konkurētspējas prioritāšu dēļ ilgtspējības mērķi ir jāatliek, ir ļoti izplatīts Eiropā aktuālās ģeopolitiskās situācijas dēļ. Tajā skaitā Latvijā gan uzņēmēju organizāciju retorikā [78], gan politiskajās pozīcijās. Tomēr saglabātas ekosistēmas, kas nodrošina dzīvošanai piemērotus apstākļus (livable future), ir drošības neatņemama sastāvdaļa. Aizsardzības industrijas vajadzības un ilgtspējīgas saimniekošanas pamati daudzējādā ziņā ir vieni un tie paši [79], [80]. Turklāt pašas aizsardzības spējas cieš no klimata pārmaiņām [81].

M. Dragi (M. Draghi) konkurētspējas ziņojums [82] vēstīja, ka ES nevar būt līdere vairākās jomās vienlaicīgi, un tas mainīja politisko retoriku ES. Ziņojums ir jauno EK iniciatīvu pamatā (piemēram, Konkurētspējas kompass, Tīras rūpniecības kurss vai Rūpniecības dekarbonizācijas paātrināšanas akts [83]), lai samazinātu atkarību no Ķīnas stratēģiskajās nozarēs, veicinātu iekšējā tirgus attīstību un vienlaikus samazinātu SEG emisijas. Būtībā šīs iniciatīvas maina fokusu – tās arvien vairāk tiek pārformulētas, balstoties uz konkurētspējas apsvērumiem ("neatkarību") un stratēģisko autonomiju. Taču tas nenozīmē atrautību no dzīvošanai piemērotu apstākļu saglabāšanas.

Konkurētspējas un stratēģiskās autonomijas kontekstā sastopams arī atvērtas un skaidras komunikācijas trūkums, par ko runājām jau iepriekš. Piemēram, ES un "Mercosur" valstu nolīgums par brīvu tirdzniecību izraisīja lavīnu jautājumu Eiropā. Tostarp bažas par to, kā tiks nodrošināta kvalitātes atbilstība pārtikas un lauksaimniecības precēm vai kā ES sadzīvos ar iekšdedzes dzinēju automobiļu ražošanu jaunajam tirgum. Nemaz nerunājot par Eiropā sen aizliegtu pesticīdu lietošanu Dienvidamerikā, kur gan intensīvās, gan ģenētiski modificētu kultūru audzēšanai atvēlētās platības īpatsvars ir būtisks, raisot bažas, vai uz šī rēķina uzņēmumi varētu šķērssubsidēt nelielu savas ražošanas daļu atbilstoši Eiropas tirgus standartiem, tā panākot izdevīgāku cenu. Eiropas ražotāji nesaņēma skaidras atbildes uz būtiskiem jautājumiem, tāpēc neapmierinātība auga [84].

Pastāv vairāki citi apstākļi, kāpēc ilgtspējības iniciatīvas šobrīd sastopas ar pretreakciju. Svarīgi tos atpazīt, kas ir priekšnoteikums noturībai pret pesimismu un atteikšanos no risinājumiem laikā, kad tie nepieciešami visvairāk.

Viens no šādiem iemesliem ir autoritāri populistisku politisko [85] spēku ietekmes pieaugums, it īpaši augstākas ekonomiskās nedrošības periodos zemāka iekšzemes kopprodukta pieauguma vai augstākas inflācijas un neuzticēšanās valsts institūcijām dēļ [86]. Autoritārisms bieži balstās hierarhiskās varas struktūrās, individuālā līderībā un tehnoloģiski orientētos tirgus risinājumos [87], kas ne vienmēr sekmē sistemātisku virzību uz ilgtspējīgu saimniekošanu.

Arī ģeopolitiskā fragmentācija nav tikai kontekstuāls faktors, bet gan stratēģiskās plānošanas parametrs, kas pastiprina pasaules notikumu dinamiku. Uzņēmējdarbības nepārtrauktībai nepieciešama skaidrība par piekļuvi tirgiem, iespējamajām izmaksām un peļņas maržām, un piegādes ķēžu stabilitāte. Dinamisms var būt faktors, kas liek uzņēmumiem atlikt investīcijas inovācijās un ilgtspējības pasākumos.

Sabiedrības pesimisms attiecībā uz ilgtspējības mērķu sasniegšanu: gan uzņēmumu vadītāji [88], gan iedzīvotāji [89] nereti šaubās par valstu spēju īstenot nepieciešamās pārmaiņas. Tas ir saistīts ar atsvešinātību un neapmierinātību ar politiskajiem procesiem [90]. Turklāt pētījumi liecina par būtisku plaisu starp faktisko sabiedrības satraukumu par klimata pārmaiņām un priekšstatu par to, cik ļoti šis jautājums rūp citiem [91]. Rezultātā veidojas kļūdains iespaids, ka atbalsts klimata rīcībai ir vājāks, nekā tas patiesībā ir.

Šādos apstākļos īpaši svarīgi ir apzināties, ka pesimisms un atsvešinātība, tostarp cilvēku apzināta izvēle par labu slēgtām uzticības sistēmām [92], nav objektīvs situācijas raksturojums, bet gan sociālu, ekonomisku un politisku procesu radītas sekas, kuru mazināšana prasa sabiedrības līdzdalības veicināšanu un konsekventu, uz kopējo labumu vērstu politiku īstenošanu.

Ja ilgtspējīgas saimniekošanas stūre pagriezta braukšanai pretējā virzienā, vai tas nozīmē, ka sabiedrībai nerūp dzīvošanai piemērota vide?

Aptaujas rāda, ka vides jautājumi iedzīvotājiem ir svarīgi. Gandrīz 58 % pasaules iedzīvotāju [93] vides aizsardzību vērtē augstāk par ekonomisko izaugsmi. Šajā aptaujā Latvijas un Lietuvas respondenti visvairāk prioritizē ekonomisko izaugsmi, nevis vides aizsardzību, kas ir pretēji citu valstu iedzīvotāju paustajam un kopējai tendencei. 97 % globālo uzņēmumu atbalsta [94] pāreju no fosilā kurināmā uz atjaunīgo enerģiju. 80 % [95] cilvēku vēlas vairāk valdības rīcību klimata pārmaiņu jomā.

2025. gada novembra Eirobarometra aptaujas [96] rezultāti rāda, ka lielākā daļa Eiropas pilsoņu  raizējas par drošības un aizsardzības jautājumiem, piemēram, aktīviem konfliktiem (72 %), dabas katastrofām (66 %) un kiberuzbrukumiem (66 %). Cita 2025. gadā veiktā īpašā Eirobarometra aptauja [97] par klimata pārmaiņām norāda, ka 81 % ES iedzīvotāju piekrīt, ka ES jāsasniedz klimatneitralitāte ne vēlāk kā 2050. gadā. 2024. gadā veiktā Eirobarometra jauniešu (16–30 g.v.) aptaujā [98] vide un klimats ir otra visbiežāk minētā (pēc dzīves dārdzības un pieaugošām cenām) atbilde uz jautājumu, kādām ir jābūt ES prioritātēm nākamajos piecos gados.

Lai gan šajās aptaujās Latvija nereti izceļas ar vides aizsardzības salīdzinoši zemo prioritāti, tomēr tā ir starp būtiskiem izaicinājumiem. Tam ir vairāki iemesli. Latviju mēdzam asociēt ar ļoti zaļu valsti. Arī starptautiski mūs tā uztver, lai gan zaļas valsts zīmolu proaktīvi neveidojam. Tomēr Latvijai ir liels potenciāls stiprināt savu ilgtspējības reputāciju [99], [100].

Lai analizētu sabiedrības viedokli par tautsaimniecības pārkārtošanos uz ilgtspējīgāku saimniekošanu, Latvijas Banka sadarbībā ar tirgus un sociālo pētījumu centru "Latvijas Fakti" no 2026. gada 13. līdz 26. februārim veica aptauju. Rezultāti liecina, ka Latvijas sabiedrības attieksme pret zaļo pārkārtošanos (pāreja uz ilgtspējīgu, videi draudzīgu saimniekošanu) nereti balstās uz ekonomiskā izdevīguma apsvērumiem.

46 % Latvijas iedzīvotāju jau pielāgo savus paradumus, lai mazinātu savu vai mājsaimniecības ietekmi uz vidi (skat.  1. attēlu). Visbiežāk tās ir sievietes (52 %) un iedzīvotāji ar augstāko izglītību. Ienākumu līmenis nav faktors tam, vai iedzīvotāji rīkojas ilgtspējīgi savā personīgajā dzīvē.

Trešdaļa respondentu ir pamanījuši lēnāku virzību uz ilgtspējīgu saimniekošanu, nekā plānots (skat. 2. attēlu), un ceturtdaļa šādu virzību nav pamanījusi vispār. Vien 9 % pamanījuši, ka notiek atkāpšanās no iepriekš nospraustajiem ilgtspējības mērķiem, kas gan nesniedz atbildi uz to, vai šie respondenti atbalsta šādu atkāpšanos. To palīdz saprast atbildes 3. attēlā, kur redzam, ka vairāk nekā desmitdaļa respondentu atbalsta ilgtspējīgas pārkārtošanās atlikšanu tālākā nākotnē un piektdaļa to spētu pieņemt vien tad, ja tā ir ekonomiska izdevīguma pamatota. Mazākums – nepilna ceturtdaļa – aptaujas respondentu piekrīt apgalvojumam, ka pārkārtošanās jāveic nekavējoties. Biežāk jaunieši 15–24 gadu vecuma grupā norāda, ka pārkārtošanās jāveic nekavējoties (31 %), bet vecuma grupā 65–74 šādu viedokli pauž vien 21 % respondentu. Atbalstu ilgtspējīgai saimniekošanai biežāk pauž arī iedzīvotāji ar augstāko izglītību un sievietes.

Uzņēmumu līmenī atbilstoši Eiropas Investīciju Bankas aptaujas datiem [101], salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 2025. gadā arvien vairāk uzņēmumu ir plānojuši investēt vai investējuši klimata jomā – 87 % Latvijas uzņēmumu 2025. gadā aktīvi ieguldīja risinājumos klimata risku mazināšanai, par prioritāti nosakot energoefektivitāti un atkritumu apjoma samazināšanu. Tomēr, raugoties uz situāciju kopumā, varam novērot nelielu regresu uzņēmumu izvirzītajos SEG emisiju samazināšanas mērķos.

Noslēgumā

Dzīves kvalitātes uzlabošanos nevar gaidīt vidē, kuras stāvoklis pasliktinās un apdraud veselību, vai situācijā, kad nespējam tikt līdzi ekstrēmu laikapstākļu fiziskajiem postījumiem. Taču pretreakcija ilgtspējīgai saimniekošanai pamazām ved šajā virzienā. Atpazīstot ilgtspējīgas saimniekošanas pretreakcijas sejas "50 nokrāsas", izprotot to cēloņus un neapšaubot dzīves un ekosistēmu kvalitātes vajadzības, var novērst auglīgas augsnes veidošanos tādai saimniekošanai, kas degradē savas pastāvēšanas pamatus.

Atbilstoši Kibleres-Rosas līknei šobrīd, iespējams, piedzīvojam starpstāvokli: līknē – frustrācija, depresija un eksperimentēšana – virzāmies no ideālisma uz pragmatismu, materialitāti un lokālākām pārkārtošanās pieejām. Šī pāreja ir jāatpazīst, pirms tā tiek uztverta kā "uzspiesta" brīdī, kad klimata pārmaiņu ārējās izmaksas kļūst reālas un izraisa regulatīvos šokus, tiesvedību saistības, pēkšņas izmaksas vai pieprasījuma izmaiņas. Ņemot vērā rakstā minētos pretreakcijas cēloņus un megatendences, kas ietvertas nākotnēšanā (piemēram, pieaugošā dabas izzušanas vai klimata pārmaiņu ietekme), ir saprotams, ka, ilgtspējīgu saimniekošanu atliekot, tā varētu būt jau novēlota.

Turklāt nevaram uzskatīt, ka ilgtspējība tiktu nolikta plauktā apputēšanai, ņemot vērā:

• sabiedrības gaidas,
• konkurētspējas priekšrocības uzņēmējdarbībā,
• juridiskās apņemšanās,
• jaunākās zinātniskās atziņas par ar vidi saistītiem eksistenciāliem draudiem cilvēcei.

Reiz pasaules sabiedrība jau pierādīja, ka spēj cīnīties ar sevis radīto "lērumu" , taču vienlaikus arī redzam, cik ilgs laiks nepieciešams, lai apdraudējumu novērstu vai mazinātu. Ir pagājušas vairākas desmitgades, kopš 1987. gadā tika parakstīts Monreālas protokols par ozona slāni noārdošo vielu ražošanas un izmantošanas samazināšanu [102], un meteoroloģiskie mērījumi uzrāda situācijas uzlabošanos [103], taču vēl jāgaida atgriešanās līmenī, kāds tas bija pirms 1980. gada.

Vides un cilvēku veselības pasliktināšanās ir faktiskā norise, nevis nākamo paaudžu jautājums, un ilgtspējīgas saimniekošanas atlikšana tālākā nākotnē dzīves kvalitāti neuzlabos. Nespējot tikt galā ar trīskāršajām planētas krīzēm (bioloģiskā daudzveidība, klimats, piesārņojums) un ar tām saistīto ekonomisko slogu un sociālajām ietekmēm, pastāv risks paļauties uz vēl neizpētītiem tehnoloģiskiem un citiem risinājumiem. Tikmēr, iespējams, risinājums rodams ekonomikas pārorientēšanā par labu dzīves kvalitātes un tās virzītājspēku uzlabošanai, piemēram, veselībai, sociālajam kapitālam un vides kvalitātei, lūkojoties tālāk par ekonomiskās izaugsmes mērīšanu (Beyond GDP [104]).

[1] Ar dzīves kvalitāti šajā rakstā saprotam plašu raksturlielumu kopumu, tajā skaitā veselīgu dzīvi veselīgā un drošā vidē, kvalitatīvas infrastruktūras, izglītības un kultūras pieejamību, iesaisti sabiedriskajos procesos u.c.

[2] Planetary boundaries – Stockholm Resilience Centre

[3] L’Assemblée nationale adopte le projet de loi d’urgence agricole | Ministère de l’Agriculture, de l’Agro-alimentaire et de la Souveraineté alimentaire

[4] Loi de simplification de la vie économique : des mesures concrètes pour faciliter l’activité des entreprises | economie.gouv.fr

[5] Publisko iepirkumu likums

[6] Stājas spēkā izmaiņas publisko iepirkumu sistēmā. Lielāka atklātība, mazāk birokrātijas un no 2028. gada – augstākas līgumcenu robežvērtības - LV portāls

[7] https://www.cleanenergywire.org/news/german-government-drops-mandatory-renewable-share-heating

[8] Trump orders swathes of US forests to be cut down for timber | Donald Trump | The Guardian

[9] Secretary Rollins Rescinds Roadless Rule, Eliminating Impediment to Responsible Forest Management | USDA

[10] USDA Says It Needs Roads to Fight Remote Wildfires, but a New Study Says Roads Bring More Fire to Forests - Inside Climate News

[11] Aplet et al. Fire Ecology (2026), https://doi.org/10.1186/s42408-026-00450-2

[12] Global plastic treaty talks end in failure as countries remain bitterly divided over how to tackle the crisis | CNN

[13] The Forever Lobbying Project – The Forever Pollution Project

[14] L’initiative pour la responsabilité environnementale en Suisse – Timothée Parrique

[15] EU officially adopts the 2040 climate target, postpones ETS 2 by one year | International Carbon Action Partnership

[16] Melnis: "Latvija kopā ar citām ES valstīm strādā pie tā, lai Eiropas Savienībā ETS2 sistēma tiktu atlikta" | Klimata un enerģētikas ministrija

[17] Latvija joprojām nevar atbalstīt Eiropas Komisijas priekšlikumu par Eiropas Savienības klimata mērķi 2040. gadam | Klimata un enerģētikas ministrija

[18] 2026. gada ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 31. sesija (UNFCCC COP 31) notiks 2026. gada 9.–20. novembrī Antālijā, Turcijā. COP (Conference of the Parties) ir ANO Klimata konvencijas dalībvalstu jeb pušu ikgadējā sanāksme, kurā tiek apspriesta starptautiskā klimata politika, emisiju samazināšanas mērķi un klimata finansējums.

[19] Green Hushing in the Financial Sector: What the NZBA Exits Really Signal | Sustainable Investing Research Initiative (SIRI)

[20] L’"écologie punitive", un slogan facile qui agit comme un repoussoir et confisque le débat démocratique

[21] "Ultras", "violents"... Ces médias qui criminalisent les écologistes

[22] Uz šo saukli virsrakstā ironiski atsaucas È. Fouilleux, I. Goldinger rakstā par pretreakciju (backlash) institucionālo nostiprināšanu attiecībā pret bioloģisko lauksaimniecību ""Le bio ne nourrira le monde". Le backlash institutionnalisé de l’agriculture biologique" no rakstu krājuma "Green Backlash. Qui veut la peau d’écologie?" L. Teulières, S. Hagimont, J. M. Hupé redakcijā. Éditions du Seuil, Paris, 2025. Autores norāda uz citu problēmu: vietējai bioloģiskajai lauksaimniecībai nav jātiecas paēdināt visu pasauli, taču jāpārdomā, vai ir vērts piesārņot, piemēram, Francijas augsnes un ūdeņus, izmantojot pesticīdus un uz importētas sojas vai Krievijas dabasgāzes balstītus mēslojumus, lai pēcāk atbalstītu ar savu saražoto produkciju Eiropas un Ķīnas intensīvo lopkopību.

[23] Meat consumption and risk of 25 common conditions: outcome-wide analyses in 475,000 men and women in the UK Biobank study | BMC Medicine | Springer Nature Link

[24] Reversing Years of Dietary Advice, the Trump Administration Tells Consumers to Eat More Red Meat – Inside Climate News

[25] Dabas skaitīšanas dati: Latvijā vissliktāk šobrīd klājas zālājiem, arī pārējām biotopu grupām nepieciešama pārdomāta ilgtermiņa apsaimniekošana | Dabas aizsardzības pārvalde

[26] EPA's Endangerment Finding Repeal, Explained | World Resources Institute

[27] Lehtonen M. "Vers un retour à la bougie? Le nucléaire face à ses fossoyers", no rakstu krājuma "Green Backlash. Qui veut la peau d’écologie?" L. Teulières, S. Hagimont, J. M. Hupé redakcijā. Éditions du Seuil, Paris, 2025.

[28] Inside the desperate rush to save decades of US scientific data from deletion

[29] References to DEI and 'Woke' Terms Best Left Off Government Grant Applications

[30] Trump administration takes aim at crucial ocean monitoring network | Scientific American

[31] The Trump administration has shut down more than 100 climate studies | MIT Technology Review

[32] Trump administration shuts down EPA's scientific research arm: NPR

[33] Trump withdraws US from key climate treaty and dozens of other groups

[34] United Nations Official Says State Repression of Environmental Defenders Threatens Democracy and Human Rights – Inside Climate News

[35] The Growing Criminalization of Climate and Environmental Protests | Carnegie Endowment for International Peace

[36] Analysis: UK newspaper editorial opposition to climate action overtakes support for first time – Carbon Brief

[37] E. Darian-Smith "La montée de l’autoritarisme et l’instrumentalisation de la crise écologique", no rakstu krājuma "Green Backlash. Qui veut la peau d’écologie?" L. Teulières, S. Hagimont, J. M. Hupé redakcijā. Éditions du Seuil, Paris, 2025.

[38] Countering Green Deal Disinformation Narratives in Bulgaria – CSD

[39] Climate disinformation in French and Brazilian mainstream media

[40] Carmakers cannot be trusted after €875m fine for delaying… | T&E

[41] EU fines carmakers €458 million for anti-recycling cartel | Euronews

[42] EUR-Lex - 52025DC0484 - EN - EUR-Lex

[43] Simplification – European Commission

[44] Recommendation on the European Commission’s compliance with ‘Better Regulation’ rules and other procedural requirements in preparing legislative proposals that it considered to be urgent (983/2025/MAS - the "Omnibus" case, 2031/2024/VB – the "migration" case, and 1379/2024/MIK – the "CAP" case) | Recommendation | European Ombudsman

[45] Opinion of the European Central Bank of 8 May 2025 on proposals for amendments to corporate sustainability reporting and due diligence requirements (CON/2025/10)

[46] EU: Major businesses urge Commission to ensure 'Omnibus' approach will not allow renegotiation of agreed texts, incl. CSDDD – Business and Human Rights Centre

[47] Civil society warns: ESRS cuts risk hiding companies’ impacts on people and nature | WWF

[48] Vides konsultatīvās padomes oficiāla vēstule Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniekam Valdim Dombrovskim 2026. gada martā.

[49] Global Tipping Points | understanding risks & their potential impact[/SOURCE] – koraļļu izbalēšana. Atgriezeniskās saites cilpas (feedback loops) paātrinās, un publicēti neskaitāmi pētījumi un ziņojumi par trīskāršo planētas krīžu (bioloģiskā daudzveidība, klimats, piesārņojums) savstarpējo saistību un sekām, tostarp ietekmi uz mūsu drošību (piemēram, NATO [SOURCE]Environment, climate change and security | NATO Topic

[50] National Interdisciplinary Climate Risk Assessment

[51] ZIZIMM sektora dati Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra tīmekļvietnē

[52] The Global Risks Report 2026 | World Economic Forum

[53] Climate crisis – extreme weather

[54] Climate change

[55] Air quality in Europe 2019 | Publications | European Environment Agency (EEA)

[56] From environment to body: first human biomonitoring study in Latvia reveals main sources of pollution

[57] Climate change and monetary policy

[58] Climate-related disasters can push up the cost of debt

[59] Living in a world of disappearing nature: physical risk and the implications for financial stability

[60] Piemēram, mājsaimniecībām, skatīt: Eksperti vērtē apdrošināšanas lomu dabas katastrofu radīto risku mazināšanā | Latvijas Banka

[61] Solārā ģeoinženierija (solar geoengineering) paredz tiešu iejaukšanos atmosfēras dabiskajos procesos (proti, iejaukšanās klimatiskajos procesos, mākslīgi mainot laikapstākļu tendences), lai samazinātu Saules starojuma absorbēšanos Zemes atmosfērā vai mākslīgi Zemi atdzesētu. Viens no saules ģeoinženierijas piemēriem ir milzīga, Alžīrijas teritorijas izmēra "saulessarga" izklāšana 1.5 milj. km virs Zemes, lai apturētu turpmākas klimata pārmaiņas. Cits piemērs – sēra dioksīda ievadīšana atmosfērā, lai radītu miglu, kas atstaro saules starojumu.

[62] Chapter 4.6.3 Climate Response to Mitigation, Carbon Dioxide Removal and Solar Radiation Modification | Climate Change 2021: The Physical Science Basi

[63] How much growth is required to achieve good lives for all? Insights from needs-based analysis – ScienceDirect

[64] The Road to Paris: stress testing the transition towards a net-zero economy

[65] CDP Corporate Health Check 2026 – CDP

[66] Sustainability Pulse Survey | Insights | HSBC

[67] ESG and geopolitics: How global enterprises must navigate obligations and strategies | illuminem

[68] Set and forget: How offsets under National environmental law drive habitat destruction. Australian Conservation foundation

[69] "The road to recovery: a synthesis of outcomes from ecosystem restoration in tropical and sub-tropical Asian forests" Philos Trans R Soc Lond B Biol Sci (2023) 378 (1867): 20210090. https://doi.org/10.1098/rstb.2021.0090

[70] Biodiversity Offsetting: A Corporate Social License to Perpetuate Biodiversity Destruction and Gender Inequality

[71] Ana Fontoura Gouveia, João Carvalho. "Climate policy is not fiscal policy: understanding attitudes towards climate action." 13. Working papers 2025. www.bportugal.pt

[72] Climate change inequalities: A systematic review of disparities in access to mitigation and adaptation measures – ScienceDirect

[73] Explaining public support for net-zero climate policy instruments: Perceptions of distributive fairness under competing frames – ScienceDirect

[74] Perceived costs and benefits and public support for climate policies | npj Climate Action

[75] https://www.oecd.org/en/publications/global-outlook-on-financing-for-sustainable-development-2025_753d5368-en.html

[76] How big is the net zero financing gap?

[77] An empirically based dynamic approach to sustainable climate policy design | Nature Sustainability

[78] LTRK aicina nākamās valdības prioritāšu centrā izvirzīt drošību un konkurētspējīgu ekonomiku – LTRK

[79] Defence and climate: seven points for a common agenda

[80] What European Security Requires by Laurence Tubiana – Project Syndicate

[81] Climate change and EU defence: released new report analysing the links between climate, energy and defence – Joint Research Centre

[82] The Draghi report on EU competitiveness

[83] Piemēram, EK 2026. gada pavasarī nāca klajā ar Rūpniecības dekarbonizācijas paātrināšanas aktu, ko mediji nodēvēja par "Ražots Eiropā" plānu, lai veicinātu vietēju, oglekļa mazietilpīgu nozaru attīstību ar publisko iepirkumu palīdzību. Plāns nosaka konkrētus mērķus, piemēram, 70 % elektroauto, 25 % alumīnija un 20 % cementa jābūt ražotiem ES, kā arī paredz palielināt rūpniecības īpatsvaru ES ekonomikā līdz 20 % līdz 2035. gadam (salīdzinot ar 14 % 2024. gadā). ES piedāvās iekļaut Lielbritāniju, Japānu un citus partnerus savos "Ražots Eiropā" mērķos, cenšoties samazināt atkarību no Ķīnas stratēģiskajās nozarēs, tostarp elektroauto un saules paneļu ražošanā.

[84] Farmers block roads in Brussels to protest EU-Mercosur free-trade deal | Euronews

[85] Autoritāri populistiskas politikas globālais modelis, kas paplašinās, ir balstīts uz ekstraktīvisma nacionālismu, etno-supremātisma iztēli, sistemātisku dezinformāciju un demokrātisku institūciju stratēģisku eroziju.

[86] (PDF) Economic Distress and Support for Radical Right Parties—Evidence From Sweden

[87] Advancing transformational leadership for climate action | npj Climate Action

[88] Energy leaders push back net-zero expectations amid rising costs and investment challenges, finds Bain & Company survey | Bain & Company

[89] Governing Green: Gearing up government to deliver on climate and other environmental challenges: Building Trust and Reinforcing Democracy | OECD

[90] Europeans still want climate action, but don't trust governments to deliver

[91] Globally representative evidence on the actual and perceived support for climate action | Nature Climate Change

[92] 2026 Edelman Trust Barometer | Edelman

[93] Global public opinion on tradeoffs between environmental protection and economic growth – ScienceDirect

[94] Powering Up: Business leaders overwhelmingly back a rapid transition to renewable power – E3G

[95] PEOPLES' CLIMATE VOTE

[96] EP Autumn 2025 survey – februāris 2026 – Eurobarometer survey

[97] Climate change – jūnijs 2025 – Eurobarometer survey

[98] Youth survey 2024 – februāris 2025 – Eurobarometer survey

[99] Soft Power Report 2025 – Latvia. December 2025

[100] LIAA NBI 2025 report.pdf

[101] EIB Investment Survey 2025: Latvia overview

[102] The Montreal Protocol on Substances that Deplete the Ozone Layer | Ozone Secretariat

[103] Small and short-lived 2025 ozone hole confirms long-term recovery trend

[104] High-Level Expert Group on Beyond GDP Interim Progress Report. November 2025